Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Flinderiešu māju stāsti – Piektās mājas stāsts (2)

Osvalds un Leontīne Rudaki

Laikraksts Latvietis Nr. 251, 2013. g. 4. apr.
Marija Perejma -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

No kreisās: Ļoņa, Māris, Ilmārs Flindersa ielā. FOTO no Rudaku ģimenes arhīva.

Ilmāra kāzas Pertā 1977. gadā. No kreisās: Osis un Ļoņa, Ilmārs, Anita, Gulānu pāris. FOTO no Rudaku ģimenes arhīva.

Ilmārs (no kreisās) 2003. g., saņemot 25 gada dienesta atziņu (Australian Service Medal and Western Australian Police Medal) no Rietumaustrālijas Policijas priekšnieka Berija Metjūsa (Commissioner Barry Mathews). FOTO no Rudaku ģimenes arhīva.

Māra kāzu diena. Sēž Inta. Stāv no kreisās: Anita, Ļoņa, Māris, Ilmārs, Osis. FOTO no Rudaku ģimenes arhīva.

Laura un Daina. FOTO no Rudaku ģimenes arhīva.

No kreisās: docente Daiga Kviļūna un Daina Rudaka. FOTO no Rudaku ģimenes arhīva.

Kārtslecēja Laura. FOTO no Rudaku ģimenes arhīva.

Flindersa mājas priekšā 1990. gadā. No kreisās: Ļoņa, Anita un Osis. Aizmugurē Dreimaņu māja. FOTO no Rudaku ģimenes arhīva.

Ilmārs un Anita 2011. gadā. FOTO no Rudaku ģimenes arhīva.

Māris un Inta 2011. gadā. FOTO no Rudaku ģimenes arhīva.

Desmitais turpinājums. Sākums LL228, LL230, LL232, LL234, LL236, LL240, LL242, LL244, LL246, LL249.

Osis jau bija iesācis Flindersa ielā būvēt savu māju, un 1954. gada 25. decembrī viņam pievienojās jaunā sieva Leontīne. Ģimene veidojās; piedzima divi dēli – Ilmārs un Māris.

Ilmārs (dzim. 26.12.1956. Adelaidē) latviešu sabiedrībā pievienojās visādos pasākumos. Viņš iestājās skautos, apmeklēja sestdienas rītos pamatskolu, spēlēja basketbolu pie Adelaides Sporta Kluba (ASK), dejoja tautas deju kopā Auseklītis un jaunības gados piedalījās visās Jaunatnes un Kultūras dienās.

1973. gada beigās, apmeklējot Kultūras dienas Sidnejā, viņš uz pilsētas nama trepēm satika sarīkojuma dziedātāju Anitu Gulānu no Pertas.

Pirms Ilmārs 1975. gadā uzsāka studijas Flindersa Universitāti (Flinders University) Adelaidē, viņš gadu paceļoja pa Austrāliju. Aizbraucot uz Pertu, Ilmārs nodzīvoja divas nedēļas pie Gulāniem, pirms atrada sev dzīvokli. Pa to laiku viņš tuvāk iepazinās ar Anitu, kura studēja par skolotāju. Abi iemīlējās.

Atbraucot mājās, Ilmārs 1976. gadu studēja Flindersa Universitātē ekonomiku, fiziku un psiholoģiju. Tomēr sirds vilka uz Pertu. Anita bija atbraukusi uz Adelaidi, kad studijas beidzās jau novembrī, bet 1977. gada janvāra beigās abi ar vilcienu aizbrauca uz Pertu. Ilmārs Pertā vēl nebija bijis veselu stundu, kad viņam jau piedāvāja darbu laukos pie būvēm. Šad un tad darbs kliboja, jo vajadzīgie materiāli nebija atvesti vai arī nebija piegādāts ūdens. Ņemot vērā Rietumaustrālijas attālumus, kādreiz pagāja labs laiks, gaidot šo materiālu piegādi. Tanīs gadījumos tautiešu vadītājs skandinājis – Izpeļņa nav liela, bet kas par brīvību!

Ilmārs apprecējās ar Anitu 1977. gada 26. decembrī. Anita strādāja par angļu valodas skolotāju, un 1978. gadā Ilmārs iesāka studijas Rietumaustrālijas Policijas akadēmijā, nobeidzot obligāto 3 mēneša kursu. Viņš 20 gadus ir nostrādājis par detektīvu un beidzamos 7 gadus ir vecākais seržants Pretterorisma un Valsts aizsardzības nodaļā (Senior Sergeant Counter Terrorism and State Protection). Viņam ir Policijas un kriminālizmeklēšanas diploms (Diploma in Policing and Criminal Investigation).

Pertas sabiedrībā Ilmārs spēlēja basketbolu Daugavas Vanagu komandā, trenēja meiteņu komandu un abi ar Anitu apmācīja tautas deju kopu Pērkonītis. 1980. gadā Austrālijas Latviešu Kultūras dienās Pertā Ilmāram bija daļa atbildības par Tautas deju sarīkojumu un skatuves ierīci.

1986. gadā Ilmārs uzņēmās vadīt Daugavas Vanagu sarīkojuma nodaļu, bet 2002. gadā viņu ievēlēja par Pertas DV nodaļas priekšsēdi.

Par dzīvi Flindersa ielā Ilmārs atceras, ka visi puikas vienmēr esot bijuši kopā un nekad nav trūcis, ar ko spēlēties. Nevienam nebija telefons; ja gribēja zvanīt, tad bija jāiet uz ielas galu, lietot publisko telefona automātu būdiņā. Parasti visi brauca ar autobusu uz tirgu, jo mašīnas bija retums. Neviens bērns nerunāja angliski, pirms iesāka pamatskolu, un 2-3 km rādiusā dzīvoja aptuveni 100 latviešu ģimenes.

Viņu dārzā bija pirmais virszemes peldbaseins – bleķa rāmis ar plastika oderi, ko ar šļauku piepildīja, un visiem bērniem bija lieli plunčāšanās prieki.

Kā bērns Ilmārs vienu dienu noguris bijis saritinājies virtuves krēslā, kas bija iestumts zem galda, un aizmidzis. Māte meklēja un meklēja, pat izsauca policiju, ka bērns pazudis. Švinku Edgars atnācis un izmeklējis mājai blakus esošo zivju dīķi, bet Ilmārs tik gulējis tālāk. Kad beidzot pamodies un piecēlies, tad brīnījies, kāpēc tāda liela brēka!

Kad tēvs Ilmāram uzdāvinājis makšķeri, viņš sarunājis, lai kaimiņš – Ozoliņu Žanis, kam ļoti patika makšķerēt, pastāsta savus gudrības. Tā nu vienu dienu Ilmārs ar kaimiņu zēnu Mārtiņu izmēģinājuši iegūtās apmācības savā zivju dīķī. Re, ku – zelta zivtiņa āķa galā – ko nu? Ļoņa zivtiņu izglāba, bet to pašu nevarēja teikt par Mārtiņa ādu!

Ilmārs atceras, kad viņš esot pārcēlies uz Pertu, tad tēvs esot paņēmis viņa elektrisko gultas segu un aptinis to ap alus brūvēšanas tvertni, lai ziemas laikā alus ātrāk rūgtu.

Ilmārs ar Anitu pirmo reizi apciemoja Latviju 1988. gada augustā un satika tur mātes brāli Staņislavu, tēva māsu Mildu un viņas ģimeni. Viņi iebrauca tieši tai nedēļā, kad Latvijā mainīja likumu un atļāva rietumniekiem apmesties pie radiem un draugiem un ne Rīgas viesnīcā, ka līdz šim bijis norādīts.

Staņislavs bija 10 gadus pavadījis Sibīrijā par to, ka viņa dzīves vietā bija atrasti Rietumu pasaules žurnāli. Sibīrijā viņš saslima ar tuberkulozi. Atgriežoties Latvijā slimam un vecuma gados, viņam piešķīra augstāko pensiju un Jūrmalā samērā lielu dzīvokli. Par sāpju naudu viņš iegādājās Vācijā darinātas skaistas mēbeles.

No šī ceļojuma Ilmārs ar Anitu atgriezās mājās 19. decembrī, un divas dienas vēlāk Ļoņa saņēma ziņu, ka brālis ir miris.

2010. gadā Ilmārs ar Anitu pavadīja 5 nedēļas Latvijā, satiekot radus un apmeklējot vecvecāku kapu vietu Meža kapos.

Māris (dzim 1.8.1958. Adelaidē) izstudēja grāmatvedību Dienvidaustrālijas Universitātē (University of SA) un strādā bankrotu firmā B.R.I Ferrier.

Māris atceras, ka uz Flindersa ielas mājas blakus zemesgabala, kad tēvs tur vairs neturēja būvmateriālus, izveidoja basketbola laukumu, un tur notika ne tikai basketbola dīdīšana, bet arī futbola (soccer) spēles. Mārim patika lielais plašums, kur izkustēties.

Vienu dienu ar brālēnu Juri abi esot iekāpuši kaimiņa Tumuļa aprikozes kokā un sākuši ēst gatavos augļus, kas pēc īsa laika izveidojās augļu karā, likvidējot visus koka ražojumus līdz pēdējam. Par to esot bijis smags sods.

Māris arī atceras, ka Tumuļu Jānis žāvējis visas aprikozes, kas nokritušas zemē. Nekas neesot laists zudumā.

Citu reizi, spēlējoties ar Tumuļu Mārtiņu, esot izmēģinājuši Mārtiņa loka un bultu spējas. Alus kastes uzstādījuši priekšā Tumuļu vistu laukumam, un viss gājis forši, līdz kamēr viena bulta netrāpījusi alus kastei, bet vistai, kas uz vietas aizlaidusies uz vistu mūžības telpām. Lai nedraudētu bāriens vai kas sliktāks, puikas vistu pārmetuši pāri aizmugures sētai ar cerību, ka neviens nepamanīs.

Māris latviešu sabiedrībā bija aktīvs jau no bērnības gadiem, apmeklējot sestdienas rītos latviešu skolu, skautu nodarbības, dejojot tautas deju kopā Auseklītī, piedaloties visās Austrālijas Latviešu Jaunatnes un Kultūras dienās, revidējot Katoļu biedrībai grāmatas un spēlējot basketbolu ASK un Bezderīgas vienībā. Māris apprecēja ārstu Tomaņu Intu, un ģimenē aug divas meitas – Daina un Laura.

Daina (dzim. 17.4.1988. Adelaidē) izstudēja medicīnu Adelaides Universitātē. Viņa ir piedalījusies daudzos latviešu sabiedrības pasākumos, absolvējot latviešu pamatskolu, vidusskolu un Annas Ziedares Vasaras vidusskolu. Daina ir apmeklējusi 3x3 saietus, dziedājusi folkloras ansamblī Bārdas Tiesa, piedalījusies guntiņu un gaidu vienībā un dejojusi tautas deju kopā Auseklītis.

Pirms studiju uzsākšanas universitātē, Daina pavadīja vienu gadu Vācijā, strādājot kā bērnaukle Ulmas pilsētā, līdz ar to, iegūstot tekošu vācu valodu. Viņa izmantoja brīvo laiku Eiropā ceļojot; iepazina arī Latvijas garu un baudīja tās ainavas. Latvijā viņa satikās arī ar citiem Adelaides jauniešiem.

2012. gada janvārī Daina organizēja sev obligāto brīvprātīgo prakses darbu Rīgā, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā – Torņakalns.

Tur Daina pavadīja divas nedēļas Intensīvās terapijas nodaļā pie nupat piedzimušajiem zīdaiņiem, kas ir jaunāki par 28 nedēļām. Pirms braukšanas Dainas izaicinājums bija profesionālās valodas iegūšana. Jau no pirmās dienas viņa tika silti un sirsnīgi uzņemta.

Daina piedalījās Adelaides Medicīnas studentu sabiedrībā (Adelaide Medical Students' Society) un viņu ievēlēja Austrālijas Medicīnas studentu sabiedrības izpildorgānā (National Executive Australian Medical Student's Society). 2012. gadā Daina kā pārvaldes locekle (Board of Directors) ceļoja pa Austrāliju, apmeklējot medicīnas sanāksmes, kur pārstāvēja fakultātes studentus. Dainu arī ievēlēja pavalsts prezidenta amatā (President of the Adelaide Medical Student's Society). 2013. gadā Daina iesāka darbu Flindersa Medicīnas centrā (Flinders Medical Centre).

Laura (dzim. 23.5.1990. Adelaidē) studē medicīnu Adelaides Universitātē. Viņa, tāpat kā māsa, ir aktīvi piedalījusies latviešu sabiedrības dzīvē, gan apmeklējusi skolas, gan dejojusi tautas dejas un darbojusies pie guntiņām un gaidu pulciņā.

Laura ir apdāvināta sportiste, kas ir piedalījusies pavalsts un valsts U-14, 16, 18 un 20 kārtslekšanas sacensībās, kā arī vieglatlētikā, skrienot 100m un 200m distances. Viņas panākumi pavalsts līmenī gandarīti ar daudz medaļām, ieskaitot vairākus gadus kā pavalsts ātrākā skrējēja un kārtslekšanas čempione viņas gada gājumā. Laura izcīnīja vietu Dienvidaustrālijas komandā un ir piedalījusies valsts sacīkstēs Brisbanē, Kanberā un Sidnejā, kur saņēma 3. vietu sprinta distancē un 2. vietu kārtslekšanā. Nesenā nepieciešamā kājas operācija ir apturējusi iecerētos sporta sapņus.

Daina un Laura bieži bija atrodamas pie vecmammas Flindersa ielas mājas virtuvē, cepot, vārot un garšojot cepeškrāsns galarezultātus. Tur visas sarunas notika ar daudz smiekliem un jautrībā, kā arī notika pārrunas par dzīves jautājumiem.

1985. gadā Māris un Inta apciemoja Latviju un tur satika tēva māsu Mildu. 2008. gadā visa ģimene apmeklēja Latvijas Dziesmu un Deju svētkus, kuros Laura piedalījās Tautas deju lieluzvedumā ar Austrālijas Apvienoto deju kopu Jūrmalnieki.

Turpmāk vēl



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com