Tik daudz kā nozīmīga!

Palielināt / Enlarge

Harijs Druva 100. dzimšanas dienā. FOTO Alnis Druva.

Palielināt / Enlarge

Ārijas Baumanes svaigi uzaustās Lielvārdes jostas. FOTO Ilze Švarca.

Palielināt / Enlarge

Longīns Švirēvičs ar dzīves biedri Anniņu, kas gatavo etnogrāfiskus vainagus. Viņa uztaisīja milžu Nīcas vainagu, kas atrodas Rīgas Mākslas un dizaina muzejā. FOTO Ilze Švarca.

Nevaru beigt priecāties un lepoties par daiļamatnieku panākumiem!

Vispirms jāatzīmē Melburnas ilggadīgās daiļamatnieku ģimenes galvas 100. dzimšanas dienu. Harijs Druva vēl šodien ir stalts un elegants kungs, lepni izstādot apsveikumus no Latvijas valsts prezidenta un Anglijas karalienes. Viņa nelaiķes sievas Rasma Druvas audumus izstādīs izstādē, kā arī viņa dēla Aļņa Druvas rotas. Aļņa uzņēmuma Baltic Spirit dzērienus varēs nogaršot izstādes kafejnīcā. Harija Druva pienesums aušanas pasaulē ir bijis tik nozīmīgs, ka profesionālais Latvijas audējs, Balto zvirbuļu laureāts kultūras jomā Māris Maniņš, to apbrīno. Viņš ir iemīļojis Harija Druvas unikālās galda stelles, un tās vēlas iegādāties savai aušanas studijai Rīdze, Rīgā. Druvas kungs ir ar paša rokām izgatavojis simtam steļļu, kuras piegādāja pa visu Austrāliju. Bet no savām personīgajām stellēm vēl negrib šķirties. Vai kādam tautietim ir Druvas gatavotās galda stelles, kuras vairs nav vajadzīgas? Lūdzu sazināties ar Māri Maniņu (audejs@inbox.lv). Maniņš no Latvijas atvedis eksponātus izstādei un sniegs aušanas demonstrāciju, lietojot Druvas meitas Gundegas grīdas stelles. Maniņš vēlāk apmācīs Annas Ziedares Vasaras vidusskolas saimi Dienvidaustrālijā.

Daiļamatnieku ciltis ir kļuvušas kā apakštēmā šai izstādei, kam nosaukums ir Senatne, Tagadne, Pagātne. Pavisam negaidīti atklājās daudzas ģimeņu saites starp eksponentiem. Piemēram, Rasmas Druvas māsa ir Atika Rea (abas dzimušas Frīdenbergs). Atika ir bijusi daudzus gadu desmitus profesionāla rotkale un Austrālijas Zeltu un sudrabkaļu ģildes pamatlocekle. Viņa ir izskolojusi 17 mācekļus, un viņas darbi ir bijuši izstādīti galerijās pa visu Austrāliju un arī ārzemēs. Melburniešiem viņas ilggadīgais rotu veikals Portobello Corner Karltonā būs bijis labi pazīstams. Atika izstādīs savus ar roku darinātos pulksteņus. Viņa sevišķi iemīļojusi izmanot agrā 20. gs. slīpētus stikliņus jaunās rotās. Viņas dizaini ir krāšņi, uzkrītoši un lepni eleganti. Es ļoti priecājos, ka Atika ļaus dažas no 70. un 80.gados darinātām rotām pārdot izstādes laikā; tā ir tiešām reta iespēja.

Arī citi unikāli un pārsteidzoši izstādes priekšmeti būs pārdošanā, kaut ne visi. Māte Māra Piksone ar meitu Dailu Piksoni ir Melburnas daiļamatnieku darbnīcas un tirdziņus gadiem bagātinājušas ar saviem stikla latvju ornamentiem. Izstādē pirmo reizi varēs redzēt viņu dizaina un tehniskās vitrāžistu spējas apburošās galda lampās un loga rūtīs. Dailas tēvs Indulis Piksons tā nopriecājās par savas meitas mākslinieciskajiem panākumiem, ka noziedoja divus dučus izcila franču šampanieša, lai izstādes atklāšana noritētu ar attiecīgu eleganci. Daiļamatnieki un viņu draugi un ģimenes ir ziedojuši daudz laika un līdzekļus izstādes organizēšanai, paldies visiem! Bet ja piemin atklāšanu, tad sevišķi jāpasakās Mārai Lezdkalnai un Guntai Saiss, kas aizņemtajā priekšsvētku laikā atrada laiku izstādes atklāšanai uzcept vairākus simts pīrāgu!

Pirmo reizi Austrālijā redzēsim etnogrāfisko rotu meistara Longina Švirēviča darbus. Viņš ir Rīgas Tautas lietišķās mākslas studijas Cilnis ilggadējs vadītājs, kam sevišķa specialitāte ir cizilēšana: metālapstrādes tehnika, kas savieno kalēja, tēlnieka, juveliera un graviera spējas. Izstādē būs vairākas viņa Kurzemes čupu saktas, kas ir sevišķu daiļi cizilētas. Vislielākajai saktai diametrs varētu būt pāri 20 cm! Starp Švirēvica rotām būs arī Zemgales krelles un divas lielas burbuļsaktas. Vairākas šīs varenās rotas būs pērkamas. Esmu pie Švirēvica kunga pastrādājusi studijā un redzējusi, cik milzīgi daudz darba, laika un uzmanības ir ielikts katrā rotā, tādēļ esmu sevišķi lepna, ka Austrālijas publika tās varēs izbaudīt.

Izstādē piedalīsies ap 40 latviešu (izcelsmes) daiļamatnieku no četrām paaudzēm, galvenokārt, no Melburnas un, galvenokārt, izstādot latviskus darbus. Būs starptautisku slavenību darbi, un būs vectētiņa ilgu un atmiņu pilni darbiņi.

Atklāšana notiks otrdien, 27. decembrī, plkst. 13.00. Vislielākais prieks man ir par to, ka Latvijas Republikas Kultūras ministre Dace Melbārde atrod mūsu centienus pietiekami nozīmīgus, lai piekristu atklāt izstādi. Nāciet arī jūs mūs atbalstīt! Ieeja pret ziedojumu, sākot ar $7. Būs vērts!

Izstāde notiek Daugavas Vanagu mītnē, 87 Chetwynd Street, North Melbourne, interesantā un dzīvā Melburnas priekšpilsēta, tikai pāris kvartālus no Melburnas lielā tirgus. Izstāde atvērta no plkst. 10.00 – 16.00 no 27. – 31. decembrim.

Ilze Švarca
LDAA Vadītāja
LAAJ Lietišķās mākslas nozares vadītāja