Zāļu diena Nēģu laukumā

Palielināt / Enlarge

Krimuldas vīna darītavas „Cremon“ vīndaris Jānis Mikans. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Daira Jātniece gatavo sieru. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Programmas vadītāja Dace Vītola un dejotāji. FOTO Aina Gailīte.

Šogad devu priekšroku Centrāltirgum, pat upurēju iespēju nofotografēt prezidentu ar kundzi, apstaigājot Doma laukuma Zāļu tirgu. Bija tak jānoskaidro, kur ir tāds Nēģu laukums. Pēc oficiāli dotās kartes, to atrast nebija iespējams, būtu tak uzrakstījuši – pie gaļas paviljona. Tā es izstaigāju visu teritoriju krustu šķērsu, kritu kārdināšanā un piena paviljonā nopirku lielu tūtu ar Saldus gardajām Gotiņām. Tirgus ir milzīgs, jūs jau zināt, piemēram, šī brīža top produktu zemenes var nopirkt par dažādām cenām, un tā ir atkarīga no vietas tirgus laukumā, gandrīz kā VIP zona. Jāņu zāles, puķes un vainagi – milzums; arī gaumīgos pušķos un dažiem piemērotos traukos, nevis plastmasas spaiņos. Bija arī eksotika ar naftalīna piešprici – kreppapīra vainagi un sombrēro cepures, daži tak sirgst ar nostaļģiju pēc padomju laikiem.

Gaidot ielīgošanas pasākuma oficiālo sākumu, apstaigāju apkārtējos tirgotājus un iekrita acīs – alkohols. Profesionāli iekārtota tirdzniecības vieta zem jumta, liela māla vāze ar jāņuzālēm. Ko pārdod? Vīnu, liķieri un šņabi. Es apstājos tāpēc, ka ieraudzīju lāceņu vārdu. (Šīs ogas, lācenes, šobrīd ir mans jājamzirdziņš, jo pirms dažām dienām Ķemeru Nacionālā parka purvā redzēju veselu plantāciju ar negatavām ogām. Savā mūžā esmu apēdusi tik vienu lāceni, lasot dzērvenes.) Sāku runāties ar saimnieku, Cremon vīndari Jāni Mikanu; viņš savu darbību ir uzsācis 2009. gadā ar pārdesmit litriem ābolu sulas. Tā no mazuma ir izveidota vīna darītava Krimuldā, Siguldas gaisa vagoniņa trases otrā galā, Krimuldas pilī; tādēļ arī darītavai tāda firmas zīme. Tiek izmantotas tikai vietējās ogas un ziedi. Kā garšo? Lāceņu liķieris ir pasakains, ar tādu kauliņu rūgtuma pēcgaršu! Nekad nebiju domājusi, ka dziedāšu slavas dziesmas alkoholam, pie tam 30 grādīgam. Iesaku gadatirgos sameklēt Cremon tirdzniecības vietu.

Sasildījusies devos uz pasākuma placi, jo tā vadītāja, ļoti simpātiska un atraktīva dāma zaļi rūtainā kleitā un puķainu lakatu uz pakauša, mikrofonā aicināja: sanāciet, sanāciet... re, arī Aina atnākusi! (Es nodomāju, ka mana vārdamāsa ar te.) Izrādās, visus kopā saturēja Leļļu teātra aktrise Dace Vītola, un (Cik pasaule ir maza!) mēs tikāmies klātienē pirmo reizi, lai gan jau dažus gadus draudzējamies Facebook.

Tālāk viss notika pēc programmas. Milzīgu piekrišanu izraisīja Andreja Grauda bungu skolas triju dalībnieku (viens vēl tikai puika) priekšnesums, kas bija ļoti skaļš. Ievēroju, ka tie sajūsminātākie skatītāji bija vīrieši, arī divi apsargi formās uz laiku aizmirsās. No skaņu meistariem vēl uzstājās dāmu trio no Baldones, dziedot līgo dziesmas un spēlējot kokli un vēl dažus tikpat senus mūzikas instrumentus.

Es jau atkal iekritu uz praktiskām lietām, bija iespēja uzēst. Kā tagad pieņemts dēvēt, notika meistardarbnīca ķimeņu siera siešanā, no – līdz un uz dzīvas uguns. Melns grāpis iekārts virs ugunskura, tajā tiek liets piens no mirdzošas kannas, pievienots biezpiens ar ķimenēm un olām, maisot, uzkarsēts un tad caur marli notecinātas sūkalas. Tas sūkalu tecināšanas process bija ļoti atraktīvs. Baltais uzsildītā biezpiena pikucis tika šūpots marles gabalā, notecināts un ielaists lielā māla bļodā.

Uz galda tika izbērtas kādas simts karotītes, un vēl silto biezpiena sieru varēja nogaršot. Ļaudis stāvēja rindā, daudzi nezināja, kas tas tāds ir. Es, protams, neapmierinājos ar vienu karotīti, līdz beidzot biju kārtīgi izjutusi Jāņu garšu.

Milzīgs paldies pieredzējušajai meistardarbnīcas vadītājai Dairai Jātniecei no Bauskas novada Codes pagasta zemnieku saimniecības Vaidelotes. Tā ir apskates saimniecība, 2013. gadā saņēmusi Latviskā mantojuma zīmi par latvisku tradīciju kopšanu un latvisku ēdienu popularizēšanu. Šī Zemgales līdzenuma saimniecība ir izaugusi no padsmit ha līdz 300 ha zemes, tiek audzēti graudaugi un dārzeņi ziemas peļņai. Saimnieces pārziņā ir garšaugu un ārstniecības augu dārziņš. Tiek darīts un nemitīgi izdomāts jauns darbs, tādēļ neatliek laika un vajadzības valdības kritizēšanai. Saimniece Daira protams ir pieredzējusi, ļoti labestīga un atraktīva. Paldies par gardo sieru; jau izpētīju, kur saimniecība atrodas, un jāmēģina šovasar aizbraukt uzēst lielās pildītās klimpas.

Sekoja danči, diemžēl aizmirsu deju kolektīva nosaukumu. Svītrainie brunči plīvoja, pastalās autās kājas viegli veidoja deju musturu. Zibens, pērkons un lietus parūpējās par mazu pārtraukumu.

Apskatīju otru meistardarbnīcu – vainagu pīšanā. Jā, tā jau ir īsta skola, es gan pinu tā, kā bērnībā iemācījos. Meistare man uzlika galvā tādu ļoti māksliniecisku, jaunu meitu vainadziņu. Uz manu satraukumu par gadiem, sakot, ka Jāņu laikā katram jāliek vainags. Šī pasākuma dalībnieks bija arī liela sarkana ugunsdzēsēju mašīna. Viņi neko nedzēsa, bet ieviesa skaidrību uz jautājumu par Jāņu ugunskuru drošības iespējām; īsāk sakot, – tas jāveido ar norobežojumu, vai nu apliekot akmeņiem, vai uzrokot zemi ap to, un, galvenais – jānoliek blakus ūdens spainis. Vai jūs tā darījāt?

Tā nu es kā īsta līgotāja devos uz Vecrīgu, uz Doma laukuma Zāļu tirgu. Tur skatuve, ragu mūzika, dejotāji – tādi pavisam maziņi un jāņuzāles; vainagi, kas top turpat uz vietas. Diemžēl lielākā daļa jāņuzāļu saliktas prozaiskos plastmasas spaiņos, tikai daži tos pieseguši ar rupja lina audumu, tas priecē acis. Tirdzniecības teltīs viss, ko tik cilvēks savām rokām var darināt.

Visu apstaigāju, sameklēju Latgales tradicionālās keramikas meistara Jura Krompāna tirdzniecības galdu, šo to pacilāju, nopētīju un nospriedu rudens tirgū iegādāties vienas sveces svečturi ar rokturi. Joprojām tiek izmantoti latvju raksti dažādām precēm. Kādu laiku jau ir populāras dažādās tehnikās un materiālos darinātas rokassprādzes. Šajā tirgū pievērsu uzmanību pērlīšu rokassprādžu jaunajam virzienam – puķu variantam, ļoti košam, vasarīgam, meitenīgam, man viņas izraisīja interesi tikai nofotografēt, kas ir diezgan grūti izdarāms, ne vienmēr izdodas tikt pie asuma.

Skatītāju un pircēju ļoti daudz. Gandrīz visur rindas vai neliela drūzma. Daudz ārzemnieku, kuri staigā vainagos un kļavu lapu platmalēs. Šajā tirgū, kā parasti, sev nopirku putraimu desas līkumu, kvalitāte ļoti laba.

Ak, cik daudz puķu saplūkts velti, cik pļavu un labības lauku izbradāts velti. (Nevar tak iztikt bez objektīva darvas piliena.)

Ceru, ka visi jauki nosvinējāt Jāņus!

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“