Redakcijā

Palielināt / Enlarge

„Lielie kapi“ Rīgā. FOTO Publicitātes foto no VKPAI arhīva.

Sveicināti, lasītāji!

Tā sauktais Kapu tramvajs ir pēkšņi paaugstinājis interesi par Lieliem kapiem Rīgā.

Atgādināšu, ka Rīgas dome paredz būvēt jaunu tramvaja līniju no Krišjāņa Barona ielas cauri Skanstes apkaimei līdz Andrejsalai. Traci ir sacēlis posms pa Senču ielu, kurai vienā pusē ir Lielie kapi un otrā pusē Pokrova kapi un Jēkaba kapi. Strīds ir par to, ka tramvajs nebrauks pa patreizējo braucamo daļu, kurā ir un paliks četras braukšanas joslas, bet tas būs blakus esošam ceļam, ar vārdu sakot, kapos.

Lielie kapi ir sistemātiski postīti okupācijas laikā. Kapakmeņi un pieminekļi bija aizvākti un 1980. gados pat izmantoti kā izejmateriāls profesionāliem tēlniekiem. Paliekošu rētu veidoja Senču iela, kuru 1960. gadu beigās izveidoja, vienkārši novācot kapakmeņus, nolīdzinot kapu vietas, un būvējot ceļu pāri kauliem. Visvairāk cieta Jēkaba draudzes apbedījumi.

Interesanti, ka 1985. gadā tagad bēdīgi slavenais Alfrēds Rubiks, tā laika Rīgas pilsētas mērs (jeb Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs), lika uztaisīt kapu pieminekļus Krišjānim Baronam un Fricim Brīvzemniekam.

Ja Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca atguva Lielos kapus savā īpašumā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, tā tomēr ir izvairījusies no to kopšanas ar argumentu, ka baznīcai pieder zeme, bet nepieder paši kapi, tāpēc lai tos kopj, kas grib vai spēj. Kādu laiku Rīgas pilsēta veica Lielo kapu kopšanu, līdz kamēr tā saprata, ka nedrīkst uz sava rēķina kopt privātu zemi.

Cīņa par Lielo kapu glābšanu ir tikusi tik tālu, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir ierosinājusi valstij nopirkt Lielos kapus. Kultūras ministrija ir paredzējusi 2017. gadā izdot 100 000 euro Lielo kapu kopšanai.

Tātad interese ir paaugstināta. Bet kas tad ir apglabāts šajos kapos? Daži no pazīstamākiem varētu būt: bijušais Rīgas mērs Georgs Armitsteds (George Armitstead), Krišjānis Barons, arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis, būvuzņēmējas Kristaps Bergs (uzbūvēja Berga bazāru), publicists un dzejnieks Fricis Brīvzemnieks, etnogrāfs Johans Kristofs Broce, pirmais Rīgas pilsētas arhitekts (Stadt-Architekt) Johans Daniels Felsko, mākslinieks Jāzeps Grosvalds, valodnieks Kārlis Mīlenbahs, dzejnieks Vensku Edvarts, Rīgas pilsētas arhitekts Reinholds Šmēlings, publicists Krišjānis Valdemārs un daudzi citi.

Aizejiet, pastaigājieties pa Lielajiem kapiem, apbrīnojiet to, kas palicis, un mudiniet politiķus, ierēdņus, garīdzniekus un arhitektus, lai tos glābj, kamēr vēl ir kāds mazums, ko izglābt.

GN
2017. g. 9. martā