Aizvesto piemiņas sarīkojums Sidnejā

Palielināt / Enlarge

Juris Greste. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Čellu kvartets. No kreisās: Džems Morlijs (James Morley), Janis Laurs, Saskija Tillere (Saskia Tillers), Kaija Upeniece. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Sidnejas Latviešu vīru koris, diriģente Daina Jaunbērziņa. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Ojārs Greste un Juris Greste. FOTO Aldis Birzulis.

Palielināt / Enlarge

Izstādes kopskats. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Izstādes kopskats. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Izstādes kopskats. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Debra Fillips (Debra Phillips). „Stūra mājas“ gleznas. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Kreisā pusē: Birutas Klarkas (Biruta Clark) glezna „Zilajo kalnu apkārtnē“. Laba pusē Ilzes Šēnbergas-Nāgelas „No vasaras līdz vasarai“ (12 paneļi). FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Dzidras Mičeles (Mitchell) gleznas „Jūtas“ un „Domas“. FOTO Ojārs Greste.

14. jūnija sarīkojums Sidnejā notika svētdien, 18. jūnijā, Sidnejas Latviešu namā. Kā jau ierasts daudzus desmit gadus, atceres sarīkojums notika kopā ar igauņu un lietuviešu sabiedrībām.

Sarīkojums iesākās ar trīs Baltijas valstu un Austrālijas karogu svinīgu ienešanu nama Lielajā zālē un Austrālijas himnas kopēju nodziedāšanu. Sidnejas Apvienotās Baltiešu komitejas pašreizējais priekšsēdis Dr. Ojārs Greste vadīja sarīkojumu. Piedalījās Jaundienvedvelsas valdības pārstāvis Damiens Tudhope (Damien Tudehope), kā arī Austrālijas Strādnieku (Labor) partijas pārstāve Džodija Mekaja (Jodi McKay), kas nolasīja federāla parlamenta opozīcijas vadītāja Bila Šortena (Bill Shorten) sveiciena vēstuli piemiņas sarīkojumam. Savā vēstulē Bill Šortens izteica pateicību Baltiešu imigrantiem par viņu lielu devumu Austrālijas daudzkultūru valstij. Sarīkojumā piedalījās arī pārstāvji no horvātu un ungāru sabiedrībām.

Ar dažiem teikumiem O. Greste klausītājus aizveda atpakaļ 1941. gada jūnija naktī. Greste uzsvēra, ka „šī ir viena no visnozīmīgākajām dienām Baltijas valstīs pēdējos simts gados, un tā ietekmēja simtiem tūkstošu cilvēku likteņus. Šī diena ir tikpat emocionāli nozīmīga Baltijas valstīm, kā Anzaka diena ir Austrālijai.“

Lūgšanu teica mācītājs Kolvins Mekfersons (Colvin MacPherson), izmantojot Sv. Franča no Asīzes vārdus: „Kungs, dod man būt miera nesējam, Lai naida valstībā spētu sēt mīlestību“. Paldies, Kolvin!

Piemiņas runu teica Juris Greste, OAM. Savā uzrunā J. Greste uzsvēra brīvas preses nepieciešamībai, lai informētu tautu. Šajā interneta laikmetā mēs lielākoties paļaujamies uz ziņām, kas mums ir pieejamas pa brīvu. Šādus informācijas avotus var manipulēt un izplatīt nepatiesības ziņas. Mēdiju firmas neiegulda finansiālus līdzekļus, lai nodrošinātu kvalitatīvu un neatkarīgu žurnālistiku. Greste ierosināja visiem lasīt ne tikai to, kas ir pieejams bez maksas, bet, maksājot par to, un tā atbalstīt kvalitatīvu un neatkarīgu presi. Beidzot uzrunu, Greste uzsvēra, ka svarīgākais ir mūsu globālais skats (world view) un mudināja mūs uz cilvēces vienotības skatu (one-ness of humanity) un ticēt, ka miers var pastāvēt. Jura Grestes runu var lasīt laikraksta Latvietis mājas lapā.*

Pēc uzrunām sekoja sarīkojuma muzikālā daļa. O. Greste uzsvēra, ka mūzika ir svarīga šīs atceres sastāvdaļa, jo mūzika mūs vieno un dziedē pagātni. Dziedāja igauņu ansamblis Lõke Kīrana Skota (Kieran Scott) vadībā, lietuviešu jauktais koris Mīganas Danas (Megan Dunn) vadībā, un diriģente Daina Jaunbērziņa novadīja Sidnejas Latviešu vīru kora piecas dziesmas. Dziedātājus pie klavierēm pavadīja Vočeks Višņevskis (Wojciech Wiśniewski). Spēlēja arī čellu kvartets Jāņa Laura vadībā: Kaija Upeniece, Saskija Tillere (Saskia Tillers) un Džems Morlijs (James Morley). Viens čells jau ir skaists; četri čelli ir debešķīgi! Čellu kvartets, starp citiem skaņdarbiem, spēlēja arī Jāņa Mediņa pazīstamo Āriju, ko četriem čelliem bija aranžējis Jāņa Laura kolēģis Miķelis Ierači (Michael Ieraci). Paldies visiem muzikantiem!

Koncerta daļu noslēdza, nodziedot visu trīs valstu – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas himnas. Karogus svinīgi iznesa no zāles, un publika tika aicināta tikties blakus Mārtiņa Siliņa zālē uz atspirdzinājumiem un uzkodām. Paldies Sidnejas Latviešu biedrības Dāmu komitejai par palīdzību sagatavot Mārtiņa Siliņa zāli!

Katru gadu, kopā ar 14. jūnija atceri, Austrālijas Latviešu mākslinieku apvienība ALMA) rīko Baltiešu mākslinieku darbu mākslas izstādi Sidnejas Latviešu nama Baltajā zālē. Šī gada izstādē piedalījās 11 igauņu, latviešu un lietuviešu mākslinieku ar 24 darbiem, tai starpā latvieši Biruta Klarka (Clark), Dzidra Mičele (Mitchell), Ilze Šēnberga-Nāgela un Jānis Supe.

O. Greste aicināja publikai it sevišķi pievērst uzmanību Debras Filipsas (Debra Phillips) gleznu ciklam par Stūra māju. Šīs gleznas ļoti spēcīgi atgādināja par šausmīgajām mokām, ko izcieta ieslodzītie bijušā Čekas mājā Rīgā, Brīvības un Stabu ielu stūrī.

Paldies Voldim Kainam un Gintam Kārkliņam par skaņu un gaismām. Paldies karoga pavadītājiem Mārtiņam Gulbim, Domenikai Drēziņai un Dainai Kainai.

It sevišķš paldies Vija Spoģei Erdmanei un Pēterim Erdmanim par iespaidīgām skatuves dekorācijām, ko viņi arvien ir gādājuši jau desmitiem gadu.

Paldies Apvienotai Baltiešu komitejai un priekšsēdim Dr. Ojāram Grestem par labi paveikto sarīkojumu!

Jānis Pīrāgs
Laikrakstam „Latvietis“

* Jura Grestes runa >>