Krāsu meistare

Palielināt / Enlarge

Guna Grīna dalās atmiņās par Ludmilu Meilerti izstādes atklāšanā „Metropolis Gallery“ Džilongā. FOTO Marita Batņa.

Palielināt / Enlarge

Ludmila Meilerte. „Laivas Jaras upē (Yarra River) pie Prinča tilta (Princes Bridge).“ FOTO no „Metropolis Gallery“ arhīva.

Palielināt / Enlarge

Ludmila Meilerte. „Trīs laivas.“ FOTO no „Metropolis Gallery“ arhīva.

Džilongas latvieši priecājas, ka iemīļotās mākslinieces Ludmilas Meilertes darbi nesen tika izstādīti viņu pilsētā.

Izstāde, ko rīkoja galerija Metropolis Gallery, tika atklāta šī gada 6. aprīlī. Vairums gleznu attēloja Melburnas skatus un pārstāvēja mākslinieces daiļrades agrīno periodu. Izstādes ievadā Guna Grīna (Green), kurai Meilerte bija gan radošā skolotāja, gan draudzene, dalījās atmiņās par Meilertes personību un darbu. Turpinājumā seko neliels ieskats Gunas stāstījumā.

Ludmila studēja mākslu Latvijas Mākslas akadēmijā trīsdemitajos gados Vilhelma Purvīša vadībā. Studentiem tika mācīti impresionisma un reālisma glezniecības stili. Akadēmija atbalstīja modernisma virzienu.

Ludmila ar vīru Otto ieradās Austrālijā 1948. gadā. Šajā laikā Austrālijas māksla attīstījās atrauti no pārējās pasaules, galveno iespaidu rodot nesenā vēsturē un attiecībās ar aborigēnu kultūru. Nemieri pēckara pasaulē atspoguļojās arī mākslā, un strīdi izcēlās par mākslinieku lomu tā laika sabiedrībā.

Ludmilas iedvesmu nodrošināja gan svaigs radošais gars, gan arī sajūsma par jauno vidi, kas kopumā veicināja viņas īpašās iztēles spējas. Jau pašos pirmajos gados Austrālijā pieauga viņas daiļrades ražīgums, kas vainagojās arī ar atzinību no kritiķu un mākslas skatītāju puses.

Viņa piedalījās daudzos balvu projektos līdzās tādiem labi pazīstamiem Viktorijas gleznotājiem kā, piemēram, Margaret Olija (Olley) un Džordžs Bels (George Bell). Meilertes gleznas iegādājās vairākas reģionālās galerijas, kā arī Viktorijas mākslas galerija (National Gallery of Victoria). Valsts mērogā – Dunlop Art Prize ietvaros 1950. gadā – viņa izstādīja darbus kopā ar Sidniju Nolanu (Sidney Nolan), Artūru Boidu (Arthur Boyd) un Fredi Viljamsu (Fred Williams). Viņai labi veicās, un viņa sāka iemantot popularitāti.

Ludmila bieži mīlēja gleznot brīvā dabā. Viņa izvēlējās ne tikai labi pazīstamas būves – Flinders ielas staciju un Melburnas bibliotēku, bet arī ne tik diženas pilsētas vietas, piemēram, Gas and Fuel ēkas, ostmalas un pat dzelzceļa sliežu posmus.

Starp Ludmilu un Gunas ģimeni attīstījās tuva draudzība. Guna atcerējās gadījumu septiņdesmitajos gados, kad viņa Džilongā studēja mākslu un rādīja Ludmilai savus darbus. Ludmila esot bijusi sašutusi par to, ka skolā Gunai neesot mācījuši par krāsu. Ludmila piedāvāja palīdzību, un tā – vasaras brīvlaikā – Guna sāka mācīties pie Ludmilas.

Guna sāka izprast, kā lietot krāsu, paļaujoties vairāk uz intuīciju nekā uz zinātni. Ludmila rādīja, kā formas, kas pazuda tālumā, varēja pievilkt tuvāk, lietojot gaišākus toņus. Svarīgi bija ievērot to, kā gaisma, plūstot istabā un atspīdot no sienām un citām virsmām, iespaidoja krāsu toņus visos telpas objektos. Piemēram, starp balta palaga krokām – uzmanīgi skatoties, varēja saredzēt kadmija citrondzeltenos, olīvzaļos un kobaltzilos pigmentus.

Reizēs, kad Guna gleznoja blakām Ludmilai, viņa varēja novērot mākslinieces paņēmienus visos sīkumos. Lai labāk izprastu toņu kontrastus gleznas kontekstā, Ludmila samiedza acis. Kādreiz viņa uzņēma uz otas divas jeb trīs krāsas vienlaikus, un tad ļāva tām savīties uz audekla. Viņa mēdza lietot krāsu biezās kārtās. Smagi, piesātināti triepieni tika veikti ar drošiem rokas žestiem. Ludmila ļāva, lai krāsa veido kustību uz audekla. Krāsas netika izlīdzinātas, tās bieži palika reljefā formā, dodot krāšņu un bagātīgu efektu.

Ludmilai patika strādāt pie dabīgās gaismas. Tāpēc viņa gleznoja ātri, kādreiz nobeidzot gleznu divās stundās. Ostmalu gleznas sevišķi labi atklāja viņas vēlmi izprast atmosfēras dinamiku. Gleznojot ūdens skatus, viņa ietvēra ainavu pilnībā, ieskaitot laivas, atspīdumus, būves krastmalā, debesis, mākoņus; visu viņa ietvēra ar optimāliem un precīziem triepieniem.

Guna novērtēja Ludmilu kā spēcīgu mākslinieci, kas guva iedvesmu no mūsu sabiedrības un iedvesmoja to.

Ināra Šūberte (Schubert)
Laikrakstam „Latvietis“