Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Vai atceraties Latviešu ciemu?

Kādēļ paši nenāk dzīvot?

Laikraksts Latvietis Nr. 450, 2017. g. 9. martā
Jancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
LatviesuCiems

Latviešu ciems Melburnā. FOTO Publicitātes foto.

Būs laikam labs laiciņš pagājis, kopš beidzamo reizi stāstīju par Latviešu ciemu Melburnā. Nav jau daudz nekas mainījies. Daži aizgājuši – citi nākuši vietā. Rūmes būtu uzņemt vēl daudzus citus, bet nenāk...! Vai dieniņ, bija uzrakstījies vārds, ko avīzē droši vien nedrukā. Labi, ka laikā uzķēru un izdzēsu.

Ja patīk bez darba un bez liekas kustēšanās dzīvot, tad te ir Paradīze. Cauru dienu vari staigāt ar savu walkeri jeb staigājamiem ratiņiem pa garu garo koridori – uz riņķi vien. Uz riņķi vien. Var arī gulēt gultā. Vai sēdēt. Pie pēdējiem piederu arī es. Cauras dienas pavadu, sēžot vai nu pie galda vai zem krūma. Bet ko tu citu sadarīsi? Dancot tā īsti neveicās, kaut gan skatoties kā šodienas jaunieši dejo – pie modernās mūzikas – tur varētu kāds pusducis kārtīgi iešnabojušies veči izšļūkāties cauri – ir tad neviens nekā nemanītu. Tikai nepārprotiet. Mēs te aprūpes namā balles nerīkojam. Varbūt tie, tur lejas ciemā, šad tad uztaisa pa večerinkai un tad drusku pagorās, bet viņi jau krietni jaunāki, tad jau nav tik bīstami. Mums večiem pārāk riskanti – salauzt savus trauslos gūžas kaulus var nozīmēt pārpalikušo mūža daļu nogulēt uz muguras.

Bet ko es te par kauliem... mēs taču gribējām runāt par ciemu... Kaut gan, atklāti runājot, te tādi kaulaini vien ir. Izņemot mani. Es vēl turos pie pieklājīgiem apmēriem. Laikam būs iedzimts. Bet man atkal jālūdz, lai jūs nepārprotiet. Tā kaulainība nav tāpēc, ka mums nebūtu ko ēst. NĒ! NĒ! Mūs te baro labi. Pat pārāk labi. Reizēm pat sametās bail... Tie kas Dzimtenē dzīvoja uz laukiem, stāsta pārējiem kā saimnieki cūkas uzbaroja... Pirms kaušanas...

Bet joki pie malas. Te tiešām laba paika. Un tik labus un latviskus ēdienus nedabūsiet nekur citur. Mūsu pavārs – letiņš – pēc amata šefs, zin savu lietu. Un galu galā, tā jau mūsu galvenā nodarbošanās – gulēt un ēst. Pa vidam notiek visvisādas nodarbības, kas paredzētas, lai neierūsētu locekļi un prāts. Kā rādās, tad locekļiem tas tiešām palīdz.

Nekas pašiem nav jādara. Tiekam aprūpēti no priekšas un no pakaļas, ja tā varētu teikt . Tāpēc jau cilvēki ar bāliem ģīmjiem te strādā tikai pie bosēšanas. Strādnieku un uzraugu galvenā krāsa ir melns, pelēks vai dzeltens. Melnai krāsai ir vairākas nokrāsas, atkarībā no kuriem džungļiem nācis ārā. Bet es atkal esmu nogājis no ceļa. Mēs tak gribējām runāt par tiem kaulainajiem. No otras puses skatoties, ja viņi dzirdētu ka viņus sauc par kaulainiem – tie noteikti vai nu sirsnīgi smietos, vai smagi apvainotos. Varbūt būs labāk, ja krāsas un kaulus vairāk nepieminu. Bet tad man jāiet ārā – dārzā – citur glābiņa nav.

Ārā, dārzā – viss ir skaists, kaut ir jau sācies rudens. Par to rūpējās dārznieks. Lāga vecis. Viņš ir apsolījis iestādīt ceriņu krūmu pie mana loga. Pašlaik te ir tik viens ceriņš – tāds mazs nīkulis. Kad skaidroju dārzniekam kā letiņiem patīk ceriņi, tad viņš apsolīja iestādīt veselus četrus – vienu pie mana loga. Labs nāk ar gaidīšanu. Rozes zied, kā liekās, cauru gadu. Visādās krāsās. Skaisti! Dobēs sastādītas tādas puķes un puķītes, kas zied bez pārtraukuma. Ar skaisti vien te vairs nepietiek. Brīnišķīgi izklausās pārāk sievišķīgi, bet tas jau ir tuvāk patiesībai. Paliksim pie tā. Zāli dārznieks pļauj bez apstājas, jo pēc viņa domām īsa, gluda zālīte ir dārza galvenā izcēlēja.

Bērzi, kā vienmēr, liek kaut kam iekšā tā kā nodrebēt kā sakustēties. Pašreiz skaisti salapojuši. Varēja jau nu būt lielāki un staltāki, bet man pietiek kad paskatos uz melnbalto stumbru un zaļo lapotni. Atkal brīnišķīgi. Pielieciet klāt vēl liepas un ozolus un tad jautājiet, ko vairāk letiņam vecumdienās vajag?

Varētu rakstīt vēl, bet sāk uzmākties tāda kā cemme, spītība... kādēļ man jāstāsta? Kamdēļ viņi paši nenāk un neapskata? Vai vēl pareizāk, – Kādēļ paši nenāk dzīvot izbaudīt? Es atbildi nezinu. To atstāju gudrākiem cilvēkiem. Es labāk iešu pasēdēt zem krūma – nomierināties...

Jancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com