Latvieši un Anzaku diena

Palielināt / Enlarge

Roberts Mieriņš (Robert Meerin). FOTO ALCA.

Palielināt / Enlarge

Roberts Mieriņš Francijā. FOTO ALCA.

Anzaku diena (25. aprīlis) Austrālijā līdzinās Lāčplēšu dienai Latvijā – diena, kad tauta piemin un godina tos, kas ir dienējuši, karojuši un krituši Austrālijas militāros spēkos. Lasītājiem ārpus Austrālijas derētu paskaidrot, ka 1. pasaules kara laikā, kaujās Turcijā, sabiedroto pusē karoja Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss (Australian and New Zealand Army Corps, saīsinājumā ANZAC). Jaunai Austrālijas armijai (Austrālija kā valsts bija tikai nesen dibināta) tās bija ugunskristības. Ar laiku Austrālijā iegāja paradums saukt visus, kas no Austrālijas gāja karā par anzakiem (Anzacs).

Anzaku dienas līdzība ar Lāčplēšu dienu ir pastiprināta ar to, ka 1. pasaules kara laikā Austrālijas karaspēkos (galvenokārt armijā) dienēja aptuveni 160 vīrieši no Latvijas. Lielais vairums pēc izcelsmes bija latvieši un visi brīvprātīgi iestājās Austrālijas kara spēkos – 1. pasaules kara laikā Austrālijā nebija obligātais kara dienests. Viņu gaitas ir aprakstītas 2010. g. izdotajā grāmatā par agrīniem latviešu ieceļotājiem Austrālijā (Early Latvian Settlers in Australia). Kopš šī grāmata nāca klajā, man gadījās atrast dažas iepriekš nepublicētas fotogrāfijas no viena no šiem latviešu anzakiem – Roberta Mieriņa (Robert Meerin).

Mieriņš dzima Latvijā 1889. gadā un 19 gadu vecumā ar kuģi no Roterdamas iebrauca Austrālijā. Sākumā viņš dzīvoja Kvīnslandē, bet drīz pārcēlās uz Sidneju, kur strādāja ostā. 1916. gadā viņš iestājās Austrālijas armijā un kā zaldāts dienēja Eiropas rietumu frontē. Pēc kara viņš iestājās Britu armijā un dienēja kā tulks Krievijas ziemeļos pilsoņu kara laikā. Pēc tam viņš atgriezās Austrālijā un 1928. gadā salaulājās ar kādu austrālieti. Vai viņam bija bērni, nav zināms, bet neviens ar uzvārdu Meerin šobrīd neatrodas Austrālijas telefonu abonementu sarakstā. Ir ziņas, ka viņš kādreiz bija bokseris. Šī karjera laikam bija īslaicīga. Tikai viens cīņas rezultāts ir atzīmēts, un Mieriņš bija zaudētājs. Kad Mieriņš mira, nav zināms, bet visticamāk tas bija 1950. gadu sākumā, jo viņa vārds Austrālijas vēlēšanas sarakstos pēdējo reizi parādās 1949. gadā. Iespējams, ka viņam kāds radinieks šeit arī dzīvoja. Kāds G. Meerinsh ir pieminēts 1913. gadā dibinātā Sidnejas latviešu pulciņa protokolos.

Pirmā fotogrāfijā redzam, ka jaunībā Mieriņš bija izskatīgs vīrietis. Īpaši interesanta ir otrā fotogrāfija, ko uzņēma kopā ar kaujas biedriem Francijā. Uz sienas ir norāde, ka viņi ir anzaki (ir saredzams ANZAC, bet nelielos burtos) un no Sidnejas (Circular Quay ir Sidnejā). Tieši kurš ir Mieriņš, ir grūti pateikt. Fotogrāfijas aizmugurē ir rakstīts Bob Meerin in France World War I, t.i., Bobs Mieriņš Francijā 1. pasaules karā.

Kur tad letiņi nav bijuši?

Aldis Putniņš
Laikrakstam „Latvietis“

Red.: Laikraksta „Sydney Morning Herald“ 1951. gada 12. februāra izdevumā ir publicēts sēru sludinājums, paziņojot, ka savā mājā 3 Ward St., North Sydney 61 gada vecumā 11. februārī miris Robert Meerin, Veras Meerinas vīrs.