Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Flinderiešu māju stāsti – Septītās mājas stāsts (3)

Aleksandrs un Anna Brigmanis – Arvīds Lūks – īrnieks

Laikraksts Latvietis Nr. 270, 2013. g. 14. aug.
Marija Perejma -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Arvīds Lūks Botāniskā dārzā. FOTO no Tumuļu ģimenes arhīva.

Arvīds Lūks un Marija Tumule 1957. g. FOTO no Tumuļu ģimenes arhīva.

Vienību savienības valde 1963. gadā. No kreisās: Irina Ozoliņa, Kārlis Līdums, Kārlis Ozoliņš, Arvīds Lūks, Augusts Auziņš, Alberts Skābe. FOTO no vienības „Atāls“ arhīva.

Studentu vienību kongress 11. Austrālijas Latviešu Kultūras dienu laikā 1961. gadā. Pirmā rindā otrais no kreisās Arvīds Lūks. FOTO no vienības „Atāls“ arhīva.

Arvīda Lūka kaps Skrīveros. FOTO Kārlis Ātrens.

Astoņpadsmitais turpinājums. Sākums LL228, LL230, LL232, LL234, LL236, LL240, LL242, LL244, LL246, LL249, LL251, LL253, LL255, LL257, LL259, LL261, LL263, LL269.

Arvīds (dzim. 13.3.1898. Latvijā, Skrīveros). 1909. g. Jaunjelgavā pabeidzis pamatskolu un 1914. gadā pabeidzis tirdzniecības skolu Jaunjelgavā. Krievijas pilsoņu kara laikā nokļuva Sibīrijā. Atgriezies Latvijā, viņš strādāja kā naudas kaltuves direktora vietnieks vērtspapīra spiestuvē, kuras direktors bija slavenais gleznotājs Ludolfs Liberts.

Arvīds salaulājās ar Lūciju Cielēnu (dzim. 3.9.1903. Valmierā). Ģimenē viņiem auga divi bērni, abi dzimuši Rīgā – Edīte Helga (dzim 2.4.1936.) un Māris (dzim. 3.11.1938.).

Viņš bija ļoti aktīvs skautu kustībā Latvijā; daudzi viņa raksti publicēti skautu žurnālos Ugunskurs un Garezera raksti. Uzrakstījis 1931. gadā iznākušo grāmatu Mūsu kopu dzīvnieki, kā arī (kopā ar V. Nesauli) 1935. gadā iznākušo grāmatu Skautu uztura grāmatiņa. Arvīds bija aktīvs Akadēmiskā skautu klubā.

Kopā ar Lūcijas māti Emīliju Cielēnu (dzim. 7.9.1875.) ģimene iebrauca Sidnejā 1949. gada 8. jūlijā ar kuģi Ģen. Omārs Bandijs (Gen. Omar Bundy). Pirmo laiku Austrālijā ģimene pavadīja Batērstas (Bathurst) nometnē, kur Arvīds strādāja kā nekvalificēts strādnieks Makvorija Reģionālā apmācības centrā (Maquarie Regional Training Centre).

Pēc Batērstas ģimene pārvietojās uz Vudsaida (Woodside) nometni, kur Lūcija strādāja virtuvē. Viņa vēlējās izmācīties par medmāsu, bet tam nebija laiks, kamēr aprūpēja slimo vīru.

Kuģa braucienā Arvīds smagi saslima, kā vēlāk Adelaides slimnīcā diagnosticēja, tā bija kreisās gūžas tuberkuloze vai spondylitis arthritis deformens. Kauli spiedās uz nerviem, un bez medicīniskās palīdzības atlika tik 3-5 mūža gadi, bet Arvīds atteicās ārstēties. Tas nozīmētu vairāk laiku no darba, jo ģimenes uzturam viņš bija vajadzīgs. Māris rītos palīdzēja tēvu apģērbt. Arvīds staigāja ar diviem kruķiem un spēja sēdēt tikai īsu laiku.

Arvīda slimības dēļ Mājokļu pārvalde (Housing Trust) ģimenei sagādāja māju Adelaides Plkv. Laita (Col. Light) apgabalā, kur viņi uzsāka dzīvi. Lūcija strādāja kā medmāsas palīdze (nurse attendant) Bērnu labklājības departamentā (Children's Welfare Dept) – Magila Veco ļaužu mājā (Magill Old Folks Home), bet Arvīdam atrast darbu bija grūtāk. Arvīda Latvijas darba dokumenti atstāja lielu iespaidu uzņēmuma Norwood Bagshaw Ltd. vadībai. Tur bija dokumenti no laika, kad viņš bija strādājis gan naudas spiestuvē, gan tekstilfabrikā kā darbu vadītājs, gan kā ekonomikas plānotājs. Potenciālais darba devējs tomēr atzina, ka Arvīda veselības traucējumi ierobežotu centienus efektīgi strādāt, un viņu nepieņēma darbā.

Pēc tam Arvīdam izveidojās smagas garīgās veselības problēmas, attieksmes problēmas, kā arī stūrgalvība pret ārstēšanos. Viņa ģimene lēnām sabruka.

Lūcijai arī gāja grūtāk, jo kaut viņa vēlējās iziet medmāsas kursus, krūšu rentgens uzrādīja viņai plaušu bojājumu, kas bija 20 gadus vecs, izslēdzot viņai darba ceļu. Ne tikai tas, bet medmāsas darbs nozīmētu, dzīvot slimnīcas telpās.

Apzinoties, ka ir palicis uz mūžu invalīds, Arvīdam iestājās dziļa depresija. Viņš atstāja ģimeni, pārvācoties uz Flindersa ielu, kur no 1957.-1961. gadam dzīvoja Tumuļu mājā, īrējot divas istabas. Tur viņam bija guļamistaba un sava virtuvīte. Darbu viņš atrada pie SA Rubber Mills grāmatvedībā, uz kurieni varēja ar kājām un kruķu palīdzību aizstaigāt.

Viņš strādāja kā kalkulētājs Holdena automašīnu gumijas sastāvdaļām. Lai gumijas būtu lētākas un kompānija iegūtu lielāku peļņu, tad no Amerikas ieveda kādus lipīgus mālus, ko piejauca gumijai. Arvīdam bija jāizkalkulē, cik procentus mālu var piejaukt, lai gumija neizjuktu pirms lietošanas, un ar zvērestu bija jāapliecina, ka noslēpumu neizpaudīs.

Edīte bieži apciemoja tēvu Flindersa ielā, atbraucot ar savu sporta VW. Gan viņa bija iesākusi zobārstniecības kursus, viņas vēlējās kļūt par farmaceiti. Vecāki gribēja, lai viņa pieņem bankas darba piedāvājumu, bet Edīte sekoja sirds aicinājumam un nobeidza studijas. Vēlāk viņa apprecējās ar farmaceitu Džonu (John), bet medusmēneša kuģa ceļojumā saslima. Viņai atklāja krūts vēzi, ar ko vēlāk nomira.

Māris strādāja MTT Hackney kā motormehāniķis. Viņam ar tēvu izveidojās neizlīdzināma plaisa, ko līdz mūža beigām neizlīdzināja.

1954. gadā viņš izteica domu par latviešu skautismu Adelaidē. Kad Adelaidē veidojās skautu vienības, tad Flindersa ielas Osis Rudaks aicināja Arvīdu tur iesaistīties. Tas bija Arvīdam dzīves glābšanas riņķis, un ar laiku viņa garastāvoklis pozitīvi mainījās.

Sabiedrībā viņš bija bieži redzams un aktīvs. Arvīds bija akadēmiskās vienības Atāls dibinātājs, un dzīve kļuva stabila. Lūcija vēlējās, lai ģimene ir kopā, bet Arvīds bija lepns un stūrgalvīgs; viņš nevēlējās ar savu slimību būt sievai pa kājām.

Viņš pats labi cepa un vārīja, ēda ļoti veselīgus ēdienus un vadīja savu ārstēšanu. Uz mūžu kreisā kāja bija īsāka par labo. Staigājot, viņš kliboja un lietoja vienu nūju.

Arvīdam bija plašas pasaules zināšanas un viņš mācīja Tumuļu bērniem par dabu un dzīvi. Viņš bieži sēdēja dārzā ar Mariju un rādīja kā iekārtot dienasgrāmatu. Mārtiņam viņš ierādīja kolekcionēšanas prasmi – markas, naudu, putnu spalvas un pirmo ģimenes loku. Viņš bieži arī lasīja grāmatas un vēlāk debatēja dzīves jautājumus.

Kad Marija un Mārtiņš pieauga un vajadzēja katram savu istabu, Arvīds pārcēlās nākamos deviņus gadus no 1961.-1970. dzīvot turpat Flindersa ielā pie Brigmaņu pāri, kur bija sabiedriska dzīve starp putnu dziesmām.

Pēc laika Mājokļu pārvalde piešķīra Arvīdam pašam savu dzīvokli netālu no Flindersa ielas. Tur viņš pavadīja pēdējos mūža gadus, visu laiku uzturot Flindersa ielas draudzības. Arvīds aizgāja mūžībā 3.1.1983. gadā, kad viņam apritēja 84 gadi un viņu apbedīja Flindersa ielas tautieši. Kapi Adelaidē viņam bija tik pagaidvieta.

Skautu vadītājs Kārlis Ātrens stāsta:

„1991. g. jūlijā un augustā biju atvaļinājumā Latvijā un dzīvoju Skrīveros. Pirms braukšanas Osis Rudaks man lūdza Latvijā apbedīt Arvīda pelnus. Tos uz Latviju bija aizvedis Austris Biezaitis un nodevis Latvijas Centrālam skautu štābam Rīgā. Tur tad viņi bija stāvējuši vairākus gadus.

Kad tiku Latvijā, aizbraucu uz Rīgu un aizgāju uz skautu štābu. Sacīju viņiem, ka esmu Adelaides Latviešu skautu vienības priekšnieks un esmu atbraucis no Austrālijas Arvīda pelnus apbedīt. Prasīju, lai viņi nodod pelnus manā rīcībā, lai varu tos apbedīt Skrīveros, kur Arvīds pavadīja bērnības gadus. Viņi bija priecīgi man tos iedot, jo neviens nezināja, ko ar tiem darīt un uz plaukta stāvēt ilgāk nederēja.

Skrīveros satikos ar vietējo skautu vadītāju un ar viņu izstaigājām Arvīda bērnības takas, meklēdami vietu, kur pelnus apbedīt. Atradām pakalniņu ar skatu uz Daugavu, bet pašvaldība neļāva mums tur viņu apbedīt. Viņi arī neļāva mums viņu apbedīt kapsētā, jo viņš bija dievturis, ne kristietis. Vienojamies, ka varam viņu apbedīt zem Andreja Upīša Sūnu Ciema ozola, kas atradās pa taku no kapsētas Daugavas pusē.

Paziņoju štābam, ka notiks apbedīšana Skrīveros, un ar vilcienu atbrauca vecs vadītājs un vairāki skauti. Kopā ar vietējiem skautiem no stacijas aizsoļojām ierindā uz Sūnu Ciema ozolu, un tur mūs satika Arvīda radi no Jaunjelgavas, kuri bija uzklājuši bēru mielastu. Es novadīju svētbrīdi skautu garā, un mēs Arvīda pelnus ar godu likām atdusēt zem Ozola. Radi man apsolīja, ka Arvīdam uztaisīšot kapakmeni, un to viņi arī izdarīja, un tagad kapsēta tik izplētusies, ka gandrīz ielenc Arvīda kapu.

Kad Arvīdu apbedījām kapsētas robeža bija tur, kur rinda tumšo koku. Starp bērzu rindām un kapsētu bija pļava. Tā kā iznāk, ka kapsēta pati no sevis ielenc Arvīda kapu. Kaut gan cilvēki negribēja Arvīda kapu kapsētā, pašai kapsētai acīm redzot citas domas, un to pieņems kā savējo pati no sevis.“

Pēc ilgāka cīniņa ar vietējo apriņķa valdību, 1970. gadā Target lielveikals īstenoja savu vēlmi un plānus, atpērkot pusi no Flindersa ielas mājām, tās vēlāk demolējot un veidojot savu veikala centru. Brigmaņu mājas vietā šodien atrodas mašīnu stāvvieta.

Aleksandrs un Anna vēlējās tupināt dzīvi, sakarus un atbalstu Flindersa ielas tautiešu tuvumā un iegādājās māju blakus ielā.

Arvīds Lūks pārcēlās netālu pie Keršteinu pāra, gaidot pieteikto dzīvokli pie Mājas pārvaldes.

Turpmāk vēl



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com