Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


LR kultūras ministre Dace Melbārde

Intervija Melburnā

Laikraksts Latvietis Nr. 443, 2017. g. 19. janv.
Ilze Nāgela -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Latvijas Simtgades karoga nodošana. Centrā LR kultūras ministre Dace Melbārde un LAAJ prezidija priekšsēde Kristīne Saulīte. FOTO Ojārs Greste.

Melburnā, 2017. gada 1. janvārī, dodoties uz lidostu, lai atgrieztos Latvijā, LR kultūras ministre Dace Melbārde sniedza nelielu interviju; piedāvājam to laikraksta „Latvietis“ lasītājiem.

Ilze Nāgela: Kā Jums realizējās Austrālijas brauciena iecerētie plāni?

Dace Melbārde: Ļoti labi realizējās. Viss, kas bija iecerēts, tika izpildīts. Bija iespēja tikties gan ar Adelaides latviešiem, gan Melburnas latviešiem. Bija iespēja atklāt Austrālijas Latviešu 56. Kultūras dienas un noslēgt Kultūras dienas; atklāt Lietišķās mākslas izstādi; norunāt divus lielus referātus: Pasaules brīvo latviešu inovācijas un biznesa forumā vienu atklāšanas referātu, un arī 31. decembrī man par lielu brīnumu bija ļoti daudz cilvēku, kas gribēja dzirdēt uzstāšanos par Latvijas Valsts simtgadi, bija daudz sarunu par šo tēmu. Man tā šķita, ka es iekustināju un iedvesmoju ar kādām jaunām idejām, sajūtām, runājot par Latvijas simtgadi ar Austrālijas latviešiem. Un kas bija ne mazāk nozīmīgi – aktīvi piedalīties, piemēram, es padziedāju arī lielajā korī, Atklāšanā bija brīnišķīga iespēja kopā ar kori Anima un komponistu Raimondu Tigulu nodziedāt Dod, Dieviņi. Bija ļoti daudzas jaukas tikšanās un radošas sadarbības.

IN: Tik īsā laikā Jums bija pasākumiem piepildīta programma. Esot pirmo reizi Austrālijā, vai Jūsu priekšstats sakrita ar to, kā bijāt domājusi par šejieni?

DM: Tas, par ko es biju pārsteigta, ka ir tik daudz latviešu Austrālijā, kas nāk kopā un kopīgi darbojas. Austrālija ir ļoti liels kontinents, ļoti izkliedēts, un diezin vai ir vienkārši tā visus kopā sasaukt. Biju ļoti pārsteigta par ļoti lielo dalībnieku skaitu gan no tiem, kas aktīvi piedalījās, gan arī skatītāju. Visi pasākumi bija izpirkti, visur bija pilns ar cilvēkiem, un bija gribētāji, kas netika iekšā pasākumos. Viss bija ļoti labi organizēts, augstā līmenī. Man vienmēr šķiet apbrīnojami tas, kā top svētki ārpus Latvijas, jo pamatā viss balstās uz brīvprātīgo darbu. Cilvēki paralēli savam pamatdarbam to visu izdara, un tas darbs ir milzīgs. Es redzēju, kā tika risinātas arī krīzes situācijas: praktiski vienas dienas laikā tika atrasta alternatīva vieta Noslēguma koncertam. Cilvēki ir ļoti neatlaidīgi.

IN: Tie kas darbojas, tie dara to ar prieku. Kādi bija sarīkojumi, Jūsuprāt, mākslinieciskās kvalitātes līmeņa ziņā? Šeit gandrīz vai 99% svētku dalībnieku ir pašdarbnieki; kā salīdzinās pašdarbnieku līmenis te un Latvijā?

DM: Pirmkārt, jāsaka, ka Latvijā arī pašdarbnieku līmeņi ir ļoti dažādi un atšķirīgi. Koriem ir A klases kori, tāpat kā deju kolektīviem ir A klases deju kolektīvi, kas ļoti daudz mēģina, nāk kopā ar ļoti labiem vadītājiem. To nevar salīdzināt; tā lieta ir nesalīdzināma. Arī Latvijā ir kolektīvi, sevišķi, kur cilvēki dzīvo attālāk un nevar izveidot un apvienot korus un ansambļus. Līdzīgi jau arī šeit ir. Te jāsaprot, ka kvalitāte nav primārais mērķis, te primārais ir līdzdalība. Kopumā es teiktu, ka Kopkora koncerts bija ļoti labs. Kas man bija lielākais pārsteigums, ļoti labas kvalitātes apvienotais vīru koris. Latvijā arī ir dažādos formātos apvienotie vīru kori; nu tādos mazākos. Es teiktu, ka Latvijā esmu dzirdējusi vājākus apvienotos vīru korus nekā te. Te ir tiešām ļoti varens vīru koris.

IN: Kā salīdzinās Austrālijas Latviešu Kultūras dienas ar Dziesmu svētkiem Amerikā vai Kanādā?

DM: Ļoti līdzīgs tas formāts, noskaņojums, jo visur tomēr tas dalībnieku un skatītāju loks ir salīdzinoši mazāks. Ir tāda sajūta, ka satikusies viena liela ģimene, kur cilvēki viens otru pazīst. Ir sajūta, ka Tu pavadi vairākas dienas tādā lielā radu pulkā, kas ir kopā satikušies uz lieliem svētkiem. Tā ir tāda ļoti laba, mājīga sajūta; jūti, ka ir radīta tāda mazā Latvijā, kurā tiek augstu godā turētas latviskās vērtības: kultūra, dziesma, deja, valoda. Cilvēki arī personīgi ļoti draudzīgi viens pret otru.

IN: Latvijas Simtgades karoga stāsts?

DM: Austrālija ir pirmā vieta, kur savu ceļu ir uzsācis Latvijas Valsts Simtgades karogs. Latvijas Simtgades karoga ceļojums ir pasaules latviešu jauniešu ideja, kas radās 2x2 nometnē. Viņi izdomāja, ka vajag kaut ko, kas vienotu visus latviešus visā pasaulē. Jaunieši nāca ar priekšlikumu, ka vajag izaust ļoti labas kvalitātes karogu, un šis karogs varētu ceļot apkārt pasaulei. Karogam līdzi iet vēstījumu grāmata, kurā pirmais ieraksts ir veikts Rīgas Pilī – prezidents to ir veicis un arī karoga darinātāja Dagnija Kupča no Cēsīm, kas arī ir simboliska sasaiste visā šajā ceļā, jo Cēsis ir Latvijas karoga dzimtene. Karogs uzsāk savu ceļu Austrālijā. Tas paceļos pa Austrāliju – būs 3x3 saietā, Vasaras Vidusskolā un tad uz Ameriku.

IN: Kādēļ karogs uzsāk savu ceļojumu tieši Austrālijā?

DM: Tādēļ, ka Austrālijas Latviešu 56. Kultūras dienas, kas notika 2016. gada izskaņā, ir pirmie lielie Latvijas simtgades ieskaņas svētki, kā arī – Austrālija un Jaunzēlande ir vistālākie punkti no Latvijas.

IN: Vai karogs dosies arī uz Jaunzēlandi?

DM: Tas atkarīgs no tā, kā iekšējie menedžeri izlems, un cik aktīvi būs arī paši Jaunzēlandes cilvēki. Karogam ir sagatavots speciāls futrālis, ko Mākslas akadēmijas studenti taisījuši, lai varētu to viegli salikt un pārvietot. Karogs tagad nodots Austrālijas latviešu gādīgajās rokās, lai varētu tālāk to procesu organizēt un vadīt.

Pirmos ierakstus vēstījumu grāmatā mēs veicām vakardien īsi pirms pusnakts, pirms gadu mijas. Es pati ierakstīju vakar, jo esot patreiz Austrālijā, man likās, ka tā ir ļoti interesanta iespēja parakstīties šai grāmatā Melburnā, 31. decembrī, īsi pirms gada maiņas tik tālā punktā no Latvijas. Ierakstus vēl veica Anita Andersone, jauniešu komitejas vārdā ierakstus veica Jāna Andersone un Laila Grosa, ierakstus veica arī Austrālijas Latviešu 56. Kultūras dienu rīkotāja Lāra Brennere un viņas vietnieks Markus Dragūns, un es ļoti ceru, ka Kristīne Saulīte arī ierakstīs. Dr. Gunārs Nāgels, kas izrādās arī ir melburnietis un izrādās arī bija atbraucis uz svētkiem, veica ierakstu, atgādinot par savām tiešajām saknēm būt Melburnā, bet vienlaikus atgādinot, ka viņš tomēr ir Latvijā.

IN: Kultūras dienās bija daudz dziedātāju un dejotāju no Latvijas, arī latvieši – dejotāji no Vācijas un, protams, publika. Arvien ļoti priecājamies par viesiem no Latvijas, bet kā Jums šķiet, ko gūst Latvijas cilvēki, viesojoties šeit?

DM: Latvijas cilvēki ļoti daudz guva, jo principā priekšstats Latvijā par to, kas notiek Austrālijā pie Austrālijas latviešiem ir ļoti, ļoti mazs: cik varētu būt tie latvieši un ko viņi tur dara. Viesojoties šeit, ir tā iespēja globālās latvietības stīgu veidot, cik ļoti visi latvieši savā starpā tiek satīkloti. Personīgā iepazīšanās ir tikšanās, un vislabāk satikties šādos kultūras svētkos un kopīgi radoši darboties. Man ļoti patika skatīties priekšnesumus, kur tiešām sajaucās Austrālijas latvieši ar Latvijas latviešiem deju koncertā, kur Latvijas puiši dejoja ar Austrālijas latviešu meitenēm un Latvijas meitenes ar Austrālijas latviešu puišiem; tas bija ļoti, ļoti jauki.

IN: Vairāki no Austrālijā dzimušiem un augušiem latviešiem ir tagad pārcēlušies uz dzīvi Latvijā un tur dzīvo un sekmīgi strādā. Tā saite ar Latviju daudziem radās tieši caur kultūru, dejojot, dziedot, muzicējot; sadraudzējoties ar viesiem – māksliniekiem no Latvijas, kas te bijuši gan Kultūras dienās, gan 3x3, gan Vasaras vidusskolā.

DM: Jā, tā ir tā iespēja, iepazīšanās rod iespēju izveidot tādus kontaktus, ka Tu vari braukt uz Latviju, tur ir tavējie cilvēki, kas var palīdzēt sākumā ar izmitināšanu, var palīdzēt atrast darbu. Latvijā ļoti trūkst darba roku gan vienkāršiem darbiem, gan arī intelektuāliem, sarežģītiem darbiem. Interesanti, Biznesa un inovācijas forumā mēs dzirdējām, ka tādu radošāku darbu, kur ģeogrāfiskā atrašanās nav tik nozīmīga, lieliski var darīt Latvijā. Mums ir augsti attīstītas industrijas, Latvijā ir ļoti ātrs internets, salīdzinot ar Austrāliju. Forumā dzirdējām vairākus veiksmes stāstus gan par Austrālijas latviešiem, kas izvēlējušies Latviju kā sava biznesa vietu, gan austrāļiem – Austrālijas cilvēkiem, kas nav latvieši, bet arī atraduši Latviju kā sava biznesa vietu.

IN: Kādu iespaidu uz Jums personīgi atstāja Austrālija kā zeme, Austrālijas daba?

DM: Man neiznāca daudz redzēt, bet no tā mazumiņa, ko izdevās redzēt, ļoti interesanti; protams, redzēt dzīvniekus, kurus es nekur citur nebiju redzējusi, kā koalas, ķengurus, un tādā apjomā eikaliptus un gumijkokus, arī klimats ir šeit ļoti iespaidīgs. Šajā laikā, zinot, ka ir Ziemassvētki, ir jocīga sajūta, ka zaļos kokos un krūmos iekārtas Ziemassvētku rotas; jā, tas viss padara to ļoti interesantu. Vēl viens interesants novērojums man bija, ka Austrālijā, uzreiz jau braucot iekšā uz robežas, cilvēki sagaida ļoti sirsnīgi, atvērti un smaidīgi.

IN: Paldies par interviju!



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com