Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Latvijas simtgades karogs Kanberā

Saieta dalībnieku skaits bija kupls

Laikraksts Latvietis Nr. 444, 2017. g. 4. febr.
Skaidrīte Dariusa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Latvijas Simtgades karoga godināšana Kanberā. FOTO Imants Skrīveris.

Sprigulīšu dejotāji – Lisa Bruzgule Vaita (White), Tomass Volšs (Tomas Walsh), Ansis Eversons, Janīna Strauta un Olivia Vorda (Ward). FOTO Imants Skrīveris.

Estere Lūka Grigule ar māti Sanitu un tēvu Pēteri, un Sebastians Bruzgulis Vaits (White) ar tēvu Krisu (Chris) (māte Lisa pie karoga). FOTO Andrejs Grigulis.

Šī gada 28. janvārī Imanuēla baznīcas zālē, Laionsā (Lyons), notika Kanberas latviešu organizāciju kopīgi rīkotais Latvijas simtgades ceļojošā karoga godināšanas saiets.

Saietu atklāja KLB priekšnieks Juris Jakovics, sveicinot svētku saimi, un aicināja klātesošos piecelties Karoga ienešanai un valsts himnai. Karoga nesēji – Kanberas latviešu tautas deju kopas Sprigulītis dejotāji.

Godinājumam veltīto ciklu iesāka Inta Skrīvere ar E. Virzas dzejoli Karogs.

Par šī simtgades karoga sākumiem un mērķiem stāstīja Vita Eversone. Viņa uzsvēra, ka šis simtgades karogs ir latviešu jaunās audzes lolojums un devums Latvijai.

2015. gadā Latvijas un ārpus Latvijas jaunieši satikās 2x2 nometnē Ratniekos, Līgatnes novadā, Vidzemē, un pārrunāja, kā svinēt Latvijas simtgadi, un ko dot Latvijai.

Viņi vienojās par šo ceļojošo karogu un izveidoja rīcības komiteju Svētku rota. Tas bija sākums karoga ceļojumam ar mērķi saistīt latvieti ar latvieti pasaulē.

Šo karogu smalkvilnā auda tekstilmāksliniece Dagnija Kupča. Karoga kasti pagatavoja Latvijas Mākslas akadēmijas studenti un pasniedzēji. Kasti ar iepakoto karogu un vēstījumu grāmatu ceļā apkārt pasaulei izvadīja Latvijas valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Karoga pirmā zeme – Austrālija; Melburna un latviešu centri Austrālijā. Karoga ceļa maršrutu Austrālijā kārto Anita Andersone.

Par Latvijas sarkanbaltsarkanā karoga izcelsmi stāstīja Skaidrīte Dariusa.

Ir skaistas leģendas, kas stāsta par kaujās kritušajiem varoņiem. Tie, ietīti baltā audeklā, ar savām asinīm ir krāsojuši šo audeklu asins sarkanu, bet vidū ir palikusi balta svītra, kur ir gulējis kritušais varonis.

Vēstures pieraksti: vēsturnieki uzskata sarkanbaltsarkano karogu kā vienu no vecākiem karogiem pasaulē.

Pirmais ieraksts ir Jersikas valdnieka Visvalža 1209. gada lēņu grāmatā, kurā ir minēts letgaļu karogs.

Atskaņu hronikā raksta par zemgaļu valdnieka Nameja uzbrukumu Rīgas pilij 1280. gadā, un Cēsu komturnas vienības došanos kaujā zem sarkanbaltsarkanā karoga.

Ziņas par sarkanbaltsarkanu karogu vijās cauri gadu simtiem, un 1918. gada 18. novembrī – Latvijas valsts proklamēšanas dienā, sarkanbaltsarkanais karogs kļūst Latvijas valsts simbols. Tas iet Brīvības cīņās un pēc tam lepni plīvo savā zemē Latvijā.

Sveicienus Simtgades karogam teica DV Kanberas nodaļas valdes priekšsēde Inta Skrīvere, Kanberas Latviešu ev.lut. draudzes priekšnieks Egons Eversons, Kanberas tautu deju kopas Sprigulītis vadītājs Valdis Strazds un KLB priekšnieks Juris Jakovics.

Noslēgumā visi, aplī pulcējoties, vēlēja laimi Karogam un Latvijai.

Saieta dalībnieku skaits bija kupls. Viņu vidū bija 1950. gadu iebraucēji un viņu ceturtā paaudze gan sprigulīšu saimē, gan ratiņos.

Jaunākie no ceturtās paaudzes bija Estere Lūka Grigule (3 nedēļas veca) ar ar māti Sanitu un tēvu Pēteri, un Sebastians Bruzgulis Vaits (White) (13 nedēļas vecs) ar māti Lisu un tēvu Krisu (Chris).

Skaidrīte Dariusa
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com