Māra Branča skatījums

Palielināt / Enlarge

Kopskats. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Martins Gauba (Martynas Gaubas). Lietuva. „Draudzība“. I vieta. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

„Amfiteātris“. Donāts Mockus un Inese Valtere. FOTO Māris Brancis.

No 10. līdz 11. jūnijam Jelgavā norisinājās 11. starptautiskais smilšu skulptūru festivāls. Tā kā šogad daudzi kultūras notikumi šajā pilsētā saistās ar teātri, piemēram, ar izstādi atzīmējām Jelgavas goda pilsones aktrises Elzas Radziņas 100 un 20.gs. 20. – 30. gadu Jelgavas profesionālā teātra scenogrāfa Arvīda Spertāla 120 gadu jubileju, tad arī festivāla rīkotāji izvēlējušies tēmu Teātris. To smiltīs realizēja 15 mākslinieki no sešām valstīm; bez Latvijas tēlniekiem strādāja arī kolēģi no Lietuvas, Bulgārijas, Francijas, Portugāles un Krievijas.

Tēma pieļauj ļoti plašu interpretācijas skalu, un to tēlnieki arī izmantojuši. Marionetes, leļļu meistari, balets, aktrišu dzīve uz skatuves – tie ir izplatītākie motīvi festivālā. Kā mākslinieki izteikušies, smiltis Pasta salā ir ļoti labas, bez piejaukumiem, bez akmeņiem un citiem nevēlamiem piemaisījumiem, tādēļ arī labi veidot. Festivāla rīkotāji vēsta, ka patlaban smilšu skulptūru festivāli pasaulē ir ļoti populāri, tādēļ tēlniekus rauj uz visām pusēm. Tas apgrūtina arī Jelgavas festivālu, kas liecina, ka piekrīt piedalīties ne vienmēr labākie mākslinieki. No citas puses raugoties, kā ledus, tā smilšu festivālos Jelgavā bieži redzam vienus un tos pašu mākslinieku vārdus, viņi iesituši roku, prot izmantot viena vai otra materiāla specifiskās īpašības, pārzina festivālu konjunktūru, vienas vai otras vietas vājās un stiprās puses, tādēļ jaunpienācējiem vai iesācējiem grūtāk iespiesties šādos festivālos. Tagad arī Jelgavā parādās jauni vārdi, un tas iepriecina.

Patiesībā, kā pierāda arī šis festivāls, nav būtiski, vai skulptūru veido pieredzējis meistars vai ķeras klāt iesācējs. Pats svarīgākais ir mākslinieka iecere, doma. Tas, ka viņš gan vēlas piedalīties festivāla konkursā – Jelgavā ir viens no retajiem festivāliem, kur mākslinieki sacenšas konkursā, bet ne tikai izpilda pasūtījumu, – taču nav ko teikt, nav savas oriģinālas idejas, parādās arī skulptūrā. Ārēji tēla kompozīcija var būt pat efektīga, taču patiesībā maz izsakoša vai pļāpīga, kas nepārliecina ne žūriju, ne skatītāju.

Starp citiem visai viduvējiem darbiem šoreiz izceļas lietuvieša Martins Gauba (Martynas Gaubas) ar skulptūru Draudzība, viņš, starp citu, ir viens no māksliniekiem, kurš smiltīs strādā pirmo reizi. Tā meistarīgi izvērsta telpā, stāstot par aktiera, šoreiz ziloņa, un dresētāja, sufliera, draudzīgajām attiecībām. Abas figūras kompozīcijā fiziski nav saistītas, taču ar izteiksmi, ar detaļām tēlnieks lieliski parāda viņu garīgo tuvību. Tēlnieks pratis smiltīs attēlot ne tikai ziloņa ķermeņa uzbūvi, bet arī ādas raupjumu, gandrīz vai materialitāti. Veiksmīgs ir arī cilvēka sejas atveidojums, kurā sazīmējams autora pašportrets. Viņš, ja ielūkojamies viņa radošajā darbībā, bieži pielieto sevi kā tēlu savos darbos.

Tikpat veiksmīga, bet skatītāju vidū droši vien vispopulārākā ir latviešu tēlnieka Kārļa Īles Vientuļā lelle. Viņa profesionālisms atklājas kā kompozīcijā, tā tēla (lelles) atveidojumā. Skatītājs notic, ka viņa priekšā ir koka lelle (patiesībā marionete), kas pamesta sēž. Pieņemu, ka ikviens notic, ka tā darināta no smiltīm. Kārlis Īle spējis dzēst cilvēku apziņā patieso materiālu, no kā tas radīts. Un tas ir tikai tāpēc, ka viņš atradis precīzu formu, pārvēršot vienu materialitāti citā. Bez tam tēlnieks it kā aicina būt žēlsirdīgiem, draudzīgiem.

Abi nule aplūkotie darbi izceļas vēl ar ko svarīgāku – mākslinieki ne tikai meistarīgi atraduši savai iecerei izteiksmīgu ārējo formu. Viņu skulptūrās ir ietverta ne tikai autoru ētiskā attieksme pret attēloto situāciju, bet arīdzan filozofiski morālais zemteksts.

Vēl jāizceļ arī abu foto skulptūru autori Inese Valtere un Donāts Mockus, kuri veiksmīgi gadiem sastrādājas un rāda jelgavniekiem un viesiem izcilus darbus gan smilšu, gan ledus skulptūru festivālos. Arī šoreiz viņi izcirtuši smiltīs grieķu seno teātri ar maskām.

Ja laiks būs labvēlīgs – lietus neizskalos radītos tēlus – smilšu skulptūras Jelgavā varēs apskatīties visu vasaru.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“