Par jakas ziedojumu

Man šķiet rakstā Vai tas domāts nopietni? (Latvietis, Nr. 448, 2. lpp), anonīmais pašaizliedzīgais adītās jakas ziedotājs tiek nepelnīti nopelts. Nemaz neapsverot domu, ka jaka varētu būt domāta kādam mūsdienu modīgam jaunietim Latvijā (labi piestāvētu pie džinsām ar jau iepriekš ieplēstām, caurumainām starām); nevajadzētu ignorēt varbūtību, ka ziedojums varētu noderēt pasākumos, kas veicina latvisko kopību, – piemēram, 3x3 saietā prāvās glītās jakas pogas varētu izlietot pogu bildēs mākslinieciskās nodarbības ievirzē un no jakas nebojātās kreisās piedurknes izšķetinātās augstās kvalitātes dzijas varētu adīt tautiskus dūraiņus latvisko rokdarbu ievirzē.

Ievietota stiklotā rāmī, jaka ar uzrakstu „Nekrājiet sev mantu virs zemes, kur kodes bojā“ (Mt 6,19), kļūtu par māksliniecisku instalāciju, kuru varētu kārt kā pamācību pie sienas kādā svētdienas skolā vai kā brīdinājumu kāda oligarha kabinetā.

Niks
Laikrakstam „Latvietis“