Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


3x3 Austrālijas Alpos

Pulcina pāri par 100 Austrālijas latviešu

Laikraksts Latvietis Nr. 444, 2017. g. 4. febr.
Daina Grosa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
3x3_Sarkans

Koncerta vakars – uzstājas Meži, Z. Rūtiņa, V. Dauksta. FOTO Māra More (Moore).

½x½ nodarbība – bērnu rīta rotaļas. FOTO Māra More (Moore).

Kora ievirze Haumensgepa apkārtnē. FOTO Māra More (Moore).

Ceļš kalnā ir garš un līkumots; dažs labs, ierodoties saieta vietā, izskatās mazliet šļaugans. Bet nonākot pie galamērķa, viss pa ceļam pārdzīvotais izgaist. Skats ir skaists – Haumensgepa (Howman's Gap) YMCA nometņu vieta ir Folskrīka (Falls Creek) Alpu apskautā ielejā, un visapkārt ir Austrālijas mežonīgā daba – gan eikaliptu meži, gan alpu pļavas. Laiks silts, bet ne pārmērīgi; tā, ka nav ne jāsvīst, ne jāsalst.

Nometņotāji 2. janvāra pēcpusdienā ierodas viens pēc otra; katrs mērojis vismaz 5 stundas ceļā. Tie, kas braukuši no Adelaides, ir jau diezgan ilgi sēdējuši un ir priecīgi izkļūt no mašīnas, kas viņus transportējusi garos gabalus no Dienvidaustrālijas līdz Austrālijas Alpu rajonam. Dalībnieki iekārtojas savās guļamtelpās, ieelpo svaigo kalnu gaisu...

Tūlīt jau klāt oficiālās atklāšanas brīdis, un garā karoga mastā uzvelk Latvijas karogu, dziedot valsts himnu. Saietu atklāj 3x3 padomes priekšsēdis un Folskrīka saieta līdzvadītājs Uldis Ozoliņš kopā ar saieta otru vadītāju – Dainu Grosu. Visi tiek aicināti saieta laikā uzrunāt viens otru uz Tu; iepazīties vienam ar otru, censties lietot latviešu valodu, katrs pēc savām spējām. Lektori un ieviržu vadītāji šogad daudz – no vairākiem kontinentiem. Saietā prāvs dalībnieku skaits, kas 3x3 ir pirmo reizi. Lai gan daudzi viens otru šajā brīdī vēl nepazīst, nepaies ilgs laiks, un svešā seja jau vairs nebūs sveša un nebūs pat prātā vairs uzrunāt uz Jūs.

Nākamajā dienā jau sākas saieta ikdiena. Rīta ievirzes, pēcpusdienas ievirzes. Lektori no Latvijas, ASV, Vācijas, ieviržu vadītāji gan vietējie, gan viesi.

Politikas ievirzi vada demogrāfs Ilmārs Mežs, politologs Uldis Ozoliņš, PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis. Tēmas – dubultpilsonība, vēlēšanas, demogrāfija, ārpolitika, drošība. Aktīvi sarunās iesaistījās arī klausītāji, uzdodot jautājumus un daloties arī savā viedoklī. Par aktīvāko dalībnieci saieta beigās tika atzīta Solvita Adamoviča, kas pat tika apbalvota par savu iesaisti.

Folkloras ievirzi cītīgi apmeklēja maza grupiņa saieta dalībnieku, kas ar lielu interesi klausījās Jantas Mežas rūpīgi sagatavotās lekcijas par senām latviešu tautas tradīcijām un kā tās savienot ar mūsdienām. Tēmas – tautastērpu rašanās un lietošana; tradicionālā dziedāšana, ieskaitot novadu atšķirības; latviešu svētku tradīcijas – gan gadskārtas, gan ģimeņu godi. Jantas uzrunas tika veiksmīgi ilustrētas ar audio un uzskates materiāliem. Starp rīta ievirzēm bija mākslinieciska nodarbība, ko vadīja Anda Banikos – pogu bildes. Ar neskaitāmām pogām un podziņām varēja pats veidot savu bildi, pielietojot savu izdomu.

Un nevaram aizmirst par kori! Ivara Štubja vadībā gadskārtu dziesmas skanēja tālu un plaši – nodarbības notika gan ēdamzālē, kur folkloras ievirzei sanāca baudīt dziesmu skanējumu, gan ārā pie šķūņa; tad koristi nekautrējās savu balsi laist vaļā!

No rītiem pirms ievirzēm dienu iesākām ar Zintas Rūtiņas vadītām gadskārtu dziesmām ar īsu ievadu par katru gadskārtu, kam sekoja rīta lekcijas. Te nu viesi no ārpus Austrālijas varēja dalīties savā pieredzē – Ilze Garoza un Jānis Kukainis stāstīja par PBLA darbību gan senāk, gan šodien. Matīss Kukainis par savu pieredzi, dzīvojot un dibinot uzņēmumu Latvijā. Kristaps Grasis ievadīja klausītājus Eiropas latviešu pasaulē, kurā viņš ir dzimis un audzis un vēl aktīvi darbojas, vadot Eiropas Latviešu apvienību. Un pēdīgi – Vanda Dauksta, oriģināli no ASV, arī dalījās pieredzē par savu bērnību un jaunību ASV, kā viņa savu latvisko es izkopa ASV un vēlāk, pārvācoties uz Latviju. Vieslektoru sniegums deva globālāku piešprici visam, ko darām; viela pārdomām par to, kā citur pasaulē mūsu tautieši darbojas un dzīvo savu dzīvi, saistot to ar Latviju.

Visas dienas garumā katru dienu bija pieaugušie, kas reti izlīda no noteiktām zonām – tās bija bērnu zonas: vai nu šķūnis, spēļu istaba vai zālājs, kur vada bērnu sporta nodarbības, ko vadīja Andris Rumpe. Inga Jakse un Mārīte Rumpe bija čaklās bērnu nodarbību vadītājas, kas mūžīgi pieskatīja bērnus. Un kā pieskatīja; nodarbības šogad bija aizraujošas: gan mākslu darinot, gan teātrim gatavojoties, gan sportojot, gan kāpelējot pa augstām virvēm vai kāpelēšanas sienu, gan dodoties šķēršļu gājienā pa mežu – šo vadīja Māra Moore. Šogad ½x½ vadītājas bija apmierinātas; uz vecāku dežūru sarakstu vecāki bija atsaucīgi, un vadītājām bija vieglāk, zinot, ka nav jāpaļaujas tikai uz pašu spēkiem visus mazuļus saganīt un nodarbināt. Bērnu izrāde Atvadu vakarā bija šedevrs – nu vesels uzvedums ar pašu izveidotām lellēm! Kas to būtu domājis, ka šādu uzvedumu var sagatavot nieka 6 dienu laikā!

Pēcpusdienas ievirzes bija uzticētas ļoti uzņēmīgiem vadītājiem, kas bija uzdevumu augstumos un tiešām savus dalībniekus izaicināja dažādās jomās. Pirmo pieminēšu Jantas Mežas, Aijas Grosa un Vizmas Skābes-Boag vadīto latvisko rokdarbu ievirzi. Ievirzē bija pieteikušās veselas 17 dalībnieces; katra ar savu iedomāto paveicamo darbiņu. Katrai dalībniecei bija jāizgudro vispiemērotāko sarežģītības pakāpi tā, lai nenosit dūšu, un tai pat laikā kaut ko no rokdarbiem iesāk, kas ir pa spēkam, un vismaz iemaņas iegūtas 3x3 nedēļā atvēlētajā laikā. Tā nu saietā brīžiem redzējām dāmas piesietas pie radiatora vai staba ne jau pāraudzināšanas nolūkos, bet gan tāpēc, ka bija vajadzība ilgstoši vienā vietā pabūt un aust celus vai jostiņas. Ārā uz beņķīša pie ieejas uz ēdamzāli, kad jau metās krēsla, varēja manīt vienu čaklu rokdarbnieci, izšujot savu pašas gatavoto tautisko kreklu. Ar kādu prieku viņa savu kreklu pirmo reizi uzvilka mugurā! Neiztrūka mauču (adītu rokassprādžu) veidotājas, zeķu adītājas, balto darbu darītājas. Visas rokdarbnieces tvēra katru brīvo brīdi pie saviem darbiem, lai turpinātu piestrādāt.

Un tad latviskās cepšanas ievirze – tur Valda Bērlija (Burleigh) savus ievirzes dalībniekus kārtīgi nostrādināja: pīrāgi, rupjmaize vēl tādi standartēdieni, bet tad Valda bija apņēmības pilna un uzdrīkstējās aicināt savus dalībniekus cept tortes! Pēdējā vakarā pat bija tortes dekorēšanas sacensības ar tiesnešiem un godalgām!

Bet tas no ievirzēm nav viss; vēl bija āra nodarbību ievirze, kur Arņa Grosa vadībā dalībnieki devās pastaigās pa dabas takām gan mežā, pa kalnu virsotnēm, gan lejā pie upītes. Vienu pēcpusdienu drosmīgākajiem bija iespēja izmēģināt savu drosmi, kāpelējot pa augstajām virvēm ar Haumensgepa personāla palīdzību.

Un jauniešiem virs 18 (tādu bija 9) bija ievirze, ko vadīja Vanda Dauksta, kur jauniešiem bija iespēja padomāt par to, kādas iespējas ir izkopt savu latvietību pēc AZVV beigšanas gan Austrālijā, gan citur pasaulē. Uldis Ozoliņš turpināja iepriekšējā gadā iesākto ievirzi, kur dalībnieku nelatviešu otrās puses varēja uzzināt par Latvijas sarežģītiem vēstures posmiem.

Vakaros bija daudzpusīga vakara programma: gan viktorīna Matīsa Kaziņa vadībā, gan koncerta vakars Ivara Štubja vadībā, danču vakars Zintas Rūtiņas vadībā, Stāstu segas kvadrātiņu darināšanas vakars, ko vadīja Janta Meža (www.lapamuzejs.lv), ar tam sekojošu pārsteigumu – ķekatu apciemojumu, un tradicionālie iepazīšanās un atvadu vakari.

Tad vēl izbraukums uz Bonegillu, kur atrodas piemiņas centrs imigrantiem, kas savas pirmās nedēļas Austrālijā, ieskaitot lielu skaitu latviešus, bija pavadījuši tieši šajā nometnē. Te arī notika Latvijas Simtgades karoga uzvilkšanas ceremonija.

Nevaram aizmirst par čaklajām saieta avīzes Tauriķis redaktorēm – Ingrīdu Biezaiti un Lailu Grosu (un Arni Grosu, kas izpalīdzēja sākumā), kas katru vakaru cītīgi uzcepa 3x3 notikumu ziņnesi, lai tas katru rītu svaigs parādītos ēdamzālē pie brokastīm. Runājot par brokastīm, ēdiens visās ēdienreizēs bija pirmklasīgs.

Un neaizmirsīsim mūsu čaklo rīta vingrošanas vadītāju Matīsu Kukaini un rīta lūgšanas vadītāju Valdu Bērlija. Viņiem gandrīz visgrūtākais darbs: katru rītu agri celties, nezinot, vai kāds ieradīsies uz nodarbību vai nē!

Kopumā 3x3 bija ar 106 dalībniekiem – lieliem un maziem, jauniem un veciem – pilna laika un daļēja laika dalībniekiem; jauks un neaizmirstams skrējiens nedēļas garumā! Lai tik visi turpina nākt arī nākošgad! Līdz 2018. gada 3x3, kaut kur pie Sidnejas!

Daina Grosa
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com