Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Katlakalnā kā Romā

Garlība Merķeļa pēdējās mājas

Laikraksts Latvietis Nr. 455, 2017. g. 14. apr.
Aina Gailīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Māc. Roberta Feldmaņa kapa vieta. FOTO Aina Gailīte.

Garlība Merķeļa kapa piemineklis. FOTO Aina Gailīte.

Garlība Merķeļa kapa piemineklis. FOTO Aina Gailīte.

Katlakalna baznīca. FOTO Aina Gailīte.

Katlakalna baznīca. FOTO Aina Gailīte.

Depkina/Rāmavas muižiņa. FOTO Aina Gailīte.

Depkina/Rāmavas muižiņa. FOTO Aina Gailīte.

Depkina/Rāmavas muižiņa. FOTO Aina Gailīte.

Kamēr nav saplaukušas lapas, izvēlos dienu ar garantēti zilām debesīm un caur Rīgu, pa Dienvidu tiltu (2008. g.) ar autobusu dodos uz Daugavas kreiso krastu, uz Ķekavas novada Katlakalnu. Mani interesē trīs vietas – Katlakalna baznīca, kapi un Depkina muižiņa.

Izkāpju autobusa galapunktā un esmu nonākusi tādos kā laukos, meža vidū, ceļi un takas ved uz visām pusēm. Kapsētas plieņakmeņu krāvuma mūri pamanu uzreiz, baznīcu nevaru saskatīt, tāpēc vispirms dodos meklēt Garlība Merķeļa kapavietu. Interesanti vārti, cieši blakus kapličai. Pa labi no kapličas, pavisam tuvu redzams varens dzīslots Daugavas akmens ar krustu augšā un teksta plāksnīti vidū – „Garlieb Helwig Merkel *21 Oktober 1769 +27 April 1860 (1769.31.X – 1850.9.V) un vecajā drukā teksts: Par piemiņu no pateicīgiem latviešiem celts no Rīgas Latviešu biedrības 21 oktobrī 1869.“ (100. dzimšanas dienā 1869. gadā Rīgas Latviešu biedrība atklāja šo pieminekli).

Par Garlību Merķeli – izcils apgaismības laika domātājs, dzimis Lēdurgā, vācbaltiešu ģimenē, milzīga nozīme dzimtbūšanas atcelšanā Latvijā un Baltijas valstīs, viņa grāmata Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimta beigās ir zināma katram latvietim. Visi darbi rakstīti vācu valodā, mācījies arī Vācijā un tur nodzīvojis 10 gadus; rakstnieks, žurnālists, cīnītājs pret dzimtbūšanu un Napoleona politiku, brīvmūrnieks, par ko netika ieredzēts Vācijā. Garlība Merķeļa darbus latviski sāka tulkot 20. gs. Sākumā.

Sameklēju arī vācbaltu XIX gs. sākuma gleznotāja animālista Johana Heinriha Baumaņa (Johann Heinrich Baumann) kapavietu. Gleznotājs, būdams kaislīgs mednieks, arī ar otu ir ražīgi strādājis (1700 gleznu), un ne tik sen Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā bija iespējams atklāt viņa izstādi ar 43 darbiem.

Pretī vecajai kapsētai uz zema pauguriņa, apjozti ar baltu žogu, atrodas karavīru kapi – Latvijas brīvības cīnītājiem 1914-1920 un 2. Pasaules karā kritušajiem 1941-1945; viņiem vairs nav jākaro.

Šeit uz takas sastopu vietējos – vecvecākus ar mazbērnu pastaigā. Viņi man arī parāda, pa kuru ceļu jāiet uz baznīcu, parunājamies par kapiem, un viņi pastāsta: kādu dienu pie kapiem sabraucis milzums melnu mašīnu, virs meža lidinājies helikopters, un Angela Merkele apciemojusi Garlība Merķeļa kapavietu, tikpat ātri visi aizbraukuši. (ES Latvijas prezidentūras laikā.)

Kāpēc mani interesē tieši Katlakalna luterāņu baznīca? Tā ir vienīgā Latvijā pilnīgi apaļas formas celtne ar sfērisku jumta kupolu. Sensenos laikos, protams, bija koka baznīca, kurai bija lemts no vecuma sabrukt. Tad nu Rīgas Rāte nolēma, ka jābūvē jauna – mūra, un pēc tā laika atzītākā speciālista Kristofa Hāberlanda (1750-1803) projekta tika būvēta jauna, pilnīgi neredzēta. Pastāv varbūtība, ka baznīckalniņš ir mākslīgi veidots, toties tas, ka būvlaukums ir speciāli sagatavots, ir pierādījies restaurācijas laikā, t.i., pamatiem pievesta īpaši apstrādāta smilts – karsēta un žāvēta, kas tos pasargā no gruntsūdens.

1794. gadā jaunuzceltā baznīca tika iesvētīta. Laika gaitā daži celtnes tehniskie risinājumi izrādījās nepilnīgi, jumta kupols palika bez luktura, bet citādi ēka kalpoja labi. Virs piebūvītes pie sakristejas tika uzcelts mazs zvanu tornītis diviem zvaniem. Padomju gados baznīca netika izmantota ne noliktavai, ne traktoru stacijai, tā tikai novecoja laika zoba iespaidā. Tika nolemts baznīcu restaurēt, un tādēļ tika pārdots baznīcas īpašumā esošs zemes gabals. Kopā ar ES līdzfinansējumu pirms pāris gadiem tika uzsākta celtnes restaurācija, kuras laikā, protams, atklājās tās sliktais tehniskais stāvoklis. 2016. gadā Katlakalna luterāņu baznīca sāka jaunu dzīvi ar pilnībā restaurētu kupolu, kapara jumtu un dekoratīvo laternu uz tā. Restaurētais interjers un krāsojums ir tuvs sākotnējam. Baznīcas centrālajā daļā ir saglabāti vecie vienlaidus grīdas dēļi masta priedes garumā. Šo informāciju es izlasīju.

Bet dabā viss notika tā – eju pa meža ceļu apm.100m līdz baznīcai; tikai ceļa galā var saskatīt aiz kokiem paslēpušos arhitektūras pērli. Zaļas priedes un zila debess, spožs kapara jumts, gaiša fasāde klasicisma stilā ar sīkrūtotiem logiem, ļoti neparasti. Biju iepriekš nolēmusi, ja netikšu baznīcā iekšā, nekas, pietiks ar ārskatu. Pastumdu vārtiņus – vaļā; baznīcas durvis pavērtas, eju iekšā un saucu: hallo, hallo! Tā es iepazinos ar Igoru Martinelli, draudzes pērminderi, brīnišķīgu cilvēku, kurš savus pienākumus pilda no sirds. Mazliet pafotografēju, bet biju tomēr nelaikā. Norunājām, ka es apskatīšu apkārti un Daugavas krastu, kamēr Martinelli kungs dosies pildīt savus pienākumus, aizbrauks dalīt zupas virtuvi.

Devos uz Daugavas krastu, necik jau paiet nevarēju, jo daži māju īpašnieki žogu ir uzcēluši līdz ūdenim. Gāju prom no miesta uz augsto, priežu apaugušo kāpu. Šeit Daugavas krasts sanāk pamatīgi stāvs, nokāpju lejā, redzu Ķengaraga daudzstāvu mājas un arī Dienvidu tiltu, TV torni un dažus Rīgas baznīctorņus. Man laimējās, jo tieši šajā posmā krastā redzami pamatīgi akmeņi ar lieliem metāla gredzeniem, agrāko laiku laivu piestātnēm. Tie gredzeni nu gan pamatīgi. Priežu mežā daudz lapu koku, visa zeme pērnajās lapās. Ļoti daudz dažādu taku un ceļu, kas tiek izmantoti zirgu izjādes maršrutos, par to liecina daudz, daudz zirgābolu; kāpas otrā galā ir zirgaudzētava.

Atgriežos baznīcā reizē ar Martinelli kungu. Uzzinu tik daudz interesanta! Protams, mani interesē skats no ērģeļu balkona. Tas ir tik neparasti, – pilnīgs aplis, soli no vidus ejas pusaplī, sienas gaišas, ļoti skaists grīdceliņš, netipisks. Ērģeļmeistara Augusta Martina būvētās ērģeles (1871) tiek restaurētas. Baznīcas akustika ir fantastiska, tā teica pērminderis Martinelli, nostājieties šeit (baznīcas vidū) un sakiet kaut ko; mazliet apmulsu, bet skaidri pateicu: Dievs, svētī Latviju – to skaņu es nekad neaizmirsīšu. Lielais centra lukturis vairāku kārtu lampu svecēm. Nekādas liekas greznības. Pasēdēju sola rindā aiz vārtiņiem, tas laikam bija kungu gals.

Patreiz Katlakalna luterāņu draudzes mācītājs ir Māris Ziemelis.

Visilgāk, 41 gadu, kalpojušais draudzes mācītājs bija virsmācītājs, Dr. Theol., baznīcas vēstures profesors Roberts Emīls Feldmanis (1910-2002). Dendroloģiskie stādījumi ap baznīcu ir viņa veidoti. Pēc R. E. Feldmaņa vēlmes viņa kapavieta ir pie baznīcas.

Dodos tālāk kājām uz Rāmavu, pāri līkumotajai Olektes upītei applūdušā zemienē, toties pakalnos sabūvētas jaunas privātmājas, lielākoties ar sarkaniem jumtiem, apm.2-3 km, uz Depkina/Rāmavas muižiņu, kuru 1808. gadā pēc sievas apņemšanas nopirka Garlībs Merķelis, un tajā pavadīja sava mūža otro pusi.

Muiža ir klasicisma stila divu stāvu koka dzīvojamā ēka ar koka (nu jau ieplaisājušām) kolonnām; pārējās ēkas (10) nav saglabājušās. Šobrīd tā ir labi sakopta Pierīgas muižiņa ar ainavu parku, nelielu upīti ar muižas atspulgu. No ķieģeļu vārtiem ved piebraucamais ceļš pāri tiltiņam. Pēc 1. Pasaules kara muižā darbojās LU Lauksaimniecības fakultātes pētniecības saimniecība, tāpēc šeit mājas galā atrodas piemiņas akmens agronomam un fakultātes vadītājam Paulim Lejiņam. Padomju laikos muižā ierīkoja dzīvokļus, kas ēkas plānojumā radīja nekontrolējamas pārbūves, bija arī kantoris.

Pēc 1991. gada Ķekavas pagasta pārziņā esošā muiža tika pamesta, izdemolēta un pēc tiesu darbiem 2002. gadā tika pabeigta muižas rekonstrukcija. Tagad šeit ir viesu nams ar konferenču telpām. Muižas parkā tika grābtas pērnās lapas, un baltus dūmu mutuļus vēla ugunskurs. Dobēs ziedēja ļoti spilgti krokusi.

Tā es dažu stundu laikā izstaigāju vairākus gadsimtus. Jā, kur tad atrodas tas Katlakalns – starp Bauskas ielu un Daugavu aiz Dienvidu tilta. Aizbrauciet gan apskatīt Katlakalna neparasto luterāņu baznīcu!

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com