Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Ja mana dzīve būtu tik mana vien...“

Kārļa Pamšes simtgade

Laikraksts Latvietis Nr. 451, 2017. g. 18. martā
Elīna Geide -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Kārlis Pamše.

Koncertuzveduma Ja mana dzīve būtu tik mana vien... dalībnieki iepazīstina ar topošā uzveduma iecerēm un izpildītājiem.

Kārļa Pamšes 100 gadei veltīto koncertuzvedumu Ja mana dzīve būtu tik mana vien... plānots izrādīt divas reizes. Pirmo reizi K. Pamšes dzimšanas dienā 31. martā viņa dzimtajā pusē Madonas Kultūras namā, bet otro reizi – 5. aprīlī Rīgā, Kultūras pilī Ziemeļblāzma, kurai iepretim meistars nodzīvoja sava mūža pēdējos 15 gadus.

Uzveduma koncepciju, inscenējumu un muzikālo vadību, pēc meistara piederīgo lūguma uzņēmies jubilāra domubiedrs vairāku gadu garumā – muzikālā teātra aktieris, režisors un vokālais pedagogs Edgars Kramiņš, kurš ar K. Pamši pirmo reizi satikās Rīgas Operetes teātrī prakses laikā, vēl studējot Valsts teātra mākslas institūtā (GITIS) Maskavā.

Viņš atklāja, ka uzvedums iecerēts kā retrospektīva foto un kino hronikas materiālu kolāža ar paša jubilāra piedalīšanos un hronoloģiskā secībā virknēti viņa iestudēto izrāžu fragmenti, dziedājumi un atziņas no jubilāra sarakstītajām grāmatām, kas atklāj meistara unikālo devumu Latvijas teātra mākslā. Pēc sava žanra tas raksturos Kārlim Pamšem tik ļoti tuvo romantisko virzienu, kuram viņš palika uzticīgs līdz pat mūža galam. Uzvedums nebūs ieturēts latvietim raksturīgā nostalģiskā apcerīgumā, bet būs vitāla dzīves prieka un humora caurausts.

Latvijas Nacionālā teātra periodu meistara mūžā 21 gada garumā (1944-1965) iezīmēs izrādes Kamēliju dāma, Trešais vārds, Kaija un Amerikāņu traģēdija. Uz skatuves šarmantā vecmeistare Māra Zemdega (Sondra) partnerībā ar režisoru Mihailu Kublinski (Klaidu) atceroties Amerikāņu traģēdiju, bet kopā ar pavisam jaunu, topošu Pablo (Vokālās akadēmijas studistu Herbertu Kašu vai Rūdolfu Sprukuli) atsauks atmiņā Margu no leģendārās izrādes Trešais vārds.

Māra Zemdega ir viena no jubilāra vecākajām studentēm, kura sastapās ar vecmeistaru 1952. gadā 16 gadu vecumā, iestājoties Latvijas Valsts konservatorijas (tagad Latvijas Mūzikas akadēmijas) Teātra fakultātē. Pēc tam ir meistara aktrise mūža garumā, ar kuru kopā viņš nospēlēja arī savu pēdējo lomu Rīgas Muzikāli poētiskā teātra izrādē ...un mūžīgs ceļš tālāk.

Savukārt, Rīgas Operetes teātra brīnumainajā pasaulē, kurā jubilārs pavadīja 23 gadus (1966 – 1989) skatītājus ievedīs Nauris Indzeris kā Operetes premjers (Edvīns, Misters X, grāfs Danilio,...), Vīnes Mūzikas un izpildītājmākslas universitātē stažējusies Ginta Vikmane kā Operetes primadonna (Silva Vareskū, Kūrfirstiene Marija, Hanna Glavari), Vīnes Mūzikas un izpildītājmākslas universitātē studējošā Anete Liepiņa kā Subrete (Stasija, mis Mērija, Ninona, Hanči, Valensienna) un Angliju iemīļojošais Juris Vizbulis Jaunā dendija (Bonijs, Tonijs Šlumbergers, Grāfs Kamils de Rosiljons, Ādams, Dr.Bulfineks u.c.) tēlā. Viņiem līdzās mūziklu Skūpsti mani, Ket! un Māsa Kerija kaislīgajos fragmentos uz skatuves atgriezīsies bijušie muzikālā teātra aktieri Aija Smiltēna un Edgars Kramiņš. Abi šodien sabiedrībā pazīstami kā vokālie pedagogi.

Aija Smiltēna ir viena no jubilāra jaunākajām studentēm, kura ar K. Pamši sastapās 1976. gadā, kļūstot par Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes Muzikālās komēdijas aktieru kursa studenti. Rīgas Operetes teātrī viņa nostrādāja līdz 1995. gada 31. decembrim, kad ar Raimonda Paula pavēli par reorganizāciju teātris tika slēgts. Savukārt, Edgars Kramiņš ar K. Pamši kopā 10 gadu garumā (1989 – 1999) strādāja Rīgas Muzikāli poētiskajā teātrī, kurā jubilārs veica ne tikai dramaturga, aktiera un režisora, bet arī mākslinieciskās padomes priekšsēdētāja pienākumus.

Kārļa Pamšes pedagoģisko darbību Latvijas Valsts konservatorijā no 1953. līdz 1993. gadam un Rīgas Kultūras darbinieku tehnikumā no 1965. līdz 1975. gadam ar fragmentiem no dziesmu spēles Trejmeitiņas iezīmēs Vokālās akadēmijas studisti Samanta Kolpaka, Beate Sprindžuka, Amanda Krauja (vai Annija Cintiņa), Herberts Kašs (vai Rūdolfs Sprukulis).

Uzvedums izskanēs ar fragmentiem no paša jubilāra sarakstītajām lugām „...un mūžīgs ceļš tālāk“, „Tavas debesis“, kas sniegs ieskatu vecmeistara pēdējos mūža gados.

Koncertuzvedumā redzamo un dzirdamo kopā savīs trīs 1963. gada Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes absolventi, Kārļa Pamšes audzēkņi Rasma Garne no Nacionālā teātra, Jānis Dreiblats un Gunārs Kugrēns no Liepājas teātra.

Koncertuzvedums top, pateicoties Madonas novada domes, Teātra darbinieku savienības un privāto uzņēmēju atbalstam. Informatīvo atbalstu sniedz Latvijas radio un Latvijas televīzija. Diemžēl Valsts Kultūrkapitāla fonda prioritāšu lokā Latvijas 100 gades priekšvakarā nav sniegt atbalstu šādu izcilu personību cildināšanai. Tāpēc koncerta veidotāji cer uz skatītāju (Kārļa Pamšes talanta cienītāju, bijušo audzēkņu, kolēģu, teātra studentu un vēsturnieku) atsaucību. Pie tam 5. aprīļa pasākums Rīgā iecerēts kā zināma veida salidojums – iespēja satikties bijušā Rīgas Operetes teātra māksliniekiem un tehniskajiem darbiniekiem. Uzveduma laikā paredzēts sumināt arī bijušo teātra solisti Renāti Šteinbergu 80 gadu jubilejā.

Elīna Geide



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com