Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Māra Branča skatījums

Daudzveidība

Laikraksts Latvietis Nr. 449, 2017. g. 3. martā
Māris Brancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Izstādes kopskats. FOTO Māris Brancis.

Daina Dagnija. „Atceries Chantili“. FOTO Māris Brancis.

Ilma Austriņa. „Pavasaris“. FOTO Māris Brancis.

Jeļena Jēkabsone. „Sniega pikas“. FOTO Māris Brancis.

„Latvijas Tekstilmākslas asociācijas darbības principi ir demokrātiski: asociācijā apvienojušies visu paaudžu ieinteresētie tekstilmākslinieki, tās organizētajām izstādēm apzināti netiek ierobežota izteiksmes amplitūda. Mākslinieki izpaužas plašā tematiskajā spektrā atbilstoši savas paaudzes pasaules redzējumam, izpratnei par sabiedrību un savu lomu tajā. Vērienīgām sociāli aktuālām tēmām blakus dzīvo egoistiska pasaules atklāsme, slēpšanās rokdarbu mērogos; izskan rūgta ironija par deformētu, agresīvu vidi, tiek lietoti pasaules kultūras citāti, poetizēti dabas motīvi un asprātīgas formu rotaļas“, jaunākās izstādes pieteikumā raksta asociācijas prezidente profesore Aija Baumane.

Sacītais attiecas uz izstādi Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, kur visu februāra mēnesi un daļu marta skatāma Tekstilmākslas asociācijas kārtējā izstāde, patiesībā divas – lielo tekstiliju skate, kam dots nosaukums Radošie rokraksti, un miniatūrtekstiliju parāde. Katra no izstādēm iekārtota savā telpā, tādēļ tās nekonkurē savā starpā, gluži otrādi – papildina viena otru. Citādāk tas arī nevarētu būt; abās taču piedalās vieni un tie paši mākslinieki. Kas gan ir tiesa, katrai no izstādēm ir savi uzdevumi.

Miniatūrtekstilijas lielā mērā uzskatāma par laboratoriju, izmēģinājumu un jaunu tehniku un tēmu iespēju lauku. Tajā ir vieta eksperimentiem. Darba izmērs nosaka gan to, ka nelielā laukumā jāizsaka sava doma, gan arī to, ka še var izmantot materiālus vai tehnikas, ko lielos darbos ne vienmēr var atļauties. Tādējādi parasti miniatūrās parādās tikai tam autoram raksturīga tehnika vai vairāku specifisku tehnisko iespēju apvienojums. Piemēram, Dina Baumane papildina savu darbu ar keramikas formām, bet Ella Mihailova – ar stiklu. Bieži autori vilnu, kokvilnu un citus dabīgus materiālus, ko parasti lieto tekstilmākslā, aizstāj, teiksim, ar papīru, radot ļoti emocionālu efektu (Mārīte Leimane). Jeļena Jēkabsone izmanto slapjo filcējumu, darinot gandrīz vai skulpturālus darbus (Sniega pika). Inga Skujiņa apvieno adījumu, tamborējumu, dažādas izšuvuma tehnikas.

Lielo tekstildarbu izstādē šoreiz valda jaunība – rinda vecmeistaru pagājuši maliņā. Tiesa, vienlaicīgi Jelgavas Trīsvienības baznīcas tornī skatāma vecākās paaudzes meistares Edītes Pauls-Vīgneres tekstilkolāžu izstāde Vecās mežģīnes, kas piesaista ļoti plašu apmeklētāju loku.

Protams, pagātnē ir palicis latviešu tekstilmākslas zelta laikmets, kas iezīmējās ar gobelēna uzplaukumu, ar lieliem pasūtījumiem un pirkumiem. Lai arī tekstils ir spēcīgi mainījies, taču tas joprojām pastāv, kaut arī klasiskās tehnikas, piemēram, aušana, ir atdevušas vietu citām. Parādās tā saucamais digitālais gobelēns, ar kuru var nodarboties citās zemēs, kā Portugālē (Ingūna Levša, Jana Purmale). Bieži mākslinieki izmanto sietspiedi (Lauma Kokorēviča, Santa Vasiļjeva), ko papildina, piemēram, ar izšuvumiem (Liene Ratnika). Ingrīda Ivane izmanto tik retu tehniku kā disperso krāsu druku ar presi.

Kopš 90.gadiem populāra ir tekstilmozaīka, ar kuru ārkārtīgi sekmīgi strādā Daina Dagnija, arī Inese Jakobi un citi autori.

Mārīte Leimane izmanto veikalos nopērkamo dārzu sietu, kuru tālāk izmanto tekstiliju veidošanā. Populārs ir kļuvis filcējums, bet Skaidrīte Leimane rada tamborētus gobelēnus. Ilma Austriņa ir viena no retajām māksliniecēm, kura joprojām auž gobelēnus. Šoreiz viņa izstādījusi Pavasari, kas zināmā mērā atsauc atmiņā Vilhelma Purvīša pavasara gleznojumus.

Tekstilmāksla šobrīd ir ļoti daudzveidīga. Gandrīz vai katrs autors nāk klajā ar savu tehniku vai to neparastus kombinējumus, kas dod ļoti interesantus efektus. To redzam arī izstādē, tās darbu izkārtojumā, kuru kā parasti tonāli smalki saskaņojusi izstādes iekārtotāja un tekstilmāksliniece Mārīte Leimane.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com