Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Dziesmu jaukums

Jancis ar dziesmotiem sveicieniem

Laikraksts Latvietis Nr. 469, 2017. g. 28. jūlijā
Jancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Ir mums tāds teiciens: Pas kā kulaks uz acs! – un Caunīša sacerētā dziesma pas mūsu Latviešu Ciema Aprūpes nama ļaudīm, ka labāk nemaz nevarētu. It sevišķi otrais pants ir dikti pasīgs:

Žēlumi, kad sirdi spiež,
Asaras pār vaigiem rieš,
Dziedāsim tad modrīgi,
Raizes aizies mudīgi.

Darbs vairs neizveicās,
Skumjas nenobeidzās:
Gals būs visām bēdām,
Sirdsmiers klāt uz pēdām.

Laikam jau augšminēto iemeslu dēļ mēs divas dienas nedēļā sanākam kopā un katru reizi dziedam bez apstājas veselu stundu. Augšminēto dziesmu gan neesam dziedājuši, jo nezinām meldiņu, un es to tikai nupat atradu, grāmatu Lai atskan dziesmas šķirstīdams. Nezinu pat, vai Caunītis (priekšvārds nav dots) – ir šīs dziesmas vārdu vai meldiņa autors. Varbūt abu divu? Lai viņam pateicība par smuko un trāpīgo dziesmu.

Taisni jābrīnās, kā tie laiki mainās. Agrāk es dziedāju: Dzert un dziedāt patīk man, tagad dziedu par žēlabām un asarām. Labi vēl, ka pagaidām iztiekam tikai ar dziedāšanu, asaru birdināšanu atstājam vēlākiem gadiem.

Tā kā caurmēra dziedātāju vecums būs pie deviņdesmit, tad varbūt iztiksim bez tās asaru birdināšanas. Vai nav jauka dzīve un jaukas izredzes?

Latvieši jau esot dziedātāju tauta, un droši vien tādēļ visas iespējamās dzīves darīšanas ir apdziedātas no viena gala līdz otram.

Vēl tas ir dikti jauki pateikts dziesmā – Dziedāsim Draugi...

Dziesmās ir izteiktas dvēseles jūtas,
Dziesmās mīt brīnišķīgs burvības gars.
Dziedot mēs aizmirstam nedienas grūtas,
Krūtīs dzimst kvēlojošs dzīvības spars.

Vai nav tieši naglai uz galvas? Un vai kaut kur ir vēl skaidrāk un labāk pateikts par nelaimīgu mīlestību kā dziesmiņā:

Un kaimiņ' Jurkam sirds top grūt,
Jo meitiņ negrib šim par brūt',
Viņš telefonstabā uzrāpjās.
Lec zemē un tad nositās.

Un uz šīs vietas tūdaliņ
Nu izaug jauka ģeorģin',
To meitas jums būs iegaumēt:
Ar mīlestību nešpāsēt. –

Šitādus burvīgus dzejas ziedus mums vajadzētu lasīt vismaz pāris stundas dienā – nevis nedēļā, bet tā kā peršu panti aizņem lielu rūmi, kad jāraksta no augšas uz apakšu, tad diemžēl nevaru šādu lasāmvielu piegādāt, un būs jāiztiek ar šiem pāris piemēriem.

Nu – varbūt vēl pāris pantiņus, kur ir īpatns veids kā salikt daudzas dziesmas vienā dziesmā. (No tās pašas grāmatas.)

Sit, Jānīti, vara bungas;
Vecais tēvs uz akas tup.
Kas tie tādi, kas dziedāja.
Aiz kalniņa dūmi kūp.

Nāciet, ļaudis, skatīties,
Kādi ērmi tīrumā.
Visiem vārti appušķoti.
Cekulaina zīle dzied.

Vakarā cik jauki, klusi
Strauja, strauja upe tek.
Līgo laiva uz ūdeņa
Upes vēsā ielejā.

Zirgi zviedza, velni brauca,
Div' dūjiņas gaisā skrēja.
Puiši meitas apsūdzēja.
Zili dūmi nokūpēj'.

Ar dziesmotiem sveicieniem...

Jancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com