Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Skulptūras un festivāla atklāšana

Ziemassvētku laiks Dzintaru koncertzālē

Laikraksts Latvietis Nr. 441, 2016. g. 23. dec.
Aina Gailīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Arvīda Jansona skulptūra ar tās autoru Aigaru Bikši. FOTO Aina Gailīte.

No kreisās: Māris Sirmais, Raimonds Pauls, Valsts Akadēmiskais koris „Latvija“. FOTO Aina Gailīte.

Anša Cīruļa gleznojums „Lielupe“. 1936. FOTO Aina Gailīte.

Ar pārsteigumu sākās Ziemassvētku festivāla atklāšanas koncerts Dzintaru koncertzāles mazajā zālē 16. decembra vakarā. Stundu pirms koncerta sākuma ieradās lūgtie viesi uz pirmā starptautiski pazīstamā latviešu diriģenta, liepājnieka, Arvīda Jansona skulptūras atklāšanu.

Krita baltais pārklājs un skatam atklājās diriģents, kura paceltās rokas virs viesu galvām it kā centās ieviest kārtību. Īsas uzrunas, pateicības, atklāsmes, ziedi, apkampieni. Koncertzāles direktors Guntars Ķirsis nolasīja Arvīda Jansona dēla, diriģenta Marisa Jansona pateicības vēstuli skulptūras autoram Aigaram Bikšem, Borisam un Inārai Tetereviem par viņu fonda atbalstu, tāpat arī Jūrmalas domei. Tālāk oficiālā fotografēšanās, un tad jau visi gribēja sev piemiņai bildi: kurš pie skulptūras, kurš blakus māksliniekam – Mākslas Akadēmijas profesoram, tēlniekam Aigaram Bikšem. Mazās zāles galerija sanēja kā bišu spiets.

Zāles 500 vietas bija aizņemtas, koncertu noklausījās arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis ar kundzi Ivetu. Koncerta pirmajā daļā skanēja deviņu latviešu autoru Latvijas simtgadei veltītas dziesmas valsts Akadēmiskā kora Latvija izpildījumā, diriģenta Māra Sirmā vadībā. Ļoti emocionāli izskanēja Jāņa Aišpura dziesma ar Ojāra Vācieša vārdiem Piesaukšana. Māris Sirmais jauki komunicēja ar skatītājiem, pastāstot par komponistu vai dziesmas tapšanas vēsturi. Kora skanējums ir, protams, izcils. Sieviešu balsis tērptas klasiski melnos mežģīņotos tērpos – ļoti elegantos.

Koncerta otrajā daļā koris izpildīja 19 Raimonda Paula kora dziesmas; ne tik populāras, bet melodiskas gan. Arī pats maestro sēdās pie klavierēm un kādas piecas pēdējās dziesmas bija kopā ar kori uz skatuves. Pēc enerģiskajiem aplausiem publika tika aplaimota ar jaunu, tikko samēģinātu dziesmu – Ziemassvētku dziesma; tak jau Ziemassvētku festivāls.

Muzikālā daļa bija augstvērtīga, bet gribu jums mazliet pastāstīt par pašas koncertzāles nozīmīgumu ne tikai Jūrmalas, bet visas Latvijas dzīvē. Dzintaru slēgtā koncertzāle, pirmā Latvijā, uzbūvēta 1936. gadā; arhitekti Viktors Mellenbergs un Aleksandrs Birzenieks, un šī vienīgā koncertzāle Latvijā, kas iekļauta Latvijas Kultūras kanonā; nacionālā romantisma motīvi fasādēs un iekštelpu apdarē. Centrālās ieejas vestibilā/dienvidu galerijā mākslinieka, jūrmalnieka Anša Cīruļa trīs sienu gleznojumi – Jūra, Latvija un Lielupe.

Vasaras koncertestrāde uz dārza pusi piebūvēta tikai 1960. gadā pēc arhitekta Modra Ģelža projekta. Pēc vairāku gadu restaurācijas un rekonstrukcijas, 2015. gada 20. maijā notika slēgtās koncertzāles atklāšanas ceremonija un pirmais koncerts. 2016. gada 17. novembrī dienvidu galerijā tika atklāts Anša Cīruļa sienu gleznojumu izgaismojums ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu. Tagad visam līdzi sekos diriģenta skulptūra. Skaista vieta, ļoti patīkamas telpas. Arī jaunā ieeja, lai arī daudz pakāpieniem, bet tas ļauj pilnībā saglabāt mazās zāles to laiku būtību. Atliek sekot līdzi repertuāram un apmeklēt labus koncertus.

Priecīgus Ziemassvētkus jums, Laikraksta „Latvietis“ lasītājiem!

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com