Pļaujas svētki Minsterē

Palielināt / Enlarge

Zelta zīmītes piespraušana. Aija Ebdene un Alberts Spoģis. FOTO Roberts Spoģis.

Pateicoties Aijai Ebdenei un Lilijai Tenhagenai, Pļaujas svētku dievkalpojuma turpinājums Minsterē Latviešu centra Minsterē (LCM) aulā 30. septembrī izvērtās par vēsturisku notikumu.

Aija Ebdena godināja visa laba sējēju – Albertu Spoģi ar viņa cēlo darbu uzskaiti un Daugavas Vanagu Zelta nozīmes piespraušanu.

Par saviem darbiem Alberts jau agrāk ir ticis godināts no daudzām institūcijām un organizācijām: no Daugavas Vanagiem Alberts 1992. gadā saņēma Atzinības rakstu; Atzinības rakstu viņam 1991. gada 18. novembrī piešķīra PBLA; Triju zvaigžņu ordeni 1998. gada Valsts svētkos par grāmatu Minsteres Latviešu ģimnāzija izdzīvoja; kad Latvijas Universitātē notika Zentas Mauriņas piemiņas akts, Alberts saņēma Pateicības medaļu.

Alberts Spoģis dzimis 1924. gada 9. oktobrī Daugavpils apriņķa Vārkavas pagastā. Tēvs bija lauksaimnieks un pagasta krājkases priekšsēdis un grāmatvedis. Ģimenē bez Alberta auga vēl trīs māsas. Alberts aktīvi darbojās 976 Avotiņu Mazpulkā. Viņš dziedāja korī un arī spēlējis teātri. Okupācijas laikā tēvu 1941.gada 21.  februārī apcietināja un pēc četriem mēnešiem aizsūtīja uz Sibīriju, lai gan viņš ir bijis Sarkanais strēlnieks. Vācu okupācijas laikā Alberts strādāja saimniecībā un vietējā krājaizdevumu sabiedrībā. Leģionā viņu iesauca 1943. gada 23. novembrī. Atkāpšanās kaujās viņu 1944. g. 14. jūlijā pie Zilupes smagi ievainoja; viņš zaudēja labās rokas delnu. Pēc slimnīcas Vācijā un veseļošanās Dānijā angļi viņu nosūtīja uz Cēdelghēmu – gūstekņu nometni Beļģijā. Tur arī viņš bija Daugavas Vanagu organizācijas līdzdibinātājs 1945. gada 28. decembrī.

Aija Ebdene pastāsta klātesošajiem par Daugavas Vanagu mērķiem un to īsu vēsturi. Pēc atlaišanas no gūsta uz Vāciju un karavīru izceļošanas uz ārzemēm, tur tika dibinātas DV nodaļas un kopas. Kopējais biedru skaits sasniedza gandrīz 10 000 biedru.

Alberta Spoģa izglītošanas vietas: Melles Latviešu ģimnāzija, Rūdolfa Blaumaņa ģimnāzija Oldenburgā, kuru Alberts beidza 1949. gada 8. maijā. Tad – Baltiešu Universitāte Pinebergā; kad to 1949. gada 30. septembrī slēdza, Alberts iestājās Hamburgas Universitātē, bet drīz pārcēlās uz Bonnu. Tur viņš ieguva stipendiju studijām Madridē. Pēdējā augstskola bija Minsteres Universitāte, kur Alberts studēja filozofiju, vācu literatūru, publicistiku, vēsturi un katoļu teoloģiju.

Lai sekmētu klātesošo koncentrēšanās spējas, Aija uzaicināja visus nobaudīt atnestos groziņus. Lielākais groziņš bija no DV MS kopas – liels (un garšīgs) kliņģeris. Par tā cepšanu bija rūpējusies Ingrīda Balode – kādreizējā internāta vadītāja Imanta Baloža meita. Kāpēc kliņģeris? Nu – pēc desmit dienām Alberts kļūst 88 gadus (pa)vecs. Pa pusei tas bija arī iemesls, kamdēļ pieaugušajiem tika piedāvāts putojošais vīns (šampanietis). Glāzītes tukšojot, klātesošie dzirdēja, ka Alberts ir arī ļoti sekmīgs dzejnieks. Viņš ir izdevis sešas dzejoļu grāmatas, no kurām divas ir godalgotas. Ļoti nozīmīga loma Albertam ir apvienību Druva un Dzintars dzīvē. Viņš ir izdevis Jura Soikāna monogrāfiju. Bijis žurnāla Akadēmiskā Dzīve, ELJA Info. Biļetens, Gaisma, Dzeive, Kara Invalīda un Acta Latgalica redaktors. Alberts ir bijis Latviešu tautas kopības Vācijā pirmais LCK ģenerālsekretārs, LAK EC prezidija loceklis, PBLA LAK EC pedagoģijas nozares referents. Alberts ir DV, LKIA, LPB, LARA un LCK biedrs un LCM muzeja pārzinis Minsterē.

Kopš 1957. gada Alberts bija MLĢ (Minsteres Latviešu ģimnāzijas) skolotājs un no 1983. gada arī skolas un internāta saimniecības vadītājs. Ļoti svarīga bija Alberta loma, kad MLĢ pēdējo trīs klašu skolēniem rīkoja politisko semināru. Ar sirdi un dvēseli Alberts rūpējās par MLĢ pastāvēšanu. Kad tā nonāca finansiālās grūtībās, viņš uz savu ģimenes mājiņu izņēma hipotēku un ar to palīdzēja pārvarēt radušos krīzi.

Blakus savam pedagoģiskajam un saimnieciskajam darbam, kas paņem daudz enerģijas, Alberts visus gadus ir bijis čakls žurnālists. Viņa publikāciju skaits pārsniedz 700 rakstu. 1999. gadā Latgales Kultūras centra izdevniecība ir publicējusi Alberta Spoģa Bibliogrāfiskais rādītājs.

Kopš 1985. gada Alberts kārto A. Jūrdža fonda lietas. Viņš krāja trimdā izdotās grāmatas latgaliešu valodā un pie izdevības tās sūtīja uz Latgales skolām. Pie tā arī palīdzēja viņa jau pieaugušie dēli.

Ar savu sievu Mariju Alberts iepazinās studiju laikā Bonnā. Viņiem ir 6 dēli un viena meita. Trīs dēli ir apmeklējuši MLĢ; divi no viņiem ir to beiguši. Dēls Gregors Latvijā sekmīgi darbojas uzņēmēju sektorā.

Aija, godinot Mariju Spoģi, piemin, ka bez viņas Albertam noteikti nebūtu tādas darba spējas, kādas viņš ir parādījis, un pasniedza sarkanbaltsarkanu puķu pušķi. Klātesošajiem skaļi aplaudējot, Aija piesprauda Daugavas Vanagu Zelta nozīmi pie Alberta žaketes atloka un pasniedza attiecīgo diplomu. Mācītājs Klāvs Bērziņš, spiežot Alberta kreiso plaukstu, atcerējās dažas epizodes no līdzšinējās tikšanās un pateicās viņam par to, ko viņš ir darījis Latvijas un baznīcas labā. Sekoja dziedāšana no jau iepriekš izdalītas lapas – Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa!

Iespējas līdz vakaram pasēdēt kopā liedza otrs kulturāls sarīkojums tais pašās telpās: ieradīsies Tautas deju kopa uz mēģinājumu... arī apsveicami!!!

Jānis Neimanis
Laikrakstam „Latvietis“