Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Daiļamatnieku darbība

AL 56. Kultūras dienu Lietišķās mākslas izstāde

Laikraksts Latvietis Nr. 451, 2017. g. 18. martā
Ilze Švarca -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
AL56KD_2

Māris Maniņš izrāda izstādi LR kultūras ministrei Dacei Melbārdei. FOTO Ilze Švarca.

Žaņa Līduma tautas dziesmu sudraba rokassprādze. FOTO Ilze Švarca.

Izcila izstāde! Šos vārdus visbiežāk dzirdēju Melburnas Kultūras dienu Lietišķās mākslas izstādē. LDAA (Latviešu daiļamatnieku apvienība Austrālijā) mēnešiem strādāja, lai sagatavotu pirmo KD Lietišķās mākslas izstādi pēc daudz gadiem. Gandrīz 50 mākslinieki no Austrālijas un Latvijas izstādīja savus darbus. Izstādes nosaukums bija Senatne – tagadne – nākotne. Apmeklētāji varēja baudīt plašu klāstu no latviešu kultūras inspirētas mākslas, sākot ar dzintara un arheoloģiska tērpa un rotu piemēriem, caur vairākiem pilniem etnogrāfiskiem tērpiem, līdz laikmetīgām latvietības ietekmju interpretācijām.

Daudziem interesi saistīja tas, kas bija neredzēts vai pārsteidzošs. Piemēram, jaunās daiļamatnieces Dailas Piksones lielā vitrāža, kura sveicināja publiku, ieejot zālē ar spilgtu septiņu rakstu kombināciju un deva izstādei krāšņu ievadu, kā arī Māras Baumanes 24 burvīgas mini-lellītes, kas katra pārstāvēja savu tautas dziesmu un iepriecināja gan mazos, gan pieaugušos. Indias Flintas tērps droši vien bija viskontroversiālākais eksponāts. Flintas instalācija, kas saucās te un tur, (here and (t)here), izpēta viņas identitātes pēdas, kā Austrālijā dzimušai, bet eiropiski audzinātai māksliniecei. Instalācija sastāvēja no vairākām kārtām darināta tērpa uz vilnas pamatnes. Tērpa elementi un pamatne bija ar roku krāsoti, pielietojot Flintas eko-krāsošanas metodi, kur viņa panāk skaistus, dabiskus toņus, izmantojot tikai vietējos augus, bez jebkādām ķimikālijām. Papētot tērpu tuvāk, varēja redzēt, kā Flinta iepinusi savu vēstures stāstu: viņa izmantojusi vairākus lietotu drēbju elementus, kā piemēram, vīrieša kreklu un bērna jaciņu, bet tiem iedevusi jaunu funkciju. Vienā tērpa stūrī ar roku izšūtas tā kā takas, kas kļūst par latviskiem rakstiem un vārdiem es eju pa ielu un brīnu kāpēc nav redzamas manas pēdas. Tērpa kabatas pilnas košiem, baltiem, no saules izbalējušiem dzīvnieku kauliem. Iespaids ir vienlaicīgi kā no kaut kā laikmetīga un sena.

Vairāki eksponāti bija sagrupēti tā, lai tie aprakstītu stāstu vai ieskatu Austrālijas latviešu vēsturē. Publiku sevišķi saistīja Dīpīšu stūris; varbūt tādēļ, ka tas tik labi sasaucās ar Kultūras dienām iestudēto mūziklu Eslingena, kas bija sakāpinājis publikas līdzjūtību par kara bēgļu likteni. Start citu, eksponātā varēja redzēt nometnē drukātas lietišķās mākslas pamācību burtnīcas, nometņu un agros trimdas gadu rotas, kas bija darinātas no vienkārša skārda, kapara vai no Latvijas laika monētām. Es sevišķi apbrīnoju nelaiķa Žaņa Līduma (ALT aktrises Irēnas Klausas tēva) sudraba rokassprādzi, kur uz ap 1½ centimetra mazām plāksnītēm tika atdarinātas sešas atsevišķas tautas dziesmu ainas.

Liels gandarījums bija Latvijas interese par šo izstādi. Tas, ka Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde atklāja izstādi, mums, daiļamatniekiem, deva milzīgu sirdsprieku. Savā uzrunā Melbārde priecājās, ka „...šajā izstādē jaušam mūsu sakņu spēku.“ Viņa uzsvēra, cik svarīgas ir bijušas kultūras vērtības Latvijas smagā vēsturē, kad daudzi ir bijuši spiesti atstāt dzimteni. Ministre slavēja izstādi kā labu ceļa rādītāju latviešiem atgriezties pie saknēm arvien stingrāk. Tomēr ministre ar to nedomāja, ka jāatgriežas pagātnē.

„Izstāde brīnišķīgi iedvesmo cilvēkus darīt kaut ko pašiem. Nav jābūt tradicionālam, bet var būt ļoti radoši darbi, izmantojot elementus no tradicionālās kultūras.“ Un „Mēs esam uzticīgi tradīcijai, un esam vienlaikus drosmīgi radoši, nebaidāmies eksperimentēt.“

Latvijas radio personības Anša Bogustova intervija izstādes laikā interesanti pārsver vairākas identitātes tēmas programmā 21. gadsimta latvietis*.

Intervija beidzās ar to, ka Bogustovs izsaka žēlumu, ka Latvijas latvieši nevar redzēt šīs izstādes bagātību un mudina mūs piedalīties 2018. g. Latvijas Dziesmu svētkos!

Vairākkārt piedzīvoju apliecinājumus tam, cik spēcīga un tādēļ svarīga ir latviešu lietišķā māksla Latvijas nākotnei. Starp izstādes apmeklētājiem bija daudzi tādi, kas nebija aktīvi latviešu sabiedrībā, bija tikai daļēji latvieši vai cittautieši. Viņu izbrīns un prieks par mūsu kultūras bagātību ir pierādījums, ka mums jālepojas un jāizrāda mūsu lietišķo mākslu biežāk ārpus mūsu sabiedrības. Tas ir vienkārši labs marketings Latvijai! Pat satiku divus jauniešus, kuru tēvs ir puslatvietis, kas nerunā latviski. Viņi nekad nebija neko latvisku redzējuši. Pēc izstādes apmeklējuma, viņi kaļ plānus apmeklēt Latviju un grib interesēties par Latvijas pilsonības iegūšanu. Esmu mēma par to, ko esam panākuši!

Vēl jāpiemin, ka izstādes piecu dienu laikā katru dienu darbojās veiksmīgs veikaliņš un virtuve, kura pabaroja strādniekus un piegādāja ēdienu izstādes kafejnīcai. Bija vienkārši burvīga, radoša atmosfēra. Kopā mēs piesaistījām pāri pa 20 palīgiem: sirsnīgs un mīļš paldies visiem, kas ziedoja savu laiku, lai šis pasākums izdotos!

Kroņu darbnīca

Kaut neesam vēl visus izstādes pēcdarbus nokārtojuši, jau iesākam 2017. gadā darbību. Pirmā darbnīca notiks Melburnas Latviešu namā jau 18. martā. Bijusī melburniete, Lastrodas pasākumu īpašniece, www.lastroda.com Brigita Stroda pasniegs Kroņu darbnīcu. Visas 20 vietas darbnīcā izpirka tūlīt, kā tā parādījās Facebukā. Ir interesanti, ka mūsu darbnīcas arvien vairāk piesaista tos, kas meklē tuvību latvietībai, kaut paši nerunā latviski. Tādēļ darbnīca notiks angliski. Strodas uzruna par kroņu un vainagu vēsturi ir ļoti interesanta, kā Strodas Latvijas un Beļģijas darbnīcu dalībnieki liecina. Tādēļ aicinām jebkuru noklausīties un noskatīties daudzos skaistos attēlus no plkst.10.00 – 10.30 mazajā zālē. Ieeja $5 par labu daiļamatnieku projektiem.

Gadskārtējās darbnīcas

Notiks Melburnas Latviešu namā 6. un 7. maijā. Ierakstiet datumu telefonos! Esam lepni, ka šis pasākums ar katru gadu aug. Pēdējās darbnīcās 14 pasniedzēji apmācīja 9 amatus 32 dalībniekiem. Maijā ceram piedāvāt linolejuma drukāšanu, koka apstrādi, stellīšu un prievīšu aušanu, rotu kalšana, vitrāžās, ādas darbus, adīšanu, baltos darbus, pērlīšu aušanu un ratiņu vērpšanu. Iespaidīgi, vai ne?

Pieteikšanās, zvanot Mārai Baumanei 0433 812 244.

Ilze Švarca
LDAA vadītāja
LAAJ Lietišķās mākslas nozares vadītāja
Laikrakstam „Latvietis“

* http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/21.-gadsimta-latvietis/vai-tautas-terps-ir-atskirigs-ja-to-suj-latvietis-kas-dzivo-citv.a79705/



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com