Ziemassvētki Latviešu ciemā (1)

Palielināt / Enlarge

Ziemassvētku vecītis ar Betiju Plūmi (centrā) un Ivetu Laini. FOTO Nora Žubecka.

Neilgu laiku pirms svētkiem es pārvācos uz pastāvīgu dzīvi Latviešu Ciema – Lejasciemā. Daži ar izbrīnu noprasīja, vai es dzīvojot ārpusē.

Ciemā darbojos jau no pirmās dienas un daudzo gadu garumā esmu aktīvi iesaistījusies Ciema dzīvē. Kā viens otrs teicis: „Tu aizbrauc mājās tikai izgulēties!“

Pirms svētkiem man rūpes sagādāja jautājums, vai svētku vecītis zin, kur es tagad dzīvoju? Kā lai viņam paziņoju savu jauno adresi?... Tuvojās 18. decembris, kad Ciemā ir liela svētku svinēšana. Visi Ciema cilvēki ir kā mājas ļaudis un tāpēc uz svētku svinēšanu tiek ielūgtas talcinieces un daudzie palīgi, kas ikdienā atvieglo dzīvi un padara to pilnvērtīgu un interesantu Latviešu ciemā.

Svētku dienā galdi bija klāti ar baltiem galdautiem, ko rotāja krāsaini, podiņos kārtoti ziedi; vidū dega svecītes. Viss bija sarkanās un baltās krāsās. Kvēlojošās spuldzītes eglītē atgādināja Svētku brīnumu – Jēzus bērniņu.

Sākās čalas, smiekli un jautrība. Visi 12 galdi pilni ar smaidošām sejām. Galdā netrūka ne baltā, ne sarkanā vīna, ne garšīgās tradicionālās piparkūkas! Mācītājs īsā runā atgādināja svētku nozīmīgumu. Tad sekoja runas un pateicības, pasakot paldies par darīto. Deklamācijas, slavinot Svētkus, skanēja patīkami. Priekšnesumi, ko izpildīja jaunā paaudze – svinīgi un lielā sirsnībā.

Pienāca gaidītais brīdis, ieradās Ziemassvētku vecītis ar garu baltu bārdu un lielu dāvanu maisu pāri plecam. Tikai viņam bija aizmirsušies žagari, kurus klātesošie piedāvāja. Vecītis apdāvināja visus čaklos palīgus un palīdzes, neviens nebija aizmirsts. Jāpiebilst, ka mūsu Ziemassvētku vecītis ir ļoti darbīgs, viņš ar saviem rūķīšiem bija sagatavojis katram pārsteigumus. Vieniem lielus grozus ar dāvanām, citiem mazas paciņas ar piparkūkām un šokolādes konfektēm. Visi klātesošie dāvaniņas saņēma ar smaidu un pateicību. Tā kā apsveica arī jaunos ienācējus Ciemā, tad līdz ar to es tagad jūtos kā mājās. Tā manas rūpes izrādījās veltīgas, jo Vecītis zināja, kur mani atrast.

Pēc visiem šiem lielajiem priekiem mums pasniedza gardas pusdienas, tad kūkas un kafiju, kā jau tas lielos svētkos pienākas! Ar pilniem vēderiem un labu omu mēs vēlējām viens otram priecīgus svētkus un atvadījāmies, lai varētu pēc tik brangiem svētkiem atpūsties.

Tagad Ciemā mums būs klusais laiks. Visi, kuri ir spējīgi un kustīgi, apmeklēs Kultūras dienu sarīkojumus; mēs, tie, kas nespējam tur piedalīties, gaidīsim uz atskaņām.

Laimīgu Jauno gadu!

Betija Plūme
Laikrakstam „Latvietis“
2016. gada nogalē