Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Šausmu stāsti

Sidnejas Latviešu teātra (SLT) „1+1“ izrāde

Laikraksts Latvietis Nr. 459, 2017. g. 14. maijā
Inta Rodžersa (Rogers) -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
SLT

Zobu baciļi sargājas no uzbrukumiem. FOTO Filips Mors (Philip Moore).

Laima Jurāne un Kaija Mora (Moore). FOTO Filips Mors (Philip Moore).

Baciļu uzbrucējs. FOTO Filips Mors (Philip Moore).

Pensionāre Laila Purgale (Ilze Bonija Viļuma) zvana policistam (Andris Kariks) un sūdzas par saviem kaimiņiem. FOTO Edgars Greste.

Laila Purgale (Ilze Bonija Viļuma) zvana policijai. FOTO Edgars Greste.

Policists (Andris Kariks) pratina hipiju (Anita Kaze), kura ieradusies policijas iecirknī. FOTO Edgars Greste.

Kaimiņš (Ojārs Greste) draud Lailu Purgali kamēr policists (Edgars Pudāns) stāv aiz dzīvokļa durvīm. FOTO Edgars Greste.

Sestdien, 29. aprīlī, un svētdien, 30. aprīlī, Sidnejas Latviešu namā tika izrādītas SLB skolēnu un SLT uzvestās divas viencēliena lugas.

Šoreiz zem asprātīgi apvienojoša virsraksta SLT bija paslēpis divas izrādes, kuras, lai cik spalgi atšķirīgas, tomēr savās tēmās izpauda zināmu līdzību. Ceru, ka lasītājiem tā pamazām kļūs skaidra, lai gan tie jābrīdina jau pašā sākumā, ka šeit būs saskare ar draudiem, šausmām un cīņu līdz beigām! (Lūdzu, ja esat mierīgas dabas, apzinieties, kādu risku jūs, tālāk lasot, uzņematies.)

Pirmo daļu sniedza SLB Latviešu sestdienas skola. Zinu, zinu, ka tie tikai bērniņi, bet neļaujiet tam jūs ievilināt mierīgās un siltās jūtās un zaudēt uzmanību. Ilonas Brūveres un Klāras Brūveres komandā jaunie aktieri devās baismīgā cīņā ar Bacilius Šausmīgus. Pamācība bija atgādinājums, cik svarīgi ir mazgāt rokas pirms ēšanas. (Ziemai tuvojoties, tas bija laicīgs atgādinājums arī pieaugušajiem skatītājiem.)

Kad mātes prombūtnē Meita (Laima Jurāne) tīšuprāt no šīs elementārās aizsardzības atteicās, baciļi viņas mutē un kaklā sarīkoja mielastu un tad sāka bumbas spēlēt un dejot. Tas viss tika dzīvīgi un skaļi parādīts, nabaga meitenītei par ciešanām. Mātei (Zinta Moore) bija jāķeras pie pirmās palīdzības – rīkles skalošanas ar sālītu ūdeni. To šausmīgie baciļi viegli izturēja ar smiekliem un lietus sargiem.

Meitenīte turpināja sūdzēties, ka rīklē joprojām ejot kā ar buldozeri pa mandelēm. Bija laiks – ar ārsta palīdzību – ķerties pie smagās artilērijas un Penicilīna varoņiem, kas drīz visus ļaundarus likvidēja. (Nu? Vai pareizi brīdināju, ka būs šausmas un slaktiņi? Īstajā pasaulē draud vēl lielākas šausmas, ar penicilīna un citu antibiotiku spēku zaudēšanu, bet tas lai paliek citai reizei.)

Par spīti šausmām, uzvedumā bija daudz, kas iepriecināja. Ne mazākais bija Ilonas un Klāras Brūveres izdoma un uzņēmība jaunos – dažreiz pavisam mazos – tēlotājus organizēt, mudināt un trenēt. Jauno aktieru enerģija stājoties savās lomās bija nepārprotama. It sevišķi jāpiemin Penicilīna varoņi – Oskars Ronis, Minna Teilora (Taylor) un Mikus Strazds, kas ļaundarus pārvarēja ne tikai ar ieročiem, bet arī ar skaļām, skaidrām balsīm un staltu nostāju. Cerēsim, ka viņi un citi jaunie tēlotāji būs tagad saķēruši Bacilius Teātrus un drīz turpinās skatuves gaitas skolas un SLT izrādēs.

Kostīmi bija izdomas pilni, un zaļās un violetās lietussargu krāsas labi izvēlētas. Pieņemu, ka režisores vēlējās dot vispārēju nozīmi, bet ar priekšvārdu Meita būtu kļuvusi spilgtāk personalizēta. Varbūt arī ciešāks Baciļi sadalījums grupās (ar krāsu atšķirību kostīmos?) būtu katrai sekcijai devis vokāli un vizuāli skaidrāku klātbūtni – tā tikai blakus piezīme.

Pēc starpbrīža, kas atļāva nervus drusku nomierināt, Jānis Grauds ar SLT ansambli un Andra Ūdra lugas palīdzību piedāvāja vēl komplicētākas šausmas.

Viss sākās vilinoši mierīgi, teiksim – kā klusums pirms vētras. Nedroša, pieklājīga izskata pensionāre Laila Purgaile (Ilze Viļuma), savu kaķīti Muri noglaudījusi, pa tālruni griezās pie policijas iecirkņa priekšnieka (Andris Kariks) ar sūdzību par jauniešu baru (dīvaini un mataini) viņas četru dzīvokļu namā. Aizņemts ar citiem policijas iecirkņa viesiem, priekšnieks atteicās izmeklēt, kamēr sabiedriskais miers netiek traucēts.

No šejienes luga varēja ņemt vairākus ceļus – dažus paredzamus, dažus nē, lai gan Lailas augošo sūdzību virkne un pats galvenais lugas virsraksts (Psihotropais Nams), drīz skatītājus novirzīja uz pareizās šosejas. Neiespējams, zināt, cik lielu saspīlējumu un pārsteigumu dramaturgs bija cerējis lugas beigām dot, bet virsraksts jau no paša sākuma par daudz nodeva no sagaidāmā.

Bet tas nebija svarīgi. Šeit bija ļoti labi sabūvēta kriminālfilmu un TV izrāžu satirizēšana. Kā vairāk un vairāk patruļas (Edgars Pudāns piemērotos noziegumu izmeklēšanas kostīmos, kas plaši pazīstami no TV) tika sūtītas uz Lailas namu ar šausmīgākiem un šausmīgākiem atklājumiem, tā smiekli zālē auga un auga.

Paķerts tika viss kriminālizrādēm nepieciešamais – meli, draudi, briesmas, nodevīgi kolēģi, sēriju slepkavības, šaušana, durvju laušana un gandrīz visas narkotiskās vielas, kas patlaban pasaulē izplatītas. Pat nabaga Murīti Lailas kaimiņš (Ojārs Greste) neceremoniāli pasvieda aiz astes. (Kā īsts kaķis būtu uz šādu rīcību reaģējis, atļaušu jums pašiem stādīties priekšā; – varbūt, ka neviens šāviens vairs nebūtu bijis vajadzīgs!)

Un, ka tas vēl pietiekoši nesmīdināja, varējām laiku pakavēt ar blakus spēli starp policijas priekšnieku un dažādie iecirkņa viesiem – Anita Krauze lieliskos miniatūras tēlojumos daudzās kostīmu maiņās.

Režisors Jānis Grauds bija saliedējis ļoti spēcīgu ansambli, kas sola daudz laba SLT nākotnei. Jāslavē visi: Andris Kariks, Edgars Pudāns, Ojārs Greste un it sevišķi – Anita Kaže un Ilze (Bonija) Viļuma. Kā lugas darbības centrs, Viļuma visu sapina ar izveicīgu skatuves komandu, labākajā tēlojumā, ko viņa līdz šim ir devusi SLT izrādēs.

Režija bija neuzbāzīgi akurāta, bez viena vājāka mirkļa un ar darbībai piemērotu tempa sabūvi. Tehniskais atbalsts – gaismas, skaņas (Gints Kārkliņš, Jānis Grauds), kā allaž pie SLT, bija nevainojams. Brīžiem viss pasniegtais tuvojās profesionālam līmenim.

Tādā maģija kā SLT iepriekšējā Alma, Lība, Konstancija ir reti sastopama, bet pieņemu, ka Jānim Graudam ir plāni šo jaunāko izrādi plašāk rādīt, lai arī citi latviešu centri Austrālijā tiktu uzjautrināti ar to, ko SLT turpina sasniegt.

Inta Rodžersa (Rogers)
Sidnejā
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com