Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Žurnālists Aivars Ozoliņš Sidnejā

Pārrunas par stāvokli Latvijā

Laikraksts Latvietis Nr. 292, 2014. g. 17. janv.
Ojārs Greste -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Aivars Ozoliņš Sidnejas Latviešu nama Mārtiņa Siliņa zālē. FOTO Ojārs Greste.

Aivars Ozoliņs pie Mārtiņa Siliņa portreta. FOTO Ojārs Greste.

„Lietas ir sliktas,“ teica mana paziņa Latvijā, stāvot lielveikalā pie pārpildīta iepirkšanās groza, ģērbusies pēc jaunākās modes fasona, ar jaunāko un vislabāko mobilo telefonu rokā. „Ekonomija iet grīstē, oligarhi valda, latviešu valoda ir apdraudēta, Saskaņas Centrs pārņems Latviju, lielā kaimiņa valsts ir naidīga pret mums par nepilsoņu pavalstniecību...“

Bet pēc tikšanās ar žurnālistu Aivaru Ozoliņu 2014. gada 12. janvārī Sidnejas Latviešu namā, man radās pavisam cits un daudz pozitīvāks iespaids.

Aivars Ozoliņš ir viens no Latvijas žurnāla Ir dibinātājiem, kurā viņš raksta politikai veltītas slejas. A. Ozoliņam ir plaša žurnālista pieredze – no 1990. līdz 1992. gadam bija laikraksta Diena ārzemju ziņu nodaļas vadītājs, no 1992. līdz 1993. gadam laikraksta korespondents Vašingtonā, no 1993. līdz 2009. gadam tās politiskais komentētājs. 2009. gadā, kad laikraksts mainīja īpašniekus un tā jauno īpašnieku vārdi tika slēpti, Ozoliņš kopā ar citiem domubiedriem laikrakstu atstāja un 2010. gadā nodibināja žurnālu Ir.

Vairāk par Ozoliņu, skat.: http://lv.wikipedia.org/wiki/Aivars_Ozoliņš; par žurnālu Ir skat. http://www.ir.lv/par.

Aivars Ozoliņš šī gada sākumā piedalījās 3x3 saietā Melburnā, kur kopā ar Dr. Uldi Ozoliņu viņš vadīja Latvijas politikas ievirzes diskusijas. 12. janvārī sidnejiešiem bija iespēja iepazīties ar Aivaru Ozoliņu. Apmēram 40 tautieši sapulcējās Sidnejas Latviešu nama Mārtiņa Siliņa zālē, lai uzzinātu jaunākos notikumus politikā no žurnālista, kas labi pazīst Latvijas politiskās nianses un intrigas.

Aivars Ozoliņš iesāka diskusijas ar visbūtiskākajiem jautājumiem, proti:

Jaunas Latvijas valdības veidošana un eiro ieviešana Latvijā

Prezidents Andris Bērziņš 5. janvārī ir aicinājis Laimdotu Straujumu izveidot jaunu valdību. Straujuma (dzimusi 1951. g. 24. februārī) ir Latvijas ekonomiste, ierēdne un politiķe; patreizējā zemkopības ministre. A. Ozoliņš piebilst, ka viņa ir nopietna un uzticama persona. Par to, kāpēc aizgāja Valdis Dombrovskis, Latvijas vissekmīgākais premjerministrs, Ozoliņš teica, ka nebija tikai dēļ Zolitūdes Maximas veikala sabrukšanas vien, bet bija arī politisku pretinieku spiediens.

Par eiro ieviešanu ir jau plaši rakstīts (skat. http://laikraksts.com/raksti/4096).

A. Ozoliņš stāsta, ka pirms eiro ieviešanas tautas atbalsts bija zem 50%, bet līdz ar tā ieviešanu bija jau pāri par 50%.

Ekonomika

„Visiem cilvēkiem gribētos dzīvot labāk nekā viņi dzīvo, lai cik viņiem būtu. Latvijā tā ir tā kā modes lieta – vaimanāt par to, cik slikti ir Latvijā, un neredzēt to, ka patiesībā šodien ir daudz labāk nekā bija pirms četriem vai pieciem gadiem un daudz, daudz labāk nekā bija pirms 20 gadiem. No vienas puses tā ir modes lieta, no otras puses Krievijas propaganda, un krieviskie mēdiji to ir paņēmusi kā galveno toni pierādīt, ka mēs esam neizdevusies valsts. Tas ir viens no galveniem punktiem viņu doktrīnās attiecībās ar kaimiņu valstīm, kurās viņi grib atgūt ietekmi. Tas kopā summējās, un tāda tendence diemžēl ir tagad, vaimanāt par to, ka mums ir ļoti slikti un iet arvien sliktāk. Viss ir relatīvi, protams. Ja skatās uz objektīviem skaitļiem, tad ir labāk. Visi ekonomiskie rādītāji – algas un citi rādītāji – ir pārsnieguši pirms krīzes līmeni, kāds bija 2007. gadā. Vienīgais rādītais, kas nav atguvis 2007. gada līmeni, ir bezdarba rādītājs. 2007. gadā tas bija, apmēram, 4-5%, pašlaik, apmēram, 9%, bet 2008. gadā bija tuvu pie 20%.“

Oligarhu ietekme

„Diemžēl vēl ietekme ir, bet tā ir mazinājusies, salīdzinot ar to, kāda bija pirms 15-20 gadiem un arī kāda bija pirms Dombrovska valdības. Tagad izskatās, ka Lembergs mēģina atgriezties – viņš sēž pie valdības veidošanas sarunu galda, bet tā vairs nav īsti tā ietekme, kas viņam bija savu laiku, tā ir mazinājusies. Bet, protams, ka viņi mēģinās atgriezties.“

Cittautieši un latviešu valoda

Ozoliņš uzsver, ka pēc 2012. gada valodas referenduma, latviešu valoda, kā valsts valoda ir nodrošināta. Šis jautājums vairs nav paceļams.

Ozoliņš citē no Ir žurnalista Paula Raudsepa raksta, kas parādījās: http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/411564-usakova_tupiks: „2011. gadā notikušās tautskaites dati skaidri parāda, ka kopš 2000. gada krievu, ukraiņu un baltkrievu skaits Latvijā ir krities daudz straujāk nekā iedzīvotāju skaits kopumā. Protams, nav liekama viennozīmīga vienlīdzības zīme starp piederību šiem etnosiem un SC atbalstošo «krievvalodīgo» grupu, tomēr var diezgan droši pieņemt, ka izmaiņas šajās kategorijās notiek paralēli un tās ir visai dramatiskas. Krievu, ukraiņu un baltkrievu kopējais skaits Latvijā vienpadsmit gados ir samazinājies par gandrīz 200 000 cilvēku jeb 22%.

Gandrīz divas trešdaļas no šajā laikā piedzīvotā Latvijas iedzīvotāju kopējā skaita samazinājuma noticis tieši uz šo triju etnisko grupu rēķina, un to īpatsvars Latvijā noslīdējis no 36,4% līdz 32,4%. Protams, arī latviešu skaits samazinājies, bet salīdzinoši daudz mazāk – par 6% –, un latviešu īpatsvars iedzīvotāju skaitā pieaudzis no 57,7% līdz 62,1%.

Mainās arī krieviski runājošo mazākumtautību atvērtība latviešu valodai. Latviešu valodas aģentūras 2012. gada februārī publicētajā pētījumā konstatēts, ka pēdējos gados latviešu valodas prasme un lietotāju skaits ir pieaudzis un ka «palielinājusies mazākumtautību tolerance pret valsts valodu un gatavība to apgūt». Ja 1989. gadā ap 62% citu tautību pārstāvju dažādos līmeņos prata latviešu valodu un 2000. gadā ap 79%, tagad šis skaits jau pārsniedz 90%. Pateicoties izmaiņām izglītības sistēmā, labas latviešu valodas zināšanas uzrāda gandrīz divas trešdaļas jauniešu, kuru dzimtā valoda ir krievu.“

Saskaņas Centra (SC) ietekme

„Atbalstu bāze ir apmēram 260 000 – 270 000. Tā var spriest no iepriekšējām saeimas vēlēšanām un no valodas referenduma 2012. gadā. Saskaņas Centra deputāts Jānis Urbanovičs pat šodien ir teicis, ka mēs būsim pie varas šai valstī pēc vēlēšanām. Bet ja viņiem nebūs sabiedroto, viņi nebūs pie varas. Ja kāda partija nebūs gatava kopā ar viņiem veidot valdību, viņi vieni paši to nevarēs noteikt. Pašlaik viņiem ir 31 vieta. Viņi varētu dabūt maksimālais plus divas vai mīnus divas. Ir jāuzsver protams, ka viss ir atkarīgs no tā, cik daudz cilvēku piedalās vēlēšanās. Ja piedalās tā kā valsts valodas referendumā, kad bija ap 70% no visiem balsstiesīgiem, tad SC nav izredzes. Bet ja piedalās tā kā Rīgas pašvaldības vēlēšanās – ap 55% – tad viņi dabūtu vairāk. SC elektorāts ir mobilizēts un disciplinēts – viņi lielāko tiesa balso. Bet latvieši, līdz ko nejūt apdraudējumu, tā kā valodas referendumā, tā uzreiz ir pasīvāki vēlēšanās. Nebalsot ne par vienu nozīmē balsot par SC.“

Nepilsoņu pavalstniecība

„Visur tiek starptautiski uzsvērts, cik Latvija ir briesmīga valsts, ka te ir tāds milzīgs skaits nepilsoņu – kaut gan tas skaits pašlaik ir zem 300 000. Pilsonību var iegūt diezgan vienkārši naturalizējoties. Nekādi būtiski ierobežojumi nav – jānokārto naturalizācijas eksāmeni, jāzina valsts valoda, vēsture, mazliet satversmes pamatprincipu zināšanas un tas ir viss. Acīm redzot, vienai daļai krievu, kas dzīvo Latvijā, tas nav vajadzīgs. Tieši vajadzētu šo nepilsoņu stāvokli uzsvērt – un it sevišķi krievu stāvokli Latvijā uzsvērt – kā lielu panākuma stāstu. Viņi var vaimanāt par savu slikto stāvokli, bet viņi nebrauc atpakaļ uz Krieviju. Labāk vaimanāt Latvijā nekā atgriezties brīnišķīgajā dzimtenē!“

Paldies Aivaram Ozoliņam par interesanto informāciju!

Paldies Sandrai Dragūnai un Dacei Bogdanovičai par palīdzību kafejnīcā un paldies Voldim Kainam par skaņu tehniku. Tikšanos ar Aivaru Ozoliņu atbalstīja Sidnejas Latviešu biedrība.

Ojārs Greste
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com