Jānim Zāberam būtu 75

Jānis Zābers. FOTO Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja krājums.

Jānis Zābers laivā uz Aiviekstes 1972. gadā. FOTO Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja krājums.

Jānis Zābers – Antiņš, Auguste Klinka – Saulcerīte A. Žilinska operā „Zelta zirgs“ 1965. g. FOTO Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja krājums.

Jānis Zābers (1935. g. 11. augustā Meirānu pagastā – 1973. gada 25. martā Rīgā) ir izcils latviešu dziedonis, tenors, kam bija lemts nodzīvot tikai 37 gadus. Beidzis Meirānu septiņgadīgo skolu un Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolu, viņš studēja Latvijas konservatorijā un, būdams 3. kursā, 1960. gada 14. janvārī debitēja uz mūsu Operas skatuves R. Štrausa operā Salome Narabota lomā. Sekoja Fausts Š. Guno Faustā, Gatiņš F. Tomsones Pūt, vējiņi!, Vladimirs A. Borodina Kņazā Igorā, Bazilio V. A. Mocarta Figaro kāzas, Kavaradosi Dž. Pučini Toskā, Antiņš A. Žilinska Zelta zirgā. 1962. g. – 1964. g. viņš bija starp pirmajiem PSRS jaunajiem dziedātājiem, kam bija iespēja papildināties Romā Santa Cecilia konservatorijā un Milānas operteātrī La Scala.

1960. – 1970. gados viņu pazina ne vien visā Latvijā, bet arī daudzās citās vietās, kur viņš bija uzstājies. Cilvēki mīlēja Zāberu viņa maigās, samtainās balss dēļ, jebkuru skaņdarbu, vai tā bija viegla estrādes melodija, traģiska loma operā vai šūpuļdziesma par rātni kaktā dusošiem cimdiem un zābaciņiem, viņš pasniedza ar īpašu iejūtību. Viņa iedziedātā Rūdolfa ārija no Dž. Pučīni Bohēmas tiek vērtēta kā pasaules mēroga virsotne. Protams, nozīme bija arī mākslinieka ārējam tēlam, un Jānis Zābers neapšaubāmi bija skaists vīrietis.

Nepilnus piecus mēnešus pēc Jāņa Zābera pāragrās nāves (audzējs galvā) dzimtajās mājās Vecajā Ceplī, kur dzīvoja viņa vecāki Oskars un Emma Zāberi, tika atvērts muzejs, kura izveidē piedalījās ārkārtīgi daudzi: draugi un kolēģi operā, dažādas Madonas rajona iestādes un saimnieciskie uzņēmumi. Bija jāremontē telpas, izbūvējot zāli bēniņos, jālabo ceļš no Meirāniem līdz mājām, jāizgatavo stendi un vitrīnas, jāsameklē eksponātus un jāiekārto ekspozīcija. Tam visam vajadzēja kokmateriālus, cementu, krāsas, granti, papīru, rokas un galvas, kas gatavas strādāt, neprasot īpašu samaksu. Un muzejs tapa kā brīnums!

Tagad to pārzina J. Zābera brāļa meita Gunta Brieze ar savu ģimeni. 1980. gadā iznāca Sofijas Vēriņas un Kārļa Pamšes sakārtota atmiņu grāmata par Jāni Zāberu. Vairāk nekā 10 gadus darbojas J. Zābera piemiņas fonds.

Šovasar Jānim Zāberam būtu 75 gadi. Nacionālās Operas Jaunās zāles terasē 11. augustā ar Latvijas Zaļo un Zemnieku Savienības un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu tika atvērts mūzikas izdevniecības Upe tuviem un tāliem izdotais viņa iedziedāto operu āriju albums Jānis Zābers. Operu ārijas, ko papildina muzikoloģes Daigas Mazvērsītes raksts par viņu. D. Mazvērsīte ir arī uzrakstījusi grāmatu par dziedoni, kas iznāks rudenī, bet 18. novembrī Latvijas televīzijā pirmajā programmā paredzēta jaunas filmas pirmizrāde par viņu.

11. augustā Madonā kultūras namā pilnajā zālē izskanēja Nacionālās Operas solistu tenoru Guntara Ruņģa, Viestura Jansona un pūtēju orķestra Rīgakoncerts Ik vakaru zvaigzne nāca. Saskaņā ar orķestra direktores Dr. art. Ilonas Breģes izveidoto scenāriju, tajā iezīmējās Rīga un 1960. gadu latviešu populārā mūzika, Itālija, J. Zābera repertuārs operā. Programmu vadīja dziedātājs Normunds Rutulis, kas ar vēstuļu un atmiņu fragmentu lasījumu komentēja Jāņa Zābera dzīves gājumu.

Savukārt 14. augustā viesi vispirms pulcējās atceres brīdī Vecajā Ceplī, tad Lubānas kultūras namā atklāja izstādi par konkursu Aiviekstes lakstīgalas dziedošajiem zēniem. Sākumā domāts Meirānu puses puikām, tas noticis jau 15 reizes un kļuvis par valsts mēroga pasākumu, palīdzot atrast savu ceļu jaunajiem talantiem. Dziedātāja Ingus Pētersona un komponists Venta Zilberta koncertā skanēja E. Dārziņa, A. Kalniņa, J. Mediņa, J. Norviļa, H. Pavasara u.c. solodziesmas ar Aspazijas, J. Poruka, Raiņa, K. Skalbes dzeju.

Dace Zvirgzdiņa
Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja literatūras sektora vadītāja
Laikrakstam „Latvietis“