Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Būt vai nebūt

Vilis Vītols par demogrāfiju

Laikraksts Latvietis Nr. 281, 2013. g. 25. okt.
Vilis Vītols -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Pēdējā laikā daudz runāts par demogrāfisko krīzi Latvijā. Īpaši nozīmīgu skaidrošanas darbu veicis Ilmārs Mežs. Viņš ir atkārtoti norādījis, ja turpināsies sabiedrības pašreizējā attieksme pret dzimstību un emigrāciju, latviešu tauta izmirs, un tas notiks samērā tuvā nākotnē. Nekad teiciens demogrāfija ir liktenis nav bijis patiesāks, aktuālāks un baisāks kā šodienas Latvijā.

Latvijas demogrāfiskā problēma sastāv no divām daļām – zemās dzimstības un emigrācijas. Emigrācijas novēršanai jārada jaunas darbavietas un jāceļ algas. Jāsakārto bērnudārzu pieejamība un citi pakalpojumi. Jāatzīst, ka valdība savu iespēju robežās cenšas šīs problēmas risināt. Emigrācijas gadījumā apzināmies, ka problēma pastāv.

Citādi ir ar dzimstību. Problēmas risinājumi ir neskaidri, nav definēts konkrēts mērķis. No sociālā budžeta valsts joprojām izdod pensijām 72%, bērniem 4%. Turpina pastāvēt mīts, ka normālai ģimenei ir divi bērni, lai gan zinām, ka tikai iedzīvotāju skaita noturēšanai vien katrai sievietei būtu jābūt vidēji 2,2 bērniem. Mums ir 1,1 bērns uz sievieti, kaut apzinīgai latviešu ģimenei šobrīd drīzāk vajadzētu vismaz četrus bērnus. Ģimeniskās vērtības kļuvušas vecmodīgas, var tāpat dzīvot kopā bez apprecēšanās, var mainīt sievas kā maina automašīnas. Nesen Latvijas Avīze publicēja Satversmes preambula projektu. Neapšaubāmi nepieciešams papildinājums Satversmei. Diemžēl nekur tajā neparādās vārds bērni. Vai demogrāfija nebūtu pieminama?

Un tomēr pēdējo divu gadu laikā ir notikusi kāda liela pārmaiņa. Sabiedrība sāk apzināties, ka esam nonākuši strupceļā. Kas tad būtu jādara? Man ir pārliecība, ka katram no mums ir savs uzdevums. Vēlos uzsvērt – katram! Lielākā atbildība ir Saeimas rokās, jo tai ir lielākās iespējas. Saeimai ir jāveic būtisks pagrieziens tautas izdzīvošanas virzienā. Manā skatījumā jaunā pieeja būtu nozīmīgi paaugstināt atbalstu ģimenēm un bērniem. Pašreiz tas ir aptuveni 1,5% no Iekšējā kopprodukta (IKP). Vidējais ES rādītājs ir 2,5%, bet Francijā 4%. Ņemot vērā mūsu valsts un tautas apdraudēto stāvokli, budžeta veidošanas procesam būtu jāsākas ar 4% no IKP piešķiršanas ģimenēm un bērniem un – 2% Aizsardzības ministrijai. Pēc tam var dalīt pārējo. Ne visi politiķi tā pa īstam iestājas par dzimstības atbalstīšanu. Taču ir kaut kas ļoti efektīvs, ko mēs pilsoņi varam darīt: balsot Saeimas vēlēšanās par tām partijām un cilvēkiem, kas ir gatavi apņēmīgi risināt demogrāfijas problēmu, un svītrot kandidātus, kas pret šo problēmu ir vienaldzīgi.

Būtiskākais risinājuma smagums, protams, gulsies un jaunajām ģimenēm. Māmiņas nesīs lielāko upuri, darīs grūtāko darbu. Bet ir arī mierinājums – prēmija ir milzīga. To saprot tikai dzīves beigās. Vecvecāki, ja tie aizgājuši pensijā, var atbalstīt, īpaši, ja jaunie strādā. Dot padomus no savas pieredzes. Atrunāt no kļūdām, no abortiem. Sniegt palīdzīgu roku tām sievietēm, kas izvēlas bērniņu saglabāt pretēji savu tuvinieku spiedienam no tā atteikties. Latvijā divu gadu laikā notiek apmēram tik pat daudz abortu, cik cilvēku izveda uz Sibīriju 1941. gada 14. jūnijā. Ar likumiem abortus novērst nevarēs, iespējams tikai pārliecināt nespert šo soli un palīdzēt topošajai māmiņai. Lai ko stāstītu visādi gudrie, aborts ir un paliek slepkavība. Ja nu bērniņu tiešām nevēlas, ir taču tik daudz pāru, kas gaida iespēju adoptēt. Ja abortos bojā gājušajiem bērniem ļautu piedzimt, tad demogrāfiskā krīze būtu jau daļēji atrisināta. Lielu palīdzību var sniegt arī valsts prezidents, jo viņa teiktajam ir pavisam cits svars. Prezidentam ir iespējās ierosināt dzimstību atbalstošus likumus un iespaidot valsts apbalvojumu piešķiršanu. Daudzas daudzbērnu māmiņas arī būtu pelnījušas Triju zvaigžņu ordeņus. Apbalvošana būtu efektīvs veids, kā celt lielu ģimeņu prestižu sabiedrības acīs. Tā katrs no mums var kaut kur pielikt roku. Protams, ...ja nav slinks un duraks (šādi kādā intervijā Baiba Sipeniece-Gavare nosauc nesakoptu lauku sētu saimniekus, man tas šķiet trāpīgs apzīmējums arī visiem bērnu negribētājiem).

Līdz šim nav pievērsta lielāka uzmanība kādam īpašam demogrāfijas aspektam: Putina maigajā karā pret Latviju demogrāfijai, labāk sakot, dzimstībai būs izšķiroša loma. Ja mūsu tautai būs vairāk bērnu nekā cittautiešiem, tad ilgtermiņā latviešu proporcija Latvijā pamazām pieaugs, un mēs nonāksim pie tāda cittautiešu procenta, kas vairs neapdraudēs mūsu valsts pastāvēšanu. Tas ir vienīgais nevardarbīgais veids, kā varam patiesi atgūt savu valsti. Protams, ja neturpināsies sveštautiešu ievešana ar uzturēšanās atļauju dalīšanu par grašiem (par iebraukšanas atļaujām Kanādā Honkongas ķīniešiem bija jāiegulda viens miljons dolāru un, protams, jāsūta bērni valsts valodas skolās). Nelatviešu importēšana pilnībā izjauks latviešu īpatsvara palielināšanos. Paši izraksim savai valstij kapu. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) lobē uzturēšanas atļauju izsniegšanu. Ainārs Šlesers neprātīgo shēmu nokopēja no citām valstīm, jo tā nes naudu. Bet nokopēja ar fatālām kļūdām un nedomājot par mūsu īpašo situāciju. Tagad turpina to aizstāvēt, kā to redzējām 25. septembra raidījumā Sastrēgumstunda. Viņš pieminēja Rīgā tukšos dzīvokļu namus. Tos esot jāpiepilda ar iebraucējiem. Šlesera un LDDK filozofija ir vienkārša: štrunts par Latviju – ka tik nauda.

Maigais karš, visticamāk, nebūs ar ieročiem. Pirmo reizi neatkarību izcīnīja galvenokārt karavīri. Tagad cīņa ir par tautas izdzīvošanu, un to izcīnīs latviešu sievietes. Uzvaru noteiks tas, vai mums būs pietiekami daudz bērnu, un šajā karā varoņi būs sievietes. Jo sieviete jau ir tā, kas mūsu civilizācijā pasaka gala vārdu, vai bērns būs,vai nebūs. Man ir pārliecība, ka latviešu tauta atrisinās demogrāfijas problēmu, kā tā tikusi galā ar visām nelaimēm savā garajā vēsturē. Kā tā spējusi saglabāties cauri kariem, mērim, badam, klaušām un deportācijām. Mūsu tauta pārvarēs arī šo krīzi, īpaši tagad, kad sākam to apzināties. Pārvarēs, bet uz spēles ir viss – būt vai nebūt.

Vilis Vītols
Publicēts ar autora atļauju
Pirmpublicējums laikrakstā „Latvijas Avīze“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com