Manta paliek manta

Sēžu, kā parasti savā vietā uz soliņa zem krūma un skatos kā putniņi trenkā viens otru. Tie, kas neko netrenkā, sēž kokos un dzied un vītero. Pēkšņi sāk rībēt kaut kas, kaut kur man aiz muguras un tad lēnām troksnis aizveļas uz ielas pusi. Es skatos, skatos – cilvēks stumj tačku. Tas jau nebūtu nekas sevišķs, jo šajā iestādījumā cilvēkiem visvisādi pekstiņi iekrīt prātā, kaut gan jāatzīstas, ka tačka tiek lietota ļoti reti. Un ne tikai iekrīt prātā, bet dzen arī izmēģināt visādas būšanas un nebūšanas. Šoreiz izskaidrojums bija vienkāršs.

Vienas mājiņas iedzīvotāji pārgājuši uz dzīvi Aprūpes namā, un viņu piederīgie tagad tīra mājiņu, ar tačkām stumdami lietas, ko nevarēja iestūķēt Aprūpes nama istabiņā, ārā uz ielas, kur tos kādreiz aizvāks pilsētas valdes algoti tīrītāji. Paiet kādas pusotras stundas, līdz tačkošana apsīkst. Es arī taisos uz iekšā iešanu, bet pēkšņi ieraugu, ka darbība ar mantām nav vis vēl beigusies. Viena automašīna piebraukusi mantu čupai klāt ielas pusē, un viens vīrelis, atrotījis krekla piedurknes, sāk krāmēties pa mantu čupu.

Es pāreju uz citu vietu, lai visu labāk pārredzētu un apsēžos baudīt tejāteri. Var redzēt, ka vīrelim ir prakse šādās lietās. Viņš vispirms mantu krājumam apiet divreiz apkārt, cītīgi pētīdams sastāvu, reizēm piebāzdams degunu gandrīz vai klāt. Izrauj no čupas kādu drēbes vai ādas gabalu, paceļ pret sauli, pagroza, skatās, papurina un tad saloka divas reizes un aiznes un ieliek savā mašīnā. Tas atkārtojās vairākas reizes, tad pāriet uz pudelēm. Paceļ vienu baltu plastikas pudeli pie auss, papurina, pieliek pie deguna un aiznes uz mašīnu. Tas atkārtojās kādas desmit reizes. Daudz pudeļu. Vecais, skaidri redzams, strādā pēc sistēmas. Tad pie auss un deguna tiek celtas mazākas lietiņas, ko nevaru saskatīt – par tālu. Tāpat nevaru redzēt, vai šis smaida, vai ir sarūdzis, vai varbūt pat raud. Ko tu no tādiem vari saprast vai zināt.

Pēc kādām četrdesmit minūtēm darbiņš bija pabeigts un vecis pārlaidis atkritumu čupai vēl tādu lēnu skatienu, tā tīri negribīgi iekāpa mašīnā un aizbrauca. Tā ir nezinu, vai tas skaitījās labs vai slikts ķēriens.

Bet tas tikai pierāda, ka tas kas vienam ir atkritumi, otram ir laba manta. Citiem vārdiem sakot, manta var apstaigāt pasauli vairākas reizes – no turīgiem pie nabagiem, atpakaļ pie bagātiem un atkal pie nabagiem, bet bojā viņa neaiziet. Manta paliek manta.

Jancis
Laikrakstam „Latvietis“