Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

„Izvedēji“

Laikraksts Latvietis Nr. 453, 2017. g. 31. martā
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

25. marts – smaga diena ar smagām atmiņām. Dažam personīgas atmiņas, dažam ģimenes atmiņas, dažam tautas atmiņa.

Kā katra laba militārā operācija, lielās izsūtīšanas 1941. un 1949. gadā tika rūpīgi plānotas, un svarīgs bija pārsteiguma moments, lai būtu grūtāk pretoties. 1949. gada 25. marta operāciju Krasta banga (операция «Прибой») jau sāka plānot Maskavā tā paša gada sākumā.

No visām trim Baltijas valstīm 1949. gada 25. martā kopā izveda 92 204 cilvēkus. Lai šo veiktu, kā liecina Krievijas valsts kara vēstures arhīva materiāli, operācijā piedalījās 76 212 izvedēji. Tie bija 28 404 Komunistu partijas un padomju aktīvisti, 21 206 PSRS Valsts drošības ministrijas karavīri, 18 387 iznīcinātāji (istrebiteļi), un 8 215 profesionāli čekisti – operpilnvarotie.

No izvēdējiem, apmēram 72% bija vietējie cilvēki. Iepriekšējā vēlā vakarā, 24. martā, notika slepenas apspriedes katrā lauku un pilsētu rajonu un pagastu centrā, lai saņemtu pēdējās, konkrētās instrukcijas.

Ne visi vietējie bija ar mieru piedalīties izvešanā. Vairāki desmiti Latvijas kompartijas biedri tika sodīti par atteikšanos piedalīties izvešanā, un kādi desmit tika izslēgti no partijas par to.

Toties daudzi operācijas dalībnieki saņēma dažādus ordeņus un medaļas, goda rakstus un dāvanas.

Neatkarīgā Latvija paspēja sodīt Valsts drošības ministrijas ģenerālmajoru Alfonsu Noviku, bet desmitiem tūkstošu izvedēju ir palikuši bez soda un pat bez rājiena. Vajadzēja vismaz publicēt šo cilvēku vārdus.

Latvijā ar sēru dienām piemin gan 14. jūnija izvešanas, gan holokausta upurus, gan 25. marta deportācijas. Latvijā neviens nesvin nedz 1940. gada Maskavas spēku iebrukumu, kas bija priekšnoteikums 14. jūnija izvešanām, nedz 1941. gada Vācijas spēku iebrukumu, kam sekoja holokausts.

Bet zīmīga Latvijas tautas daļa 9. maijā svinēs 1944. gada iebrukumu, kam tūlīt sekoja represijas, un kas tiešā veidā veda uz 25. marta deportācijām. Vēl dīvaināk, ir cilvēki, kuri lika ziedus 25. martā pie Brīvības pieminekļa, bet 9. maijā slavēs tos spēkus, kuri nodrošināja, ka 25. marta deportācijas varēt noritēt netraucēti.

Dubultīgas skumjas.

GN
2017. g. 31. martā

Izmantoti materiāli no vēsturnieka Heinriha Stroda raksta „Latvijas cilvēku izvedēji 1949. gada 25. martā“ (http://lpra.vip.lv/izvedeji.html)



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com