Te nu mēs esam – Sietlā!

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Lolita Ritmane, Māra Zommere. FOTO Edvīns Circenis.

Palielināt / Enlarge

Priekšā no kreisās: Aija Mattsone, Andra Štaško, Artūrs Rūsis, Jūlija Plostniece, Ilze Mattsone. FOTO Edvīns Circenis.

Palielināt / Enlarge

Aizmugurē no kreisās: Juris Ķeniņš, Sam Morgan, Jūlija Plostniece, Ēriks Kīns, Andra Staško. Priekšā: Aija Mattsone, Andris Mattsons, Ilze Mattsone. FOTO Edvīns Circenis.

Palielināt / Enlarge

Skatītāji sajūsmā. FOTO Edvīns Circenis.

Kā lai aprakstu burvīgo gaisotni sestdienas pēcpusdienā, Sietlas Latviešu namā, šī gada 25. februārī? Jau agri sāk pulcēties publika, jo zina, ka apmeklētāju būs daudz, kas nāks noskatīties un noklausīties populāro kaliforniešu muzikālo uzvedumu Te ne mēs esam. Mākslinieki mums nav tikai profesionāli mūziķi un aktieri, bet mēs sietlieši gribam tos saukt par savējiem, mēs gribam tos apmīļot, lepoties un priecāties par viņu talantiem un uzņēmību, pirms laižam tos tālāk – uz Portlandi, jau tās pašas dienas vakarā.

Solisti Artūrs Rūsis, Māra Zommere kā bērni un jaunieši ir apmeklējuši mūsu latviešu skolu un vasaras nometni, absolvējuši vasaras vidusskolu Kursu un dziedājuši latviešu korī. Komponiste un izrādes mūzikālā vadītāja Lolita Ritmane uzaugusi Portlandē, bet arī piedalījusies mūsu vasaras nometnē un beigusi Kursu. Vēl gluži jauniņa, viņa komponējusi Kursas himnu Ai, Kursa, tēvu zemīte. Lolitas māsa Brigita Ritmane Džēmesone ir mācījusi dziedāšanu nometnē un Kursā. Mēs arī pazīstam abas māsas no kādreiz populārā mūzikas ansambļa Dzintars. Lolita toreiz dziedāja Mazā Andriņa, tumšā kaktiņā... Dziesma ir par māsas Brigitas meitiņu Andru Osi Staško, kas tagad ir viena no skaistajām, talantīgajām Te nu mēs esam solistēm. No muzikāli apdāvinātās Ritmaņu/Mattsonu cilts vēl ir cēlušās trīs atvases: Ilze, Aija un Andris Mattsoni. Ar ķermeņa muzikālo ritmu dejā, skaistām balsīm, trompeti, klavierēm, sintezatoriem – Mattsonu ģimenes trio dod jaunības enerģiju, spraigumu un dzīves prieku publikai.

Par Jūliju Plostnieci, Ēriku Kīnu, Semu Morganu (Sam Morgan), Rajanu MekDirmidu (Ryan McDiarmid), Marku Mattsonu un Juri Ķeniņu, kuru muzikālais sniegums saliedēja izrādi vienā veselā, nevainojamā, profesionālā uzvedumā, iesaku ikkatram pašam izpētīt šo multimediju uzveduma programmu. Katram no šiem māksliniekiem ir ļoti liela muzikāla un skatuviska izglītība un pieredze, ko pat nemēģināšu šeit aprakstīt.

Uzveduma galvenā tēma ir latvietība, sevišķi tāda kā tā izpaužas Amerikas latviešos. Kas ir latvietība? Latvieši ir visur, ne tikai Latvijā. Kā, dzīvojot ārpus Latvijas, lai saglabājam latviešu valodu, parašas, tikumus un kultūru, jo tur atrodams mūsu spēks, īpatnība un vienotība? Lai latvietība ir mūsu sirdīs, vienalga – kur mēs esam.

Pēc izrādes, kad gāju pateikties māksliniekiem par prieku un sajūsmu, ko tie sniedza mums šodien, jautāju Mārai Zommerei, vai šī izrāde bija domāta kā sagatavošanās uz Latvijas simtgadi, par ko Sietlā 18. novembra svētku runā bija vēstījusi bijušā ALA priekšsēde Anita Bataraga. Māra teica: nē. Es tomēr to gribu tā uzskatīt, jo šis uzvedums mūsu pilsētā pulcināja tik plašu latviešu publiku, kāda jau daudzus gadus šeit nebija redzēta. Pat mazie Sietlas Latviešu skolas bērniņi šūpojās mūzikai līdzi...

Ir jau pienācis vēls vakars, kad rakstu šīs rindas, bet sirds prieks vēl nav mani atstājis. Paldies Te nu mēs esam māksliniekiem. Jūs bijāt fantastiski!

Janīna Celitāne
Laikrakstam „Latvietis“