Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Dzīve paiet mūžīgās pārmaiņās. Vienmēr ceram, ka maiņas ved uz augšu, uz kaut ko labāku. Bet arī saprotam, ka, lai sasniegtu šo labāko, pa ceļam varbūt vajadzīgi kādi tumšāki brīži.

Šādas domas nāk prātā, slēdzoties Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam uz remontu. Mēs zinām, ka pēc kāda laika muzejs atkal atvērsies, krāšņāks kā jebkad. Mēs arī zinām, ka muzejam ir citas izstāžu telpas, un izstādes turpināsies, kaut ierobežotākā veidā. Jāatceras, kā bija ar Operas namu, kad to slēdza uz remontu pirms 20 gadiem – operas izrādes redzējām, piemēram, Dailes teātrī. Un kad atkal atvērās Operas nams, tad sapratām, ka dažu gadu gaidīšana bija to vērts.

Vai kaut kas līdzīgs notiek ar mūsu valsti? Tā bija aizklapēta ciet kādus 50 gadus – ne uz remontu, bet uz paredzēto iznīcināšanu. Bet pa visu šo laiku tā tomēr eksistēja, un cilvēki strādāja, lai tā atkal atvērtos un būtu labāka nekā bija.

Mākslas muzejam varam apskatīt maketu, kāds tas būs pēc remonta. Bet kur ir makets, kur ir projekts, kā izskatīsies mūsu valsts pēc remonta? Nacionālais attīstības plāns pretendē uz šo lomu, bet, bez visām tehniskām problēmām, tas nav tik skaidri saprotams kā vienkāršs makets.

Skaidrošanas māksla mūsu valstī šķiet mazattīstīta. Ar muzeju ir vienkārši – lūk, šeit ir nopietnās problēmas, vajadzīgais remonts ir tāds un tāds, un gala rezultāts ir maketā redzams. Bet tūliņ, kad ķeras pie nekonkrētākām lietām, tad bieži neskaidro pēc būtības, bet atsaucās uz formāliem lēmumiem un instrukcijām.

Kurš var pateikt, kāpēc Latvijā jāievieš Eiro (kuru, laikam, drīkst rakstīt tikai kā Euro)? Ja galvenais iemesls ir atsauce uz Eiropas Savienības iestāšanās līgumā un referendumā dziļumos paslēptiem paragrāfiem, tad jāsaka, ka mēs esam pelnījuši kaut ko skaidrāku.

Skaidrošana arī bieži aiziet demagoģijas virzienā, sevišķi tad, kad tuvojas vēlēšanas. Gan politiķi, gan politologi, liekas, bieži uzliek uzsvaru vārdu daudzumam un daiļumam, un ne tik daudz saturam.

Ja mūsu valsts jau reiz ilgu laiku ir bijusi slēgta uz (ne)remontu, tad nevaram atļauties turpināt maldīties pa krūmājiem. Mums ir vajadzīgi skaidri saprotami mērķi un caurspīdīgums, virzoties uz tiem.

Prasīsim skaidrību no valdības un no pašpārvaldēm!

GN
2013. g. 14. febr.