Daugavas Vanagu (DV) nākotne –

Daugavas Vanagi

Uz šo retorisko jautājumu atbilde šķiet vienkārša – kādēļ ne abās pusēs – tēvzemē un pasaulē? Pēdējos pāris gados jautājums tomēr ir ļoti nodarbinājis organizācijas vadītāju prātus, un ir pausti ļoti atšķirīgi viedokļi. Līdzīgi varētu būt arī citās trimdā dibinātās latviešu organizācijās.

DV Centrālās (globālās) valdes sēdē, kas notika Valguma pasaulē (Engures novadā, pie Tukuma, Latvijā) š.g. 27. un 28. jūnijā, un kur bija pārstāvētas ASV, Anglijas, Austrālijas, Kanādas, Latvijas, Vācijas un Zviedrijas Zemes valdes, diskusijās par šo jautājumu izskanēja gan mēreni, gan galēji viedokļi. DV ASV Valdes priekšsēdis izteica domu – vai DV Centrālā valde un tās prezidijs ir vispār vajadzīgi? DV ASV un DV Kanādā varot paši savstarpēji sadarboties latviskuma uzturēšanai savās mītnes zemēs – kas tad arī nozīmē norobežošanos no DV Latvijā un citās zemēs. DV Kanādā Valdes priekšsēdis uzskata, ka DViem vispirms jādomā par latvietības uzturēšanu Kanādā. DV Vācijā Valdes priekšsēdis ziņo, ka DV Vācijā darbosies savu interešu skatījumā; ja viņu interešu skatījums saskanēs ar DV organizācijas statūtiem un darbības noteikumiem, tad labi; ja nesaskanēs, tad žēl...

Te gan jāpiemin, ka reģistrējot DV Zemju statūtus pie valsts iestādēm katrā mītnes zemē, Daugavas Vanagi savā darbībā ir formāli saistīti ar savas mītnes zemes noteikumiem, bet ar to nav liegts kalpot DV organizācijas augstākajam mērķim, kas ir darbs par gaišāku latviešu tautas nākotni, par latviešu kultūras un valodas saglabāšanu. Reāli tas nozīmē – par šo mērķu īstenošanu galvenokārt Latvijā, ne tikai ārzemju latviešu kopienās. Ja organizācijas darbību pirmajos gados galvenokārt raksturoja savstarpējas palīdzības sniegšana, tad tagad Daugavas Vanagu darbs, apstākļiem mainoties, jau ir cīņa par drošāku latviešu tautas nākotni un tās nacionālās identitātes saglabāšanu. Nevar gan droši apgalvot, ka visi DV biedri ASV, Kanādā un Vācijā ir vienisprātis ar savu pašreizējo vadītāju nostāju šajos jautājumos.

DV Valdes Anglijā, Austrālijā, Latvijā un Zviedrijā, turpretim, stingri pauž atbalstu organizācijas globālai vienotībai un Centrālās valdes un tās prezidija darbam. Tas ieskaita nacionālpolitiskas aktivitātes Latvijā, piemēram, darbu par latviešu valodas valstiskās prioritātes saglabāšanu 2012. g. referendumā, aktīvi paužot patieso Latvijas vēsturi par pag. gs. kariem ārzemju vēstniecībām Latvijā, pareizu Latvijas vēstures materiālu piegādāšanu skolām Latvijā, darbu Saeimā par leģionāru atzīšanu par brīvības cīnītājiem u.tml. ASV, Kanādas un Vācijas DV Zemju valdes visumā pauž, ka šī nacionālā darbība nav DV Centrālās Valdes uzdevums, bet gan DV Latvijā atbildība un PBLA pienākums.

DV Austrālijas Valde uzskata, ka Latvijas Valsts ir un paliek kā latviskuma kodols un spēka avots tautiešiem Latvijā un citās zemēs, un ka Latvijas Valsts šodien ir garants latviešu tautas nacionālās identitātes, kultūras un valodas saglabāšanai. Daugavas Vanagu darbībai tādēļ ir jābūt virzītai uz šā mērķa sasniegšanu un nodrošināšanu. Tas, saprotams, neizslēdz vietējo pašpalīdzības un latviskuma saglabāšanas pasākumu vēlamību mītnes zemēs, bet par organizācijas galveno mērķi saskata darbu par latviešu tautas gaišāku nākotni un nacionālās identitātes saglabāšanu. Austrālijas DV darbības mērķis tātad ir: darbība ārzemēs veltīta Latvijas un latviešu tautas labā.

DV Austrālijas Valde pieņem, ka pareizi pārstāv savu biedru viedokli, jo tāds tas ir izkristalizējies pēdējā Austrālijas DV Delegātu sapulcē Pertā 2013. g. martā, gan arī agrākās Delegātu sapulcēs. Arī Austrālijas DV Ziedojumu akcija raksturo šo viedokli: ⅔ līdz ¾ līdzekļu tiek veltīti nacionāliem pasākumiem un palīdzībai Latvijā, bet pārējais – jaunatnes latviskai izglītībai Austrālijā.

Jānis Priedkalns
DV Austrālijas Valdes priekšsēdis
2013. g. augustā