Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Privātā diplomātija?

Laikraksts Latvietis Nr. 452, 2017. g. 24. martā
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Sīrijas prezidents Bašars al Asads, izrādās, ir tomēr ļoti draudzīgs cilvēks.

Ja aizbrauksi uz Sīriju privātā braucienā, tad varēsi ar viņu tikties, pārrunāt jaunākos notikumus un pafilozofēt par to, ka viņš, savos vārdos runājot, ir „diktators, asiņains un nežēlīgs diktators“, bet tomēr labs cilvēks.

Kuru citu valsts prezidents būtu tik pretimnākošs vienkāršam privātam braucējam?

Kā varam vērtēt partijas Saskaņa vadītāja Nila Ušakova apgalvojumu, ka partijas biedra un Eiropas Parlamenta deputāta Andreja Mamikina vizīte Sīrijā kopā ar vairākiem citiem Eiroparlamenta deputātiem (to starpā Tatjana Ždanoka) ir tikai bijis „privāts brauciens“, un partijas valde „nevērtē biedru privātos braucienus“?

Ticis galā ar Sīriju, deputāts Mamikins ķeras pie īstās lietas – NATO. „Es, godīgu sakot, neredzu nekādu jēgu NATO pastāvēšanā“. Tā neesot spējusi atrisināt nevienu krīzi, nepalīdzēja Irākai un tās tautai, nepalīdzēja Afganistānai... Krievijai un Ķīnai esot aktīvāk jāiesaistās sadarbībā ar NATO. „Mēs mēģinām pa lēto atrisināt iespējamo militāro konfliktu starp Krieviju un Latviju, starp Krieviju un NATO. Bet es kā Latvijas pilsonis negribu dzīvot kara apstākļos. (..) Es principā gribu attīstīt diplomātiju, lai nebūtu karš.“

Grūti aptvert, ka Latvijas politiķim varētu nebūt ne mazākās jēgas ne par NATO, ne par diplomātiju. NATO radīšanas iemesls un visas tās pastāvēšanās laikā galvenā misija ir bijusi nepieļaut Maskavas spēku iebrukšanu NATO biedru valstīs. Un tā ir to veikusi ļoti sekmīgi. Bez NATO, Latvija jau būtu piedzīvojusi Gruzijas vai Ukrainas likteni.

Būsim tomēr ļoti tieši. Bez NATO, Latvija būtu jau piedzīvojusi Latvijas likteni. Pirms pirmās Padomju okupācijas Latvija piekopa piekāpšanās diplomātiju. Piekrita visām Maskavas prasībām.

Piekrita Maskavas bāzēm Latvijas teritorijā 1939. gadā, piekrita neierobožotai Maskavas militāro spēku ieplūšanai pēc nāvīgā uzbrukuma Latvijas robežpostenim 1940. gadā, piekrita valdības maiņai pēc biedra Višinska instrukcijām.

Un ko mēs dabūjām par to? Valsts iznīcināšanu, cilvēku iznīcināšanu, Latvijas tautas pazemošanu.

Interesantā kārtā, 1940. gadā pirmajos okupācijas mēnešos apcietināto skaitā tieši krievu tautības cilvēki cieta divreiz tik smagi kā būtu sagaidāms no viņu īpatsvara.

Protams, ir vajadzīga diplomātija. Bet bez NATO tā tiks uztverta kā tukša pļāpāšana.

GN
2017. g. 24. martā



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com