Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Izcila viešņa Adelaidē

Dace Melbārde stāsta par Latvijas simtgades svinībām

Laikraksts Latvietis Nr. 441, 2016. g. 23. dec.
Gunta R. -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

LR kultūras ministre Dace Melbārde. FOTO Pēteris Strazds.

LR kultūras ministre Dace Melbārde tiekas ar Adelaides latviešiem. FOTO Rūdis Dancis.

LR kultūras ministres Daces Melbārdes prezentācija. FOTO Pēteris Strazds.

Ar Latvijas Kultūras ministres viesošanos otrdien, 20. decembrī, Adelaides tautieši patiešām sāka baudīt svētkus jau pirms Ziemassvētku vecīša ierašanās. Ceļā uz Melburnas Kultūras dienām, Dace Melbārde dažas dienas uzturējās Adelaidē, un otrdienas saiets bija izdevība, interesentiem uzzināt par Latvijas simtgades plašo svinību programmu.

Par Latvijas dzimšanas dienu uzskata 1918. gada 18. novembri, taču nedrīkstam aizmirst, ka Latvijas brīvvalsts nenokrita pēkšņi vienā dienā no debesīm; kā pie katrām dzemdībām, ir plānošanas un gatavošanās laiks pirms un attīstības un augšanas laiks pēc, lielā notikuma. Turklāt, pēc neatkarības deklarācijas vēl trauslo Latvijas brīvību vajadzēja apstiprināt ar tautas dēlu (un meitu) pārliecību, upuriem un asins liešanu Brīvības cīņās.

Ir parasts uz jubilejām nest dāvanas; ko dāvāsim Latvijai dzimšanas dienā? Izrādās, ka Kultūras ministrijai paredzēta plaša programma ar domu iesaistīt ne tikai Latvijas iedzīvotājus, bet latviešus visā plašā pasaulē, jo mēs visi esam Latvija.

Kas paredzēts Latvijā? Vispirms jau gatavošanās, ko katrs savā ģimenē un personā var veikt: tauta satīrīs un izdaiļos savu vidi, rūpēsies par dārziem un svētku apgaismojumu. Katram savu tautas tērpu gādāt ir cieņas, lepnuma, mīlestības un piederības izpausme savai kultūrai un senčiem. Savā starpā visās vietās mudināts runāt latviski, tā izrādot cieņu un mīlestību senču skaistajai valodai.

Taču visam pāri stāv optimisms – ir svarīgi runāt par Latvijas un tautas spēku, ne tikai mūžīgi gausties par grūtībām un nepilnībām. Kas vainīgs, ka valdība nav tev pa prātam un ekonomika klibo? Padomā bez sevis mānīšanas: Vai tu piedalījies Saeimas vēlēšanās? Vai tu godīgi maksā savu ienākuma nodokli? Vai tu godīgi strādā jebšu gribi dzīvot uz valsts rēķina? Vai tavā dzīvē pārāk liela nozīme atvēlēta reibinošiem dzērieniem? Vai tu piedalies savas valsts uzturēšanā un veidošanā? Vai darbojies Zemessardzē? Vai tu atbalsti Okupācijas Muzeja attīstību un ne tikai ar muti, bet ar līdzekļiem? Vai esi darījis visu, lai godīgi iegūtu pilsonību? Katram Latvijas iedzīvotājam vajadzētu apzināties, ka es esmu Latvija, un esmu par to atbildīgs. Te, lūk, jau dažas dāvanas, ko katrs var dot savai valstij, lai tā ilgi pastāvētu, zeltu un plauktu un būtu Ziemeļu Eiropas lepnums.

Par speciāli gatavotā karoga ceļu pasaulē ir jau plaši ziņots medijos. Austrālijā to redzēsim Melburnā, Kultūras dienās un Adelaidē – Vasaras Vidusskolā. Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs ir vēsturiski viens no vecākiem visā pasaulē; leposimies ar šo mūsu tautas un brīvības simbolu. Gan Latvijā, gan citur pasaulē paredzēti sarīkojumi, koncerti, izstādes, teātri, piemiņas akti par godu visiem laika posmiem, kuros tauta cīnījās, lai atbrīvotos no apspiedējiem – brīvības ideju paudējiem jau vēlajā 18. gadsimtā, Strēlniekiem, Brīvības cīnītājiem, Leģionāriem, Baltijas Ceļam, Barikādēm, utt. Neaizmirsīsim arī Gunāru Astru.

Par jaunu tradīciju sāk izveidoties 4. maija Baltā galdauta svētki. Paliekoša liecība zaļos uz Latvijas robežas stādītie ozoli – latviešu spēka un vīrišķības simboli – un nacionālā enciklopēdija, ko atvērs 2018. gadā. Šai jubilejas gadā notiks arī lielie Dziesmu un Deju svētki, moderni un grezni pārbūvētajā Mežaparka estrādē un Daugavas Stadionā. Esam dziedoša tauta, un, jādomā, ka šie svētki būs kaut kas neparedzēti grezns un emocionāli aizraujošs.

Latvijā sevišķu uzmanību veltīs skolām ar projektu Latvijas skolas soma. Piemērs: palīdzēs lauku skolu bērniem apmeklēt vēsturiskas un nozīmīgas vietas un muzejus, lai mācās par zemes un tautas pagātni, tautas varonību un brīvības centieniem un attīsta lepnumu pret savu zemi un senčiem. Tas palīdzēs skolniekiem praktiskā veidā, ne tikai no grāmatām iepazīt Latviju, un veicinās piederības sajūtu. Sevišķs uzsvars jādod latviešu valodai.

Īsumā – Kultūras ministrijas programma Latvijas dzimšanas dienai cenšas veicināt piederības, atbildības un lepnuma sajūtu visos latviešos un arī tādos, kuriem senči varbūt nebija latvieši, bet kuri tomēr atbalsta ideju par brīvu, neatkarīgu Latviju.

Šīs ir tikai dažas pārdomas par Daces Melbārdes ļoti interesanto un saturīgo referātu. Vēlu ministres kundzei jaukas brīvdienas ķenguru zemē un laimīgu un pieredzes bagātīgu iepazīšanos ar šejienes latviešiem.

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com