Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Atkal Eirovīzija, atkal izgāšanās... Latvijas grupa Triana Park izrādījās nesekmīga jau pirmajā pusfinālā un neiekļuva finālā. „Ja nav ko sūtīt, tad varbūt vajag kādu gadu arī izlaist,“ prātoja Raimonds Pauls. Zigmars Liepiņš, toties, raksta: „Un kamēr Latvijā nebūs producenti, kas spēs iedvesmot, virzīt, radīt, kuriem būs, piedodiet, poņa, čujs un ņuhs* un varēs arī investēt, tikmēr nelolojiet cerības.“

Ko darīt? Mest plinti krūmos?

Tāpat kā ar daudzām citām lietām, mēs bieži aizmirstam savus sasniegumus. Jā, – Latvija ir starp tām 26 valstīm, kuras bija līdz šim gadam uzvarējušas Eirovīzijas dziesmu konkursā – mums to nodrošināja Marija Naumova 2002. gadā, Tallinā. (Interesanti, ka daudzi domā, ka Prāta vētra bija uzvarējusi Eirovīzijā, bet tā tomēr ieguva tikai trešo vietu 2000. gadā.)

Jutīsim mazliet līdz citām valstīm, kuras ir piedalījušās, bet līdz šim gadam nekad nav uzvarējušas. Tādas ir veselas 25. Sekmīgākā valsts ir bijusi Īrija, bet tā tomēr šogad neiekļuva finālā, un vispār nav nekad uzvarējusi pēdējos 20 gados.

Tātad, esam pierādījuši, ka spējam. Ar to domu centīsimies iesaistīt producentu ar poņu.

Vārds sakāvniecība jeb defītisms (ar dažādiem pareizrakstības variantiem) bieži raksturo latviešu attieksmi grūta uzdevuma priekšā. „Ko mēs varam – mēs maza valsts, mēs maza tauta.“ Toties realitātē rāda kaut ko citu – varam un spējam.

Sestdien, 13. maijā, jau sesto gadu svinējām Valsta valodas dienu. Akcijā Valoda uz trotuāra rakstījām savus iemīļotākos latviešu literatūras citātus ar krītiņu uz ietvēm. Cik daudzām valodām nav valsts valodas statuss nevienā zemē? Tūkstošām.

Interesanti, ka latviešu periodikā šie vārdi sakāvniecība vai defītisms parādās ļoti reti, un dažās vārdnīcās vispār nav. Tas ved pie filozofiska jautājuma. Vai mēs patiešam neticam, ka varam paspēt lielas lietas – izcīnīt savu valsti, nodrošināt savas valodas nākotni, uzcelt tautsaimniecību no Pasaules kara drupām un, katru gadu maijā pats galvenais – uzvarēt Eirovīzijā? Varbūt mēs vienkārši baidāmies atklāti runāt par savām spējām, lai nepiesauktu pašu nelabo?

Ja nepiedalās, tad nevar uzvarēt. Neatlaidība beidzot nesa savus augļus Portugālei. Kopš pirmās reizes, kad tā piedalījās 1964. gadā, labākais rezultāts bija 6. vieta. Bet šogad – uzvarēja.

Nemest plinti krūmos!

GN
2017. gada 14. maijā

* Žargons: sapratne, nojauta un intuīcija