Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Filadelfijas Brīvo latvju biedrība

Atskatās uz 125 gadiem un domā par nākotni

Laikraksts Latvietis Nr. 459, 2017. g. 14. maijā
Valdis Bašēns -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
FiladelfijasBLB

2017. g. Filadelfijas Brīvo latvju biedrības valde. FOTO Uģis Nīgals.

„1892. gada 22. februārī deviņi kurzemnieki, nonākuši „svešajos krastos“, nolēma dibināt biedrību, lai palīdzētu jauniebraucējiem uzturēt latvietību Amerikā. Šī biedrība vēl arvien ir kā mājas tik daudziem latviešiem 125 gadus vēlāk! Mēs šodien pateicamies tiem deviņiem dibinātājiem par viņu sparu un drosmi uzsākt šo biedrību. Šie „svešie krasti“ bija Filadelfija, un jaunajai biedrībai tika izvēlēts zīmīgs nosaukums – Filadelfijas Brīvo latvju biedrība. Zīmīgs, jo tas uzsver „brīvību“, latviešu mūžseno tiekšanos pēc neatkarības, pēc patstāvības, gan individuāli, gan visai tautai. Zīmīgs, jo Amerikas vēsturē tieši Filadelfija ir ASV neatkarības šūpulis, kur vēl šodien miljoniem tūristu no visām pasaules malām apbrīno Brīvības zvanu, kas šo neatkarību iezvanīja pirms gandrīz 250 gadiem.“

Ar šādiem vārdiem Filadelfijas Brīvo latvju biedrības tikko no jauna pārvēlētā priekšniece Laila Ganserta uzsāka biedrības lielās jubilejas gada svinēšanu. Klātesošie, kas pacēla savas šampānieša glāzes, tikko bija piedalījušies biedrības 125. gada sapulcē. Interesi par šo notikumu izrādīja arī vietējā amerikāņu prese. Filadelfijas lielākā dienas avīze The Philadelphia Inquirer bija atsūtījusi reportieri ar fotogrāfu, kuri, kad paši bija uzdzēruši uz biedrības laimi, pavadīja pāris stundas, intervējot sapulces dalībniekus no dažādām paaudzēm par Latviju un latviešiem. Arī Latvijas radio „neklātienē“ sanākušos intervēja. Drīz pēc tam radio pārraidē varējām noklausīties Filadelfijas sabiedriskās atmiņas cītīgās kopējas Maijas Mednes stāstījumu par Filadelfijas latviešu vēsturi, sākot ar trimdas pirmajiem gadiem, kad pēckara bēgļi sastapās ar ne vienmēr viegli saprotamiem un izprotamiem Amerikas veclatviešiem.

Gada sapulcē amatpersonu ziņojumi bija visumā pozitīvi un cerīgi, lai gan problēmu arī netrūkst. Nams, kas iegādāts 1910. gadā un radikāli pārbūvēts 1960. gados, prasa savu – daudz izdevumu un sviedru. Bet nams ir arī svētība: tajā atrodas biedrības bibliotēka ar daudziem veciem, retiem latviešu izdevumiem no 19. gs. un vēlākiem gadiem. Namā glabājas arī latviešu mākslinieku gleznu un skulptūru krātuve, kā arī biedrības arhīvs, kas spilgti atspoguļo Filadelfijas latviešu seno un daudzšķautnaino, brīžiem arī ļoti pretrunīgo, vēsturi.

Bet varbūt vissvarīgākais ir tas, ka nams ir bijis un paliek, kā priekšniece savā tostā uzsvēra, Filadelfijas latviešu mājas – vieta, kur latvieši var sanākt, pulcēties gan svētkos, gan arī ikdienā. Ir grūti ārpus Latvijas uzturēt latvietību. Ir tomēr nepieciešams tikties vaigu vaigā jo biežāk, jo labāk. Biedrības nams ir vieta, kur šādas tikšanās var notikt.

Pēdējā laikā Brīvo latvju biedrība ir kļuvusi pazīstama arī plašākai amerikāņu sabiedrībai, galvenokārt sakarā ar teātra izrādēm. Filadelfijā ir vairākas profesionālas grupas, kam iepatikušās biedrības telpas un kuras tās regulāri izmanto saviem bieži avangardiskiem, savdabīgiem uzvedumiem, nereti dekoratoru un režisoru izdomai patīkami pārvēršot biedrības skatuvi un zāli līdz nepazīšanai. Šīs izrādes ne tikai ir nozīmīgs pienesums vietējās sabiedrības kultūras dzīvei, bet tās arī paceļ latviešu redzamību. Vismaz zināmās aprindās cilvēki gūst konkrētāku saprašanu par latviešiem, ka vispār tādi ir. Bez tam biedrībai šie teātrnieki ir kļuvuši par svarīgu ienākumu avotu.

Sakarā ar redzamību, ļoti cerīgs bija tieši Pētera Dajevska ziņojums par diviem projektiem, kuru mērķis, starp citu, saskaņā ar ALA uzsākto Latvijas simtgades projektu, ir pacelt latviešu redzamību cittautiešu starpā. Pirmais ir sienas gleznojuma projekts. Filadelfijā šādi gleznojumi uz namu ārsienām skaitāmi tūkstošos. Mākslinieciskā vērtība ir augsta, to pārzina īpaša komisija, kura arī lemj par jaunajiem gleznojumiem, katru gadu izvērtējot iesniegtos projektus un piešķirot tiem, kurus komisija akceptē, finansiālu atbalstu. Brīvo latvju biedrības gleznojumā domāts attēlot svarīgus momentus latviešu, īpaši Filadelfijas latviešu, vēsturē. Komisijas lēmums par Pētera Dajevska sagatavoto iesniegumu gaidāms pirms vasaras sākuma, un, ja tas būs pozitīvs, pašu sienas gleznojumu cer pabeigt līdz Latvijas simtgadei.

Otrs Pētera Dajevska projekts, kas varētu pacelt latviešu redzamību, ir saistīts ar visā pasaulē, arī Latvijā, labi pazīstamo amerikāņu rakstnieku Po (Edgar Allen Poe), kurš savus ražīgākos gadus pavadīja Filadelfijā, dažādos namos un dzīvokļos, visilgāk tieši namā, kas, kā tas gadās, atrodas Brīvo latvju biedrības kaimiņos – tieši pāri ielai. Šis nams ir ASV nacionālo parku un pieminekļu pārvaldes īpašums, un tas pievelk daudzus apmeklētājus. Sadarbība ar saviem latviešu kaimiņiem vienmēr ir bijusi ļoti laba; savā laikā tūristu un skolēnu grupas izmantoja biedrības telpas lekcijām un dažādām nodarbībām sakarā ar Po. Šoruden šī sadarbība turpināsies: parka pārvalde plāno izstādi un simpoziju par Po ietekmi, starp citu, arī uz latviešu literatūru. Te iesaistīta arī Latvijas Nacionālā bibliotēka, kuras darbinieki atsaukušies ar īpašu sajūsmu, veicot nepieciešamo pētniecību un gādājot materiālus. Šis pasākums – vēl viena filadelfiešu velte Latvijas simtgadei.

Bet ne jau visa biedrības darbība ir vērsta uz āru. Svarīgākais joprojām ir gādāt, lai Filadelfijas latviešiem būtu vide un iespējas saglabāt latvietību, kā tas deklarēts jau biedrības dibināšanas laikā. Šis mērķis daudzu gadu gaitā ir kaut kā, brīnumainā kārtā, izdevies, par spīti revolūcijām un kariem, asimilācijas spiedieniem un dabiskām demogrāfiskām pārmaiņām. Ir bijuši paisumi un bēgumi, bet kaut kā pēc tik daudzām paaudzēm un tik daudziem vēsturiskiem pavērsieniem pēc 125 gadiem svešumā Filadelfijā latviešu valoda vēl skan, latvieši vēl pulcējas, un, galvenais, spriežot pēc biedrības gada sapulces, viņi vēl enerģiski kaļ plānus latviskai nākotnei.

Šajā biedrības jubilejas gadā paredzēta mākslas izstāde, veltīta Filadelfijas latviešu māksliniekiem (savā laikā ļoti aktīva bija tā saucamā Filadelfijas grupa), bet arī izrādot citu latviešu mākslinieku darbus, kas atrodas biedrības plašajā krājumā, kā arī literāri vakari, veltīti Filadelfijas latviešu autoriem un grāmatu māksliniekiem (ilggadējais biedrības priekšnieks bija dekorators un monumentālo gleznojumu meistars Harijs Gricēvičs, kurš bez tam bija arī varbūt visražīgākais trimdas latviešu grāmatu apvāku zīmētājs un ilustrators.) Jubilejas gadu noslēgs ar speciālu Jaungada balli.

Bet vistuvākā nākotnē, sestdien, 20. maijā, plkst.18 vakarā, Filadelfijas Brīvo latvju biedrība aicina visus filadelfiešus, kā arī kaimiņus no citiem latviešu pagastiem uz oficiālām jubilejas svinībām. Viss sāksies ar kokteiļu stundu, tad īsa formāla daļa ar uzrunām, vēstures pārskatu, apsveikumiem. Koncerta daļā dziedās Jūlija Plostniece, kuru pavadīs Andrew Puntel ar savu grupu. Jūlija dzīvo Dienvidkalifornijā, bet ir filadelfiešiem ļoti labi pazīstama, ne tikai tāpēc, ka te uzauga ļoti muzikālā ģimenē, bet arī tāpēc, ka viņa bieži atgriežas Filadelfijā, lai piedalītos dažādos latviešu koncertos un muzikālos uzvedumos. Arī Andrew ir labi pazīstams Filadelfijas latviešiem kā dziedātājs, pianists, diriģents – amerikānis, kas ir asimilējies latviešos. Dzintara galds gādās par aukstā galda vakariņām. Pēc koncerta – saviesīgs vakars ar dejām.

Jaunievēlētā biedrības vadība ļoti cer, ka visi filadelfieši rezervēs šo pavasara vakaru šīm unikālajām svinībām, uzsverot, ka taču neviena cita latviešu organizācija ārpus Latvijas nav sasniegusi šādu ievērojamu gadu skaitu. Par to visi latvieši var lepoties un 20. maijā kopīgi papriecāties. Svinības notiks Brīvo latvju biedrības telpās Filadelfijā (531 N. 7th St., pie Spring Garden ielas).

Valdis Bašēns
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com