DV Adelaides nodaļas gadskārtējie dārza svētki

Daugavas Vanagi

Palielināt / Enlarge

Pusdienotāji birztaliņā. FOTO Imants Kronītis.

Palielināt / Enlarge

Divi tēvi, trīs dēli Kronīši: Toms, Edvīns, Olivers, Imants. FOTO Astra Kronīte.

Palielināt / Enlarge

Tiesneses Ilze un Biruta izvērtē atbildes uz jautājumiem. FOTO Imants Kronītis.

„Atvasara, atvasara,
Smaidot māj no kļavas zara...“
Ilze Liepiņa

Vai tiešām temperatūra sasniedza tikai solītos divdesmit astoņus grādus sestdien, 6. aprīlī? DV birztaliņā sēžot, likās gan, ka dabas māte, rudens dienā, labu gribēdama, bija piešķīrusi dažus grādus vairāk. Lai nu kā, tie kas paguva iekārtoties ne jau nu kļavas, bet šoreiz bērzu zaru ēnā, jutās laimīgāki par tiem, kas atnāca vēlāk un bija spiesti sēdēt saulē. Situāciju glāba steidzīgi atgādāti, stratēģiski novietoti, lielie dārza širmji. Laimīgs arī tas, kas bija padomājis paņemt līdzi cepuri un saulesbrilles.

Sarīkojums sākās laicīgi plkst. 14.00, jo pusdienu stunda jau bija garām, un izsalkums lika sevi manīt. Bagātīgi piekrautie šķīvji uz brīdi ieviesa klusumu visā birztaliņā. Desas, kotletes, kartupeļu salāti, svaigie salāti, augļi – un liela kaudze saceptu sīpolu. Šoreiz nekas neaizmirsās krāsnī! Tam visam pa virsu vēl kūkas un kafija; īsts mielasts svaigā gaisā un jautrā kompānijā. Divi brāļi Jaudzemi – Andris un Valdis dežurēja bārā, lai dzesētu tautas slāpes, un, ņemot vērā silto laiku, viņiem bija darba pilnas rokas tā, ka knapi pietika laika pašiem paēst.

Dārza svētki ir izdevīgākā reize, kad iekasēt DV biedru naudas, jo finansiāliem biedriem pusdienas ir bez maksas, citiem, jāmaksā $15. Ir taču daudz vieglāk, šķirties no dolāriņiem, ja ir kaut kāds tūlītējs ieguvums, vai nē?! Jāsaka gan, ka katram būtu lētāk vienkārši samaksāt par pusdienām nekā maksāt biedru naudu, bet organizācijai ir izdevīgi, ja nesamaksājušu biedru uz īsu brīdi ķer seniora moments un nespēja šo sīko atšķirību aprēķināt! Kasieres Rita un Astra izmantoja gadījumu, atgādināt tautai par DV Ziedojumu akciju, kas nupat sākās un ilgs vēl pāris mēnešus. Ēdāju beigās sanāca ap 60.

Šī gada intelektuālā daļa saucās Vai tu atceries, kad...?, kur katrs no 20 jautājumiem sākās ar Kurā gadā...? Grūti. Datumus var atcerēties vēsturnieki, bet kurš no mums vispār var atcerēties, ko vakar ēdām brokastīs, nemaz nerunājot par to, kurā gadā sāka celt Kremli vai Eifeļa torni, vai pakāra Nedu Keliju (Ned Kelly)?!* Mēs taču neviens tur nebijām klāt, un tas pat nenotika mūsu laikā! Imant Kronīti, jel apžēlojies... prasi ko vieglāku! Uzvarētāju laurus un divas pudeles šampanieša sev ieguva komanda, kas zināja tikai vienpadsmit pareizas atbildes; izrādās, ka mums visiem jāiet atpakaļ skolā, lai uzlabotu vispārējās zināšanas.

Šogad dārza svētki izvērtās arī par divu ģimeņu svētkiem. Pirmkārt, Rasa Feja ar diviem no saviem mazbērniem svinēja dzimšanas dienas. Līdzīgi trim lāčiem pasakā, katrai jubilārei bija piemērota lieluma kliņģeris; piecus gadus vecai – maziņš, divpadsmit gadīgai – vidējs un pašai vecmāmiņai (jau ļoti cienījamos gados!) – vislielākais. Galds svinīgi, balti klāts ar pašu līdzpaņemtiem našķiem bērnu priekam. Ne visi runā latviski, bet Augstu laim' un prieka! jēgu saprata visi. Cita ģimene lepojās ar diviem tēviem un trim dēliem, kur jau trešajā paaudzē aug Daugavas Vanagi (cerēsim!) ar uzvārdu Kronītis. Vidējā paaudze – Edvīns cepa desas un sīpolus, kamēr tēvs Imants vadīja sarīkojumu. Jaunākie – Edvīna mazie spēka vīri Toms un Olivers sīki izpētīja visus DV nama un dārza kaktus, lai nākotnē, kad būs jāsāk darboties, zinātu, kur viss atrodas. Kā zarus locīs, tāds izaugs koks.

Vairāki Vanagi un Vanadzes bija ieradušies nodaļas neoficiālā uniformā: nesen iegādātajos polo kreklos. Kad ir vēlēšanās parādīt solidaritāti un piederību organizācijai, bet formālā uniforma nav īsti piemērota, tumši zilais polo krekliņš ar DV zīmi pie kreisās krūts ar vārdu Adelaide apakšā ir tieši trāpīgais apģērba gabals. Piestāv kā kungiem, tā dāmām, dabūjams visādos lielumos un katrā laikā, un valkājams pie jebkādiem brunčiem vai biksēm. Sen jau mums tādu vajadzēja, bet tikai nesenais brauciens uz Pertu rosināja Andri Jaudzemu kaut ko darīt lietas labā. Īstais laiks, īstais dzinulis, īstais cilvēks. Paldies Tev, Andri! Krekliņi labi saderas arī ar DV beisbola stila cepurēm.

Bez čakliem darbiniekiem šādi svētki nenotiktu, tādēļ jāsaka paldies tiem DV valdes locekļiem, kas birztaliņā salika mēbeles, noslaucīja krēslus, organizēja ēnu, cepa desas un kotletes un veica neskaitāmus citus nepieciešamos darbus un darbiņus. Tāpat arī pateicība pienākas tām vanadzēm, kas cepa kūkas, gatavoja salātus, izdalīja ēdienu un beigās satīrīja virtuvi un nomazgāja traukus. Tās lielās, taukainās pannas mazgāt un taukiem notašķīto plīti un grīdu tīrīt nav nevienas saimnieces patīkamo nodarbju sarakstā. Vanadzes bez kurnēšanas dara arī nepatīkamos darbus. Liels paldies jums par to! Zīmīgi, ka darītāji/as ir vienmēr tie paši cilvēki, kas ziedo savu laiku un pūles, ierodas ātrāk, paliek vēlāk, lai visu padarītu. Bet tā jau laikam notiek visās organizācijās.

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“

* Kremlis 1339. g., Eifeļa tornis 1887. g. Neds Kelijs 1880. g.