Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Mīļa vēstule

Latvijas Bērnu fonda stipendiāte

Laikraksts Latvietis Nr. 457, 2017. g. 2. maijā
Astrīda Jansone -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Annija Dolē.

Nesen saņēmu vēstuli no centīgas latviešu meitenes, kas saņem stipendiju caur Latvijas Bērnu fondu no manas mītnes zemes pilsētas Klīvlandes, kur esmu pavadījusi savas dzīves labākos darbības gadus. Viņa ir viena no tiem nedaudziem stipendiātiem, kas cītīgi un vienmēr uzraksta man vēstules ar pateicību Klīvlandes latviešiem. Viņa gan vēstules raksta man, kaut arī zina, ka palīdzību saņem no Klīvlandes latviešiem. Parasti es vēstules pārsūtu Klīvlandes Latviešu biedrībai, bet šo gribu publicēt, jo tā man tik ļoti patīk vienkārši tādēļ, ka ir tik sirsnīga. Annija ir atcerējusies, ka es nāku no Doles salas un līdz ar vēstuli man ir atsūtījusi četras fotogrāfijas no manas dzimtās puses, kas arī viņai pašai ir likusies skaista un interesanta. Vispār viņas vēstule ir skaista, un te tā ir:

„Te snieg, te vairs ne. Te laiks steidzas, te, šķiet, pavisam apstājies. Ir aizvadīta pēdējā sesija, un nevar saprast, vai skola ilgst mūžību vai tikai vakar atnācu uz pirmo nodarbību. Laika ritums ir apbrīnojams un nevaldāms. Tas tik vienreizēji spēj likt vienai dienai, kura šķita nebeidzama, uz to atskatoties pagātnē, šķist vien sprīža garumā. Aptuveni tādu es jūtu paskrējušu studiju laiku. Tik tikko studiju gaitas sāku, tagad pēdējā sesija nokārtota, un palicis viens vienīgs priekšmets, ko nokārtot pēdējā semestrī, un tik ilgi gaidītais – bakalaura darba izstrādes laiks.

Dīvainā kārtā šī sesija šķita vieglāka kā citas. Varbūt tāpēc, ka pirmkursnieka stress jau sen garām, varbūt tāds kā briedums pienācis (vismaz salīdzinājumā ar jauniešiem, kas vēl tikai maldās pa fakultātes gaiteņiem un meklē īsto kabinetu). Katrā ziņā, prieks par padarīto. Finišs gan vēl nav klāt, bet tāda kā finiša taisne jau gan šķiet saskatāma.

Bez mācībām šai gadā, precīzāk sakot, gada pirmajās dienās, man ļoti patika ziema. Tā ziema, kas bija uz pavisam neilgu laiciņu, pāris dienām, taču tieši janvāra vidū man dāvāja tik skaistu dāvanu – polāro dienu, kā es smējos. Koki ietinušies sniega apmetņos un ievīstījuši tajos katru vismazāko krūmu, vismazāko zariņu un zāles stiebriņu. Nakts tik balta, tāda gaišuma pilna, it kā tā nemaz nebūtu iestājusies. Brīnišķīgi skaisti! Ziemu baudījām arī, kad daudzi slēpās mājās, pie kamīna piesēdušies, – nedēļas nogalē, kad Latviju bija sasniedzis –17°C sals. Saģērbāmies simts kārtās kā sīpoliņi un braucām ar ģimeni baltajā pastaigā pa Doles salu. Tādu aukstumu, taču tādu skaistumu no tā es vēl nebiju radusi. Tagad es saprotu, ko vecāki un vecvecāki bērnībā domāja, sakot – cik skaisti, ka Latvijā ir četri gadalaiki. Tas tiešām ir nenovērtējami.

Vēl kāds brīnišķīgs piedzīvojums bija ikgadējās starptautiskās Taizē jauniešu dienas, kas šogad pirmo reizi notika mūsu zemītē. Rīgā sabrauca 15 000 jauniešu principā no visas pasaules, un tika meklētas viesģimenes, kas viņus varētu uzņemt. Tā kā šis laika periods ietvēra Jaunā gada sagaidīšanu, sākumā skatījāmies uz to ļoti skeptiski, taču tagad ļoti liels prieks, ka tomēr nenobijāmies un uzņēmām divas jaukas poļu meitenes. Izmitinājām meitenes, dalījāmies piedzīvotajā, stāstījām par Latviju un mūsu paražām, abpusēji guvām jaunu pieredzi un ieguvām vēl par pāris pazīstamiem cilvēciņiem vairāk šai pasaulē. Gribas domāt, – kā gadu iesāksi, tā pabeigsi. Tad nu, ļoti cerams, ka ar labiem darbiem aizvadīsim.

Par labiem darbiem runājot, ik dienas atceros par Jums un visiem labvēļiem, kas tik nesavtīgi atbalsta studentus un ģimenes to gaitās. Varu tikai vēlreiz un vēlreiz Jums pateikties par labo sirdi un skaistajiem darbiem, ko tā sevī nes. Paldies par atbalstu, paldies. Tas rada smaidu. Un smaids rada smaidu. Paldies!

P.S. Pielikumā pievienoju fotogrāfijas no ziemas baltā krāšņuma Doles salā, kā arī manu favorītbildi no manas „polārās nakts“. Sirsnīgā pateicībā un patiesā cieņā,–

Annija Sokolova“

Tā ir vēstule no Annijas. Viņa ir jau pašā pēdējā brīdi, kad var vēl sevi saukt par studenti. Studē Latvijas Universitātē vadības zinību programmā ar apakšnovirzienu, ko te Latvijā tagad sauc par mārketingu. Laikam jau labāku un atbilstošāku latvisku vārdu tam nebija viegli atrast. Viņa jau dabūjusi darbu Latvijas vienā no lielākajām bankām Swedbank un blakus tam strādā pie sava bakalaura darba. Pagājušā vasarā apprecējusies, un man palaimējās internetā redzēt viņu kā līgavu. Jāatzīst, ka tik skaistu līgaviņu reti kad esmu redzējusi. Tur būs atkal viena skaista jaunu, izglītotu latviešu ģimene. Esmu pateicīga saviem Klīvlandes bijušiem ceļa biedriem un draugiem, ka ir palīdzējuši Latvijai audzināt gudru un skaistāku nākotni. Vēl priecīgāka esmu, ka man ar šo burvīgo Latvijas bērnu ir bijusi izdevība iepazīties, un, kopš viņa ir apsolījusies mani apciemot, iepazīšos vēl tuvāk.

Astrīda
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com