Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Kikerīgūūū!

Jancis par gaiļiem

Laikraksts Latvietis Nr. 446, 2017. g. 13. febr.
Jancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Savāda parikte tā pasaule. Vesels mudžeklis valstu un valstiņu un pa vidam iemestas dažas lielvalstis, lai mazajām būtu ko apskaust un lielajām, ar ko kasīties. Katrai valstij ir savas īpatnības un savas ierašas, un bieži vien pārējā pasaule šīs ierašas nevar saprast un tādēļ par tām ņirgājas. Tā var pat izcelties kari. Nupat televizorā dzirdēju, ka lielajai, milzīgajai Ķīnai šogad esot gaiļa gads. Pagājušo gadu bijis mērkaķa gads.

Tā īsti neuzķēru, kāpēc tāda mērkaķošanās un gaiļošanās, bet fakts ir, ka šogad esot gaiļa gads. Man gaiļi patīk. Pirmo reiz gaili satiku, kad māte iedeva tādu kā burtnīcu, kā grāmatu, kurai uz vāka bija liels, sarkans gailis. ĀBECE – Mana pirmā grāmata. Jauka grāmata – iemācījos lasīt. Pēc tam, pateicoties ābecei, ir lasītas daudz un dažādas grāmatas. Ir bijušas labas un ir bijušas ne tik labas grāmatas, bet tik jauka kā ābece, laikam gan vairs neviena. Un ar gaiļiem ar vairs nevienas.

Nākamā reizē, kad sastapu gaili, tas bija vistu pulciņā, ko mamma audzēja, lai bērniem būtu olas. Un šad tad zupa. Gailis olas nedēja, bet zupai bija labs diezgan. Gailis bija nepieciešams, jo vistām ļoti niezēja muguras. Tā kā gailis bija vistas vīrs, tad viņa pienākums bija vistai palīdzēt un pakasīt muguru. Tā kā gailim roku nebija, tad viņš uzleca vistai mugurā un kasīja ar kājām. Ja tavā apgaitā ir kādu pārdesmit vistu, tad tev viegla dzīve nav. Gaiļa pienākumi turpinājās arī naktī, kā tas redzams plaši pazīstamajā tautas dziesmiņā:

Saimnieks tirgū nopērk gail',
Lai vistām naktī nebūt bail...

Kā tas bija ar ķīniešu vistām, to neesmu noskaidrojis, bet ne jau par velti gailim piešķīra tādu godu, ka veselu gadu nosauca GAIĻA vārdā. (Letiņi uzsēdināja gaili Pēterbaznīcas torņa galā – Kāpēc?)

Domājošam cilvēkam tas izraisa dziļus jautājumus. Kāpēc tie ķīnieši izvēlējās gailim dot to godu, nevis vistai? Vista taču ir daudz noderīgāka nekā gailis. No vistas iznāk ne tikai zupa, bet tīri labs cepetis. Un kur tad vēl tās olas. Bez vistas nemaz nevarētu svinēt Lieldienas. Tagad jau gan mēģina vistu olas atvietot ar šokolādes olām, bet vai esat pamēģinājuši Lieldienu rītā dauzīties ar šokolādes olām? Šmucīga padarīšana.

Bet ķīniešiem ķīniešu riktes un gājieni – viņiem jau jaunais gads arī sākoties tikai februārī. Vai nav spoki? Tad jau Ziemas svētki būtu jāsvin janvāra beigās un Lieldienas iznāktu pa Jāņiem. Bet par to gaili nav viņiem ko pārmest. Vienalga, vai tas iekrīt gada sākumā vai beigās, bet gailim lielāku godu dot gan sen jau vajadzēja. Tik grūti visu savu mūžu strādā un beigās vēl izvāra zupā. Bet ko tu darīsi, katram savs liktenis.

Nākamo reizi, kad ēdiet vārītu olu, piedomājiet; varbūt tur būtu iznācis gailītis, un jūs viņam aiztaupāt veselu mūžu pilnu ar smagiem darba pienākumiem.

Apēdīsim vēl otru olu ar!

Jancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com