Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Māra Branča skatījums

Jelgavnieki svin novadnieces Elzas Radziņas simto dzimšanas dienu

Laikraksts Latvietis Nr. 447, 2017. g. 19. febr.
Māris Brancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Latvijas Pasta 2017. gada februārī Elzas Radziņas simtgadei par godu izdotā aploksne. FOTO Publicitātes foto.

10. februārī, – tieši Elzas Radziņas simtajā dzimšanas dienā, Rīgā, Eduarda Smiļģa teātra muzejā atklāja jubilārei veltītu izstādi Pilnos auļos, ko bija sarūpējusi muzeja speciāliste Margita Mantiņa un mākslinieks Ivars Noviks. Šajā dienā nevarēja aizmirst arī Jelgavu – pilsētu, kur dzītas jubilāres dzimtas saknes.

Izcilā teātra dzīves rakstniece Lilija Dzene Elzas Radziņas gadskārtu hronikā Draiskā peonija, stāstot par aktrises dzīvi 70.-80. gados, izsaucas: Cik bieži nākas piesaukt Jelgavu! un turpat paskaidro: No Jelgavas teātra laikiem (Marga un Arvīds) Spertāli Elzai Radziņai nozīmē citādu, augstas kultūras vidi, kurai viņa (jaunībā) tuvojās pamazām, bikli, bet ļoti vērīgi.

Mana māte, kura divdesmitajos gados mācījās Hercoga Pētera ģimnāzijā, stāstīja, ka tolaik ģimnāzijas apkopējas Podnieces skuķēns bieži bija redzams, ieķēries mātes brunčos. Pagāja gadi, un šis mazais skolas kalpotājas meitēns pasaulē kļuva slavena kā Dānijas karaliene Ģertrūde Kozinceva filmā Hamlets. Kāda plaša amplitūda – vienkārša meitene un Dānijas karaliene!

Bet jāatceras, ka Elza Radziņa nāk no Jelgavas, kurā viņa auga un skolojās, un sāka aktrises gaitas pilsētā, kas līdz II Pasaules karam katrā paksī, katrā mājas zelmenī, katrā ielas līkumā glabāja atmiņas no ļoti seniem laikiem, daudzu gadsimtu garumā, kad Jelgava jeb Mītava bija Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsēta. Šeit, Latvijas teritorijā, hercoga galmā pirmo reizi skanēja simfoniskās mūzikas koncerts, tika rādītas pirmās operas un baleta izrādes. Savulaik Jelgavā pulcējās gaišākie zinātnieku prāti, dibinot Kurzemes Literatūras un mākslas biedrību, Latvijas Zinātņu akadēmijas sākotni. Pietiek palasīt gleznotāja Jūliusa Dēringa atmiņu grāmatu, lai ieraudzītu, ka šajā pilsētā allaž bija cieņā kultūra un māksla, ka šeit uzcēla lielāko teātri ar tūkstošs vietām, ka pilsoniskajās aprindās teātri spēlēja ne tikai sarīkojumos, bet arī mājas viesībās. Savulaik starp citām slavenībām te viesojās tāda pasaules līmeņa aktrise kā Sāra Bernāra, koncertēja Klāra Vīka un Roberts Šūmans, dziedāja Fjodors Šaļapins. Eiropa nebija simtiem kilometru attālumā, bet tepat blakus, rokas pastiepienā.

Ne tikai kultūra plauka Jelgavā. Tā pēc Rīgas bija otra lielākā un nozīmīgākā pilsēta Latvijas ekonomikā, rūpniecībā, lauksaimniecībā.

Tādā gaisotnē auga ģimnāzijas apkopējas meita Elza Podniece, kura 1941. gadā kļuva Jelgavas teātra skatuves meistara Kārļa Radziņa sieva. Jā, viņa pirmsākumā bija gan dejotāja, gan koriste, bet viņa dzīvoja un strādāja tajā Jelgavas teātra atmosfērā, kāda nebija nevienā citā teātrī, un ko visu mūžu atcerējās ikviens Jelgavas teātra aktieris. Tādēļ Elza Radziņa atkal un atkal atgriezās Jelgavā, lai arī tā vairs nebija agrākā pilsēta, tomēr te gulēja viņas sirds. Viņa bija klāt līdz ar Akadēmisko drāmas teātri, kad kultūras nama dramatiskajam kolektīvam piešķīra Tautas teātra un Ādolfa Alunāna vārdu. Režisore Lūcija Ņefedova palīdzēja Elzai Radziņai atgriezties jaunībā un vairākkārt ar tautas teātra aktieriem nospēlēt Filumenu Marturano, tostarp uz Nacionālā teātra skatuves. Tas bija 1982. gadā, kad aktrise svinēja 65 gadu jubileju. Vēl pēc pieciem gadiem – 1987. gadā, 70 gadu jubilejas reizē Elza Radziņa kļuva par pirmo un vienīgo Jelgavas goda pilsoni. Viņa bija arī tā, kur pēc vēl viena gada – 1988. gadā Jelgavas muzejā tornī uzvilka pirmo Latvijas karogu Jelgavā.

Jelgava nav iedomājama bez Elzas Radziņas. Viņa ir klāt ik brīdi. Šogad vairākkārt notiks dažādi pasākumi, kuros godināsim izcilo novadnieci. Viņas dzimšanas dienu – 10. februārī – Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola, kas pirmsākumos saucās Hercoga Pētera ģimnāzija, nosvinēja ar izstādi, ar priekšnesumiem, uzaicinot ciemos arī E. Smiļģa muzeja direktoru Jāni Siliņu un režisoru Edmundu Freibergu. Bet 12. februārī režisores Lūcijas Ņefedovas vadībā notika pasākums Es palikšu Jums neizdibināma, kurā Rita Melnace stāstīja par jubilāri, bet Jelgavas Ādolfa Alunāna teātra aktieri lasīja dzeju no viņas repertuāra. Jau tagad jāaicina uz Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeju, kur 19. aprīlī, sadarbībā ar Rakstniecības un mūzikas muzeju un E. Smiļģa Teātra muzeju, atklās izstādi Spertālu laikmets latviešu teātrī un Elzai Radziņai 100, maijā notiks zinātniskā konference. Jelgavas Latviešu biedrība ieplānojusi parādīt jelgavniekiem Grigorija Kozinceva filmu Hamlets.

Jelgava lepojas, ka mums ir bijušas vairākas lielas Elzas – Elza Stērste, Elza Rozenberga jeb Aspazija un Elza Radziņa, visas jau krietnu laiku noraugās uz mums no zilām debesīm zelta mākoņos, jaunākajai no viņām – tikai simts.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com