Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Gunārs Birkerts un Gaismas pils

Atklāta Gaismas pils tapšanai veltīta ekspozīcija

Laikraksts Latvietis Nr. 446, 2017. g. 13. febr.
Augusts Zilberts -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
LNB

Gunārs Birkerts. FOTO Publicitātes foto.

„Gaismas pils“ tapšanas vēsture. FOTO Krists Luhaers, LNB.

Izstādes atklāšana. FOTO Krists Luhaers, LNB.

Izstādes atklāšana. FOTO Krists Luhaers, LNB.

Jānis Dripe runā izstādes atklāšanā. FOTO Krists Luhaers, LNB.

Atzīmējot izcilā arhitekta Gunāra Birkerta 92. dzimšanas dienu, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 1. un 12. stāvā atklāta ekspozīcija Gaismas pils un Stikla kalns – stāsts par Latvijas Nacionālo bibliotēku un tās arhitektu. Tā izceļ arhitektūras meistara un bibliotēkas lomu Latvijas un pasaules kultūrvēsturiskajā telpā.

Ekspozīcija būs apskatāma ekskursiju ietvaros, sākot no 15. februāra. Dalība bez maksas.

Divdaļīgā ekspozīcija iepazīstina apmeklētājus ar LNB jaunās ēkas projekta vēsturi, tapšanas gaitu un autoru – pasaulē atzīto arhitektu G. Birkertu, akcentējot viņa radošās virsotnes pasaules arhitektūras kontekstā. Vienlaikus ekspozīcijā uzsvērti arī nozīmīgākie notikumi LNB vēsturē līdz pat jaunās ēkas inaugurācijai 2014. gada 29. augustā.

Ekspozīcijas pirmā daļa, kas iekārtota bibliotēkas 1. stāvā, ir stāsts par sabiedrības vēlmi būvēt jaunu nacionālās bibliotēkas ēku. Tas ir stāsts par nācijas prioritātēm un ambīcijām, ekonomisko varēšanu un politisko gribu, tostarp par sabiedrības spēju un nespēju vienoties Gaismas pils idejas īstenošanai laika nogrieznī, kas vienlīdzīgs valsts pastāvēšanas laikam. Šeit uzsvērts arī UNESCO atbalsts un G. Birkerta talants, kas īstenojies unikālā Gaismas pils/Stikla kalna veidolā Daugavas krastā, Rīgas centrā.

Savukārt ekspozīcijas otrā daļa (12. stāvā), veidota kā simboliska arhitekta studija, kurā noritēja darbs pie LNB projekta. Šeit stāstīts par G. Birkerta profesionālajiem sasniegumiem – eksponētas meistara skices, darba piezīmes, nozīmīgāko projektu maketi. 12. stāvā aplūkojamas arī Birkertu dzimtas klavieres, kuras mazais Gunārs spēlējis bērnu dienās dzīvoklī Rīgā, Stabu ielā 37. Iespējams, vien retais zina, ka bērnībā un jaunībā nākamais pasaules arhitektūras meistars spēlējis arī vijoli, dziedājis korī, trenējies peldēšanā un basketbolā.

Pusgadsimta garumā G. Birkerts radījis 287 būves (bibliotēkas, baznīcas, muzejus, skolas, universitāšu un banku ēkas) – organiskas un kontekstuālas, bagātas ar metaforām un tikai meistaram raksturīgu gaismas lietojumu – viņam gaisma ir vēl viens svarīgs būvmateriāls. Ekspresija un laika gars raksturo Birkerta labākos darbus.

Ekspozīcijas saturu veidojusi LNB sadarbībā ar arhitektu Jāni Dripi.
Projekta vadītāja: Ilze Egle
Dizaina autors: Dd studio

Uzziņai

Gunārs Birkerts (17.01.1925., Rīga) tiek uzskatīts par visu laiku ievērojamāko un panākumiem bagātāko latviešu arhitektu. Pasaules arhitektūrā viņš ir pazīstams ar izcilu gaismas lietojumu 19 paša projektētajās bibliotēkās, vairākās baznīcās, muzejos un citās būvēs Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV).

1943. gadā G. Birkerts aizbraucis no Latvijas un Studējis Štutgartes Tehniskajā augstskolā, bet 1949. gadā pārcēlies uz ASV. 1962. gadā dibinājis savu arhitektu biroju Gunnar Birkerts and Associates.

Vēlākos gados G. Birkerts bijis arhitekts Federālo rezervju bankai Mineapolē. Pēc tam projektējis Stikla muzeju Korningā (Corning Museum of Glass) un Mičiganas universitātes Tiesību zinātņu izpētes ēku. Abas ēkas tika iekļautas 150 visu laiku labāko ASV uzcelto ēku sarakstā, ko 2007. gadā sastādīja Amerikas Arhitektu institūts. Tāpat Birkerts projektējis ASV vēstniecības ēku Venecuēlā, Kemper Museum of Contemporary Art Kanzassitijā.

1989. gadā G. Birkerts radīja pirmo Gaismas pils skici – ekspresīvu modernisma veidolu, kas sakņots nācijas bagātajās kultūras tradīcijās un turpmākajos gados attīstīts ar Modri Ģelzi (1929–2009) un citiem Latvijas arhitektiem un inženieriem.

Darba mūža laikā G. Birkerts saņēmis dažādus apbalvojumus – 1995. gadā viņš saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni, kā arī ticis iekļauts Latvijas kultūras kanonā.

Augusts Zilberts
Sabiedrisko attiecību speciālists
Latvijas Nacionālā bibliotēka
18.01.2017



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com