Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Ezeri, baznīcas, svētki un ļoti viesmīlīgi cilvēki...

...nu Latgale taču!

Laikraksts Latvietis Nr. 470, 2017. g. 4. aug.
Ilona Brūvere -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Bīskaps ieradās uz svētdienas Sv. Donata svinībām. FOTO Ilona Brūvere.

Orķestris no Polijas. Baznīcai ir ļoti slavenas freskas (slapjās). Vienīgi Rīgas Doma baznīcā vēl ir tādas. FOTO Ilona Brūvere.

Krāslavas Sv. Ludvika baznīca. FOTO Ilona Brūvere.

Manāžas ēkas Preiļos. FOTO Ilona Brūvere.

Baznīca celta 1760. gadā; iekšā pavisam grezna. FOTO Ilona Brūvere.

Es bieži braucu uz Rēzekni strādāt, un tā kā man bija ielūgums uz Sv. Ludvika 250. gadu jubilejas svētkiem Krāslavā, domāju, ka derētu iepazīties tuvāk ar šo Latvijas reģionu. Uzskatu, ka nav nekādas jēgas doties taisnā ceļā, ja var kaut kur izmest kādu līkumu vai apmaldīties mežā; – tā es daudz burvīgu vietu atrodu!

Devos uz Ludzu, kura laikam ir vecākā pilsēta Latvijā, jo 6. augustā tā svin 840 gadu jubileju. Man līdzi sekoja saule, kas lika man apstāties pie pirmā ezera Bērzgalē – acis, prieka pilnas, iedziļinājās skatā, kas man pavērās – ezers kā spogulis, kuru šur un tur pāršķeļ niedres un kurā atspīd tumši zaļie meži un pūkainie mākoņi. Nākamajās dienās šis skats bieži izmainās, jo ezers apsedzās ar pelēku lietus miglu – arī skaisti.

Kad braucu pa zemes ceļiem, tad atradu baznīcas (dabīgi!) un muižas, greizas koka mājiņas un skaistas dabas ainavas. Ludzā mani visvairāk pievilka atmosfēriskās pilsdrupas, cēli vēl stāvot ezermalā, kalna galā, sargājot zālājus, kas tagad pārklāj pils iekšpusi. Biju arī Kārsavā, bet – nebiju nomaldījusies; – zināju, ka tā nav Krāslava. Kārsavā divas katoļu baznīcas stāv viena otrai blakus – viena vecāka (18. gs.) no koka, otra no 20. gs., bet tik tuvu, it kā viena otrai gribētu ko pačukstēt. Un visur pretimnākoši, izpalīdzīgi cilvēki!

Krāslavā atkal iespaidīga baznīca, lai gan Sv. Ludvika baznīcai ir cits izskats, jo tā ir bez torņa un atgādina itāļu baznīcas. Brošūrā rakstīts, ka autors baznīcai ir bijis vai nu Domeniko Frančesko Parako vai Antonio Ludoviko Parako. Plāteru dzimta koka baznīcas vietā nodrošināja šīs baznīcas būvi.

Baznīcas svētkus apvienoja ar Sv. Donata svētkiem un kopīgās svinības ritēja no trešdienas līdz svētdienai. Svētku programmā bija konference, koncerti, mises, jauniešiem savi notikumi, ekskursijas pa baznīcu un vecpilsētu, tirdziņš... Pat lietus nespēja samazināt cilvēku skaitu, kas ieradās uz visiem pasākumiem. Un tas nav pārsteidzoši, jo koncerti vien jau bija augsta līmeņa un kvalitatīvi.

Ceturtdien bija Kesselberg Ensemble (vadītāja I. Grudule) baroka mūzikas koncerts baznīcā, kura piedalījās arī Aija Veismane, talantīga jauna dziedātāja. Aija stāstīja, ka viņai no svētkiem atmiņā palikusi sirsnīgā un atvērtā atmosfēra. Prieks arī par to, ka visi bija tik atsaucīgi un iedvesmojoša pēcpusdiena tika pavadīta, gatavojoties koncertam. Piektdienas vakarā bija senās mūzikas ansambļa Ludus (vad. M. Birziņa), koncerts. Abi šie koncerti izraisīja vienādu sajūtu klausītājos. Lolita izteicās, ka tie bija tik emocionāli, un jūsmoja par pārdomāto, piemēroto pasākumu, par mūziku, kas bija tik piemērota Plāteru laikmetam. Dzintra savukārt priecājās par fascinējošo programmu un ēku, kas atbilda mūzikas laikmetam. Viņa arī stāstīja, ka prāvests Eduards Voroņeckis un kultūras darbinieki jau pusgadu gatavoja programmu, kurā ievija īpatnēju akcentu, pieminot tos laikus, tos cilvēkus.

Trešais koncerts notika sestdien, kad uzstājās pūtēju orķestris SEJNY (vad. J. Žukovski, Polija). Orķestris arī pavadīju misi poļu valodā. Tas man bija atklājums, ka tik daudz poļu izcelsmes cilvēku dzīvo Latgalē!

Svētdien, Sv. Donāta svētkos bija sanākuši vēl vairāk cilvēku, tā kā visi pat nevarēja iespraukties baznīcā. Šoreiz misi vadīja bīskaps J. Bulis, un daudzi to noklausījās turpat dārzā. Kad viss bija beidzies, dzirdēju, ka cilvēki priecājās par to ka, lai gan tik daudz ļaužu ir atstājuši laukus un Latviju, ka vēl spēj tādus svētkus sarīkot. Dzirdēju arī cerību, ka senās mūzikas koncerti turpināsies!

Latgalē ir tik daudz, par ko priecāties: daba, vēsturiskas vietas, viesmīlīgi cilvēki un tad vēl, visam pa virsu, tik augstas kvalitātes koncerti! Kas var būt labāks par to!

Ilona Brūvere
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com