Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Kultūras dienas Melburnā

Intervija ar Jolantu Lārmani

Laikraksts Latvietis Nr. 100, 2010. g. 22. jūlijā
-


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
AL53KDH400

Jolanta

Jolanta Lārmane.

KDJL1

Santkildas Pilsētas nams. FOTO Jolanta Lārmane.

KDJL2

Austrālijas koristi Mežaparka estrādē Dziesmu svētkos Latvijā 2008. gadā. FOTO Greiems Andersons (Graham Anderson).

KDJL3

Ints Teterovskis vada sadziedāšanos pēc Dziesmu svētku Noslēguma koncerta. FOTO Līga Līvena.

KDJL4

Skābi kāposti ar desiņām.

Austrālijas Latviešu 53. Kultūras dienu Kopkora koncerta rīkotāja Jolanta Lārmane viesojās laikraksta „Latvietis“ redakcijā 2. jūlijā, kur viņu intervēja Ilze Nāgela.

Ilze Nāgela: Ne tikai melburnieši, bet es domāju, ka arī visi Austrālijas latvieši gatavojas uz šī gada lielākajiem latviešu kultūras svētkiem Austrālijā – Kultūras dienām. Mūsu lasītāji jau ir lasījuši interviju ar Austrālijas Latviešu 53. Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdi Anitu Andersoni (LL93), tāpat arī ar jauniešu pārstāvi Kultūras dienās Jānu Andersoni (LL94).

Man ir liels prieks tagad aicināt uz interviju Jolantu Lārmani, jo viņai šajās Kultūras dienās uzticēts ļoti liels gods un atbildība arī – Kopkora koncerts. Kora dziesma ir, ja varētu tā teikt, gandrīz vai katra latvieša sirdslieta, un interese par kopkora koncertu arvien ir ļoti liela. Lūdzu, pastāstīt, Jolanta, mūsu laikraksta lasītājiem par Tev uzticētajiem pienākumiem?

Jolanta Lārmane: Vispirms – pateicos par uzaicinājumu šai intervijai un ar vislielāko prieku pastāstīšu par man uzticēto atbildību šī gada Kultūras dienu rīkošanā!

Tātad – mans lolojums, un, ja tā var teikt, šūpļa bērns Austrālijas Latviešu 53. Kultūras dienu (AL53KD) ietvaros ir sarīkojums Svētki dziesmai, kura pirmā daļa būs Kopkora koncerts un otrā daļa – koru saviesīgais vakars un tautas sadziedāšanās. Esmu gan Kopkora koncerta, gan sadziedāšanās Svētki dziesmai rīkotāja.

I.N.: Kur smēlies idejas šim sarīkojumam?

J.L.: Mana galvenā iedvesma sarīkojuma Svētki dziesmai rīkošanā ir XXIV Dziesmu svētki Rīgā, 2008. gadā, kuros piedaloties kopā ar tālās Austrālijas enerģisko un uzņēmīgo koristu saimi, piedzīvoju to neaprakstāmi spēcīgo sajūtu, ka latvieši mūžam ir dziedājuši un arī dziedās, un ka dziesmai ir milzīgs spēks, kas mūsu tautu gadsimtiem cauri ir turējis un arī turpinās turēt kopā!

Šis latviešu dziesmu spēks un dziedātprieks ir jādaudzina un jāvairo cik vien iespējams! Jo īpaši mums šeit, Austrālijā, tik tālu – pāri trejdeviņām jūrām un zemēm – no mīļās Latvijas. Mana piedalīšanās Kopkora koncertā Sidnejas AL 52. KD Sidnejā 2008. g. šo manu ticību dziesmas brīnumam vēl vairāk stiprināja.

I.N.: Piekrītu Tev, dziesmas spēks ir jādaudzina un dziedātgriba – jāveicina. Kādi ir Tavi galveniem mērķi, kādas Tavas vēlmes šajās Kultūras dienās?

J.L.: Mans mērķis līdz KD Melburnā ir sasaukt kopā pēc iespējas visus Austrālijā dzīvojošos latviešus, kuriem vien tikai ir vēlēšanās un varēšana padziedāt, pievienoties mūsu dziedošajai saimei!

Ir visiem labi zināms, ka Austrālijas ilggadīgie koru diriģenti ir saskumuši par to, ka dziedātāju rindās nenāk klāt jaunas sejas. Tāpēc uz lieliem svētkiem parasti pēdējos gados tiek aicināti kori no Latvijas, vai arī, kā Adelaidē esam redzējuši, vietējie kori apvienojas, lai sarīkojumos būtu košāka uzstāšanās.

I.N.: Jā, tas būtu lieliski, visiem sanākt kopā uz svētkiem, bet pēc tam?

J.L.: Kā daļu savas atbildības saredzu ne tikai rūpes par krāšņa Kopkora koncerta sarīkošanu Kultūras dienu ietvaros. Mums kopējiem spēkiem noteikti jāgādā arī par Austrālijas latviešu koru nākotni.

Šoreiz mēs ļoti gribam piestrādāt pie tā, lai mudinātu mūsu pašu tautiešus stāties kora rindās. Ne tikai tos, kuri agrāk koros dziedājuši, bet arī tos, kuri to iepriekš nav darījuši. Dziedātāju mūsu vidū netrūktu – tie tikai ir pareizi jāuzrunā! Izmēģināsim mazliet savādāku pieeju ar nodomu, ne tikai mūsu eksistējošiem koriem piedāvājot citu pieredzi, bet arī iekārdinot jaunus dziedātājus pievienoties. Latvieši taču ir dziedātāju tauta!

I.N.: Tas tiesa, ne velti saka, kur četri latvieši, tur jau ir koris... Bet kas būtu, Tavuprāt, priekšnoteikumi tam, lai šis koris – cik liels vai mazs arī nebūtu – lai tas skan?

J.L.: Uzskatu, ka jebkuram veiksmīgam kora koncertam, ir tikai trīs priekšnosacījumi: diriģents, kas iedvesmo, programmas izvēle un labi draugi, kas sanāk kopā un vēlas piedzīvot dziesmas brīnumu.

Iedvesmojošu diriģentu mums Austrālijā nekad nav trūcis, kuru dziesmas mīlestībai pateicoties, latviešu dziedātprieks augstā līmenī ir ticis uzturēts visus trimdas gadus šeit – no Latvijas tik tālajā zemē. Tomēr, lai vēl vairāk kuplinātu un papildinātu mūsu diriģentu saimi, izmeklējām un uzaicinājām uz KD vienu no spožākajām jaunajām Latvijas diriģentu zvaigznēm – 2003. g. un 2008. g. Latvijas Dziesmu svētku virsdiriģenti Agitu Ikaunieci. Vēlāk, pēc viņas ieteikuma, uzaicinājām arī otru tikpat spēcīgu virsdiriģentu un nākamo 2013. g. Latvijas Dziesmu svētku līdzvadītāju – Intu Teterovski. Viņi abi kopā ir ļoti enerģiska kombinācija! Intu varējām atļauties uzlūgt, jo diemžēl mums izpalika oriģināli lūgtais KD viesis, komponists Mārtiņš Brauns.

Agita un Ints ne tikai diriģēs daļu Kopkora koncerta dziesmu, bet viņi paši arī dziedās korī un, ļoti iespējams, ka atvedīs sev līdzi kādus koristus no Latvijas. Tomēr visvairāk man jāuzsver tas, ka viņu galvenais darbs un pienākums KD Melburnā būs kopā ar mūsu iemīļoto Adelaides diriģentu Aldi Silu vadīt Svētki dziesmai Sadziedāšanās daļu pēc Kopkora koncerta.

I.N.: Būtu ļoti interesanti dzirdēt vairāk par Svētki dziesmai norisi, kā arī, lūdzu pastāsti par kopkora koncerta otro – saviesīgo Sadziedāšanās daļu! Kas un kā notiks?

J.L.: Sarīkojumā Svētki dziesmai centīšos uzburt Latvijas Dziesmu svētku noslēguma koncerta atspoguļojumu. Tas nozīmē, ka tieši tāpat kā Mežaparkā, Rīgā, mums būs gan Kopkora koncerts, gan tam sekojošais saviesīgais vakars – tautas sadziedāšanās. Sadziedāšanās daļā kā koristi, tā arī klausītāji līdz pat pusnaktij mūsu Austrālijas iemīļotā diriģenta Alda Sila un Latvijas Dziesmu svētku virsdiriģentu Agitas Ikaunieces un Inta Teterovska vadībā varēs turpināt uzturēt dziesmu garu. Latvijas mūziķu Tango Sin Quinto pavadījumā dziedāsim gan labi zināmas tautasdziesmas, gan ziņģes, gan dažādas citas tautā iemīļotas dziesmas. Dziesmu teksti būs viegli izlasāmi zāles priekšā uz liela ekrāna. Vakara gaitā visi sadziedāšanās dalībnieki varēs baudīt sātīgas vakariņas ar autentiskiem, tikai šī sarīkojuma vajadzībām izmeklētiem latviskiem ēdieniem.

I.N.: Pastāsti sīkāk par vakariņu ēdienkarti, ko tieši nozīmē autentiski latviešu ēdieni: vai būs skābi kāposti, vai būs pīrādziņi?

J.L.: Vakariņas Svētki dziesmai sadziedāšanās daļā būs iespējams baudīt ikvienam klātesošajam. Ēdienkarte ir paredzēta plaša un daudzveidīga, bet pats galvenais – īsti latviska! Mūs visus apkalpos pie balti klātiem galdiem, cienāšanu sākot ar bagātīgi servētu auksto galdu. Būs sālīta Baltijas siļķe, rupjmaize ar sviestu, biezpiens, kraukšķīgi skābi gurķīši, zaļumi, dažādi salāti. Siltajās vakariņās varēsim baudīt kartupeļus Latvijas lauku gaumē, pārkaisītus ar svaigām dillītēm, skābus sautētus kāpostus, mednieku desiņu, griķus ar sīpolu un speķi sviesta vai krējuma mērcē. Neiztrūks arī saldās biezpiena un ievārījuma maizītes, kā arī, protams, kafija, tēja un citi gardumi. Dzērieni – vīns un Aldara Zelta alus būs nopērkami uz vietas sarīkojumā. Kā jau iepriekš minēju – ēdieni būs autentiski, lielākā daļa patiešām būs ar īstu garšu – tādu, kāda tā ir baudāma uz vietas Latvijā.

I.N.: Cik tas izklausās garšīgi! Man pat šķiet, ka viens otrs varbūt jau tagad ir iekārdināts.

No tā izriet nākamais un personīgs jautājums; Tu tik labi pārzini Latvijas virtuvi, jo esi meitene no Latvijas, bet cik gadus jau melburniete?

J.L.: Jā, oriģināli esmu meitene no Latvijas. Esmu vidzemniece – mana dzimtā pilsēta ir Smiltene, bet nu jau deviņus gadus varu sevi droši dēvēt arī par melburnieti.

I.N.: Lūdzu, pastāsti mūsu laikraksta lasītājiem vairāk par Kopkora koncerta programmas izvēli!

J.L.: Svētki dziesmai galvenā pamatideja ir dziesmas prieks, dziedātprieks, tā vairošana un daudzināšana. Kā koncertā, tā arī sadziedāšanās daļā tiks izpildītas visu laiku pašiem dziedātājiem, diriģentiem un klausītājiem sirdī mīļākās dziesmas. Lai noskaidrotu, kuras dziesmas pašiem koristiem un diriģentiem mīļākās – veicām dziesmu aptauju. Svētki dziesmai koncerta programma tika galvenokārt sastādīta no Austrālijas koru un dziedošo ansambļu ieteiktajām dziesmām. Noteikti man jāatzīmē tas, ka šajā ziņā mani sagaidīja patīkams pārsteigums. Atklājās, ka trešā daļa mūsu Kopkora koncerta Svētki dziesmai programmā iekļauto dziesmu ir tieši no 2008. g. Latvijas Dziesmu svētku Noslēguma koncerta repertuāra! Divas dziesmas būs no šī gada Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu svētku Noslēguma koncerta programmas. Tas tikai pierāda, cik tautā iemīļotas ir daudzas no šīm dziesmām, un, ne tikai Latvijā, bet visur, kur vien latvju dziesma dzirdama! Par to priecājos, jo programmas izvēlei noteikti ir jābūt tuvai pašu dziedātāju sirdīm! Tas, manuprāt, tiešām ir viens no galvenajiem veiksmīga kora koncerta stūrakmeņiem.

I.N.: Pastāsti, lūdzu, vairāk par Kopkora koncerta norisi! Droši vien būs dažas lietas kora koncerta norisē, kas paliks kā pārsteigums publikai līdz pašām KD, bet par ko Tu vēlētos jau tagad kaut ko minēt? Kas būs savādāk neka ierasts līdz šim KD?

J.L.: Kopkora koncerts būs trijās daļās.

Pirmajā daļā būs dzirdamas galvenokārt dažādas tautasdziesmu apdares jauktā kora izpildījumā. Piemēram, Ilonas Rupaines Saule brida rudzu lauku, Imanta Ramiņa Pūt, vējiņi, Alda Sila Aijā, Ancīt, Aijā, u.c.

Koncerta otrā daļa pēc uzbūves ir veidota pēc Latvijas 2008. g. Dziesmu svētku Atklāšanas koncerta parauga. Tas nozīmē, ka vīru kora dziesmas mīsies ar sieviešu kora dziesmām, un arī jauktā kora dziesmām.

Dziesmu izvēle – vairāk uz estrādes dziesmām balstīta. Šī būs jautra, enerģiska un temperamentīga atkāpe no ierastās Kopkoru koncertu programmas, kas būs spilgts kontrasts koncerta pirmajai un trešajai daļai. Koncerta otrās daļas moto: dažādība, daudzveidība, bet caur to – vienotība. Dzirdēsim četras dziesmas no Pētera Butāna dziesmu cikla, Imanta Kalniņa Lilioma dziesmu, u.c. Šeit man noteikti ir vairāk jāpaskaidro, kā izveidojās tieši šāda dziesmu izvēle un sadale koncerta vidus daļai. Vēlējamies daļēji saglabāt tradicionālo modeli, kad koncerta vidus daļā dzied vīru kori. Šoreiz vīri koncerta otrajā daļā dziedās pusi no dziesmām. Vēlējāmies arī atjaunot tradīciju, kad Melburnas KD īpašs gods tiek parādīts sieviešu korim, tātad, būs viena dziesma tikai dāmām! Pētera Butāna dziesmu cikls šo nodomu īstenošanai ir tieši kā radīts. Pēc Latvijas Dziesmu svētku virsdiriģentes Agitas Ikaunieces ļoti labiem panākumiem un pozitīvās pieredzes ar šo enerģiski spēcīgo mūziku Amerikas trimdas latviešu vidū, šo pašu publikas atsaucību mēģināsim panākt arī KD Melburnā.

Koncerta trešajā daļā būs dzirdama vairāk koru dziesmu klasika atkal jauktā kora izpildījumā. Tādas tautā iemīļotas dziesmas kā Jāzepa Vītola Gaismas pils, Mārtiņa Brauna Saule, Pērkons, Daugava, Raimonda Paula Manai dzimtenei, u.c.

I.N.: Tik liela mēroga sarīkojuma organizēšanā ceru, ka Tev ir daudz palīgu. Ko vari pastāstīt par savu čaklo palīgu saimi?

J.L.: Jā, man patiešām ir daudz mīļu, čaklu un darbīgu palīgu gan Austrālijā, gan ārpus tās robežām. Kā galvenos man noteikti jāmin Anitu Andersoni – Austrālijas Latviešu 53. Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdi, Agitu Ikaunieci – Latvijas Dziesmu svētku virsdiriģenti, Mariju Perejmu –Austrālijas apvienotā kora Atbalsis vadītāju, diriģenti Inesi Laini, Aldi Silu un, protams, vēl daudzus citus. Ikviens Austrālijas kora diriģents pelnījis vislielāko pateicību par atsaucību un vēlēšanos nākt talkā uzburt Svētki dziesmai brīnumu. Būtībā jau ir tā, ka par palīgu sarīkojuma Svētki dziesmai rīkošanā man kļūst ikviens šī sarīkojuma dalībnieks vai apmeklētājs: ikviens korists, kurš katru nedēļu visa gada garumā cītīgi apmeklē mēģinājumus un apgūst kora programmu; ikviens korists, kurš, lai arī netiek uz iknedēļas kora mēģinājumiem, cītīgi apgūst dziesmas mājās ar dziesmu ieskaņojumu un dziesmu krājumu palīdzību; ikviens dziesmas mīļotājs, kurš atnāks noklausīties Kopkora koncertu un piedalīsies Sadziedāšanās daļā; pat ikviens gardēdis, kurš atnāks tikai nobaudīt autentiskās latviskās vakariņas Svētki dziesmai saviesīgajā daļā! Mēs visi piedalāmies Svētki dziesmai vīzijas īstenošanā!

I.N.: Kas ir tiešām jauna lieta un par ko jau dzird daudz runājam – tā ir kora dziesmu apguves veids?

J.L.: Jā, papildus ierastajam kora dziesmu apguves veidam – iknedēļas kora mēģinājumu apmeklēšanai un dziesmu krājumu izmantošanai, šoreiz koristiem talkā nāk arī dziesmu audio ieskaņojumi kompaktdiska formātā. Ieraksti ir veidoti tieši atbilstoši nošu materiālam dziesmu krājumos. Dziesmas iedziedājuši Latvijas Radio kora profesionālie solisti. Šie ieskaņojumi ir papildus mācību līdzeklis, kas palīdzēs mums visiem labāk apgūt jaunās dziesmas un atsvaidzināt atmiņā jau zināmās. Ir atsevišķi diski katrai balsij (kopā 8 balsis), kā arī ir viens disks ar dziesmu kopējo skanējumu (visas balsis + pavadījums). Ierakstus ir iespējams pasūtīt personīgi ikvienam dziedātājam, kas vien to vēlas.

I.N.: Vai dziedātāji, kas pašlaik apgūst šīs dziesmas – kur nu kurais patreiz atrodoties – tiksies, lai kopā izmēģinātu dziesmas arī vēl pirms Kultūras dienām?

J. L.: Jā, gan! Vēl viens jaunums, kas jāmin sakarā ar dziesmu apgūšanu, ir gada vidus kopmēģinājumi. Tā kā Kopkora koncerta programma ir ļoti daudzpusīga, ar dažādu žanru dziesmām, daudzām ļoti labi zināmām, citām – jaunākām, ir paredzēts papildus laiks dziesmu apgūšanai: divi gada vidus kopmēģinājumi – koristu un diriģentu salidojumi Melburnā – 27. - 29. augustā un 1. - 3. oktobrī. Šie mēģinājumi notiks Melburnas Latviešu namā ar intensīvu dziesmu apgūšanu šajās nedēļas nogalēs un diviem Svētki dziesmai ieskaņas koncertiem kā augustā, tā arī oktobrī. Noteikti jāpiemin, ka uz mēģinājumu augustā ieradīsies Latvijas dziesmu svētku virsdiriģente Agita Ikauniece, viņai talkā nāks mūsu Austrālijas diriģents Aldis Sils, lai kopējiem spēkiem apmācītu koristus un jau iepazīstinātu vietējos klausītājus ar daļu no Kopkora koncerta programmas.

Svētki dziesmai pirmais ieskaņas koncerts notiks svētdien, 29. augustā, plkst. 14.00, Melburnas Latviešu namā.

Kā koristi uz mēģinājumiem, tā klausītāji uz koncertu visi mīļi aicināti! Sanāksim un salidosim uz sadziedāšanu!

I.N.: Jolanta, lūdzu atgādini atkal: tātad Svētki dziesmai notiks kad?

J.L.: Sarīkojums Svētki dziesmai notiks Melburnā, 2010. gada 30. decembrī, skaistajā Santkildas (St. Kilda) Pilsētas namā, kas, simtgadīgu dižkoku un liela, plaša dārza ieskauts, atrodas netālu no Melburnas Latviešu nama Elvudā (Elwood). Santkildas Pilsētas nams savu cēlumu iemanto, pateicoties tā greznajai arhitektūrai, un mums atgādina gandrīz pašu Latvijas galvaspilsētas sirdi – Rīgas Operas namu. Kopkora koncerta sākums būs plkst. 17.00, bet Sadziedāšanās daļa sāksies plkst. 20.00 un ilgs līdz pat pusnaktij. Biļetes varēs iegādāties gan uz abām sarīkojuma daļām kopā – par mazliet zemāku cenu, gan arī būs iespēja izvēlēties – kuru sarīkojuma Svētki dziesmai daļu atsevišķi apmeklēt – tikai Kopkora koncertu vai tikai Sadziedāšanos.

I.N.: Lieliski. Vēl jau gan, Kultūras dienām tuvāk nākot, atgādināsim atkal. Tāpat tas droši būs lasāms un skatāms arī Kultūras dienu tīkla lapā. Vai Tu vēlētos vēl ko piebilst bez manis jautātā?

J.L.: Jā, gribu vēl pastāstīt par bērnu kori. Cik man zināms, tad laikam pirmo reizi Kultūras dienu vēsturē Kopkora koncertā tiek aicināti piedalīties arī jaunie dziedātāji. Bērnu koris dziedās trīs dziesmas kopā ar pieaugušajiem – vienu dziesmu koncerta otrās daļas izskaņā un divas dziesmas koncerta noslēgumā. Pašlaik viscītīgāk dziesmas apgūst Melburnas Daugavas skolas bērni, taču mīļi aicināts pieteikties un piedalīties bērnu korī ir ikviens brašs dziedātājs vecumā no 7-14 gadiem – gan Melburnā dzīvojošs, gan arī no jebkuras citas Austrālijas pilsētas, gan arī ciemiņš no Latvijas.

Gribu ikvienu aicināt piedalīties kopējā dziesmas brīnuma radīšanā! Nāciet paši dziedāt un mudiniet to darīt arī savus radus, draugus un paziņas! Pievienojieties mūsu dziedošajai saimei – ar dziesmas spēku mēs savu tautu gadsimtiem ilgi spēsim saturēt kopā!

I.N.: Sirsnīgs paldies Tev, ka pastāstīji mūsu lasītājiem par gatavošanos KD! Novēlu Tev spēku un izturību, saliedējot Austrālijas latviešus Kultūras dienu lielo kopkorī! Lai Tev izdodas iecerētais, un lai mums visiem izdodas varenas Kultūras dienas!

J.L.: Paldies! Lai visiem labi skan, un dziesmas prieks ik dienas tikai aug augumā! ∎



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com