Cilvēka labākais draugs

Tas nu tā ir jau no senām dienām pieņemts, ka suns ir cilvēka labākais draugs. Vai tas būtu mazs pūkains kucēniņš, ko cilvēks spiež pie krūts, glauda un ļauj tam laizīt savu seju vienalga, ko tas laizījis pirms tam; vai arī tas būtu buldogs ar tik sagrumbotu, siekalotu un nejauku ģīmi, ka tikai buldoga māte varētu tādu mīlēt, tas vienalga . Cilvēks to mīl, tas viņa labākais draugs. Par suni ir sarakstītas grāmatas, uzņemtas filmas, piemēram, LASSIE, sadzejotas dzejas, piemēram, Pēterim ir suņa daba / Apstāties pie katra staba... Kā arī sakomponētas dziesmas, piemēram, How much is the doggy in the window?...*

Tikmēr, tikmēr, cilvēks spēlējās un meņģējās ar suni, kamēr cilvēka dzīvē viss bija saistīts ar šo viņa labāko draugu. Amerikā ir pat speciālas suņu kapsētas, kur bijušie suņa labākie draugi – cilvēki var iet un nobirdināt pa asariņai, līdz ir iegādāts cits suns un tas ieņem cilvēka labākā drauga pozīciju. Jūs varbūt teiksiet: Nu, jā, Amerikā jau notiek visādas dullas lietas... Tā nu tīri nav... Dullas lietas notiek visur, kur ir cilvēks. Cilvēks ir tas, kas to pasauli ir tā sapurgājis, ka pat suņi par to smejas. Ja nebūtu cilvēks, tad suns vēl skraidītu brīvs un priecīgs. Neviens viņam nevilktu virsū krāsainas, adītas taļļiņas un cepurītes. Un tad, piesietu saitītē, vadātu apkārt pa parku citu suņu izsmieklam. Vai suņi paši izdomāja sportu, kur lupatu kušķis, iztaisīts par trusi, tiek ar motoru dzīts apkārt sporta laukumam, lai suņi varētu dzīties pakaļ un cilvēki varētu spēlēt uz naudu, minot iznākumu – vinnētāju.

Vai esat redzējuši suni, kam spalvu kušķis uz galvas, spalvu kušķis astes galā un tad vēl pa kušķītim šur un tur? Katrs sapratīs, ka suņi paši sevi tā neizcūkoja; to dara cilvēki un tad lepni vadā šo apgraizīto nelaimes radījumu pa ielu, it kā kādu mākslas darbu citiem cilvēkiem rādīdami. Pašus vajadzēja apgraizīt un tad vest uz tirgus placi, lai citiem ir ko smiet un zākāt. Redzētu, kā tad suņa labākais draugs justos.

Ja vēl pasaulē ir suņi, ko par suni var saukt, tad tas ir Austrālijā, brīvībā dzīvojošais Dingo. Pārējie ir tikai pastnieku bikšu plēsēji, trotuāru aptašķītāji, klēpjsunīši, kas aptašķī grīdas un minētie sacīkšu suņi. Neticu, ka kāds no tiem vēlētos cilvēku saukt par savu labāko draugu.

Jancis
Laikrakstam „Latvietis“

* angl.: Cik maksā sunītis skatlogā?