Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

23. augusts

Laikraksts Latvietis Nr. 473, 2017. g. 26. aug.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

„Es zinu, cik daudz vācu nācija mīl savu Fīreru; tāpēc es vēlos dzert tostu uz viņa veselību“. Šādā veidā ir atreferēti „Staļina kunga“ vārdi Maskavā, 1939. gadā, naktī no 23. uz 24. augustu saruna gaitā starp Reiha ārlietu ministru Joahima fon Ribentropa, „Staļina kungu“ un Tautas komisāru padomes priekšsēdētāju Molotovu.

Tai pašā naktī tika sarunāts un parakstīts Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un Padomju sociālistisko republiku savienību. Vēl 23. augustā plkst. 8 vakarā Ribentrops bija nosūtījis Vācijas ārlietu ministrijai lūgumu prasīt vadonim Ādolfam Hitleram apstiprināt „krievu“ prasību atzīt Liepājas un Ventspils ostas kā daļu no viņu ietekmes sfēras („...daß der entscheidende Punkt für das Endergebnis der Anspruch der Russen ist, die Häfen Libau und Windau als ihre Interessensphären von uns anerkannt zu sehen.“). Īsi pēc tam atnāca telegramma: „Atbilde skan: Jā, sarunāts!“

Naktī notika pakta un tā slepenā protokola parakstīšana, un pēc tam Staļins lika Kremlī pasniegt Krimas šampanieti.

Kā zināms, slepenais protokols sadalīja Austrumeiropu ietekmes sfērās un atļāva Hitleram nedēļu vēlāk uzbrukt Polijai ar zināmu drošību, ka Padomju Savienība neiejauksies. Savu Polijas daļu Padomju Savienība savāca jau pāris nedēļas pēc kara sākuma.

Baltijas valstis savāca mazliet vēlāk – tikai ap to laiku, kad vācu armija tuvojās Parīzei 1940. gada jūnijā. Padomju militārie spēki uzbruka Latvijai 1940. gada 15. jūnijā; nākamajā dienā sekoja ultimāts Latvijas valdībai, un 17. jūnijā sākās okupācija.

Ļoti līdzīgs liktenis gandrīz tajos pašos datumos piemeklēja Lietuvu un Igauniju. Somija nebija pielaidusi Padomju militārās bāzes savā teritorijā 1939. gadā un bija izcīnījusi karu, kurā tā zaudēja teritoriju, bet paturēja neatkarību.

Mums mazāk zināms, ka līdzīga spēle tika izspēlēta tālāk uz dienvidiem. Īstenojot slepenā protokolā paredzēto teritoriālo pārkārtojumu, Padomju Savienība 1940. gada 26. jūnijā iesniedza Rumānijai ultimātu par tās austrumu apgabala, Besarābijas, aneksiju PSRS. Pēc otrā ultimāta divas dienas vēlāk, Rumānija piekrita un tad drīz sekoja Besarābijas okupācija.

Līdzīgi kā Latvijā, Besarābijā, jeb šodienas Moldovā, bija masu deportācijas 1941. un 1949. gadā. Par šīm un citām deportācijām var vairāk uzzināt izstādē, kas skatāma Latvijas Okupācijas muzejā līdz septembra beigām.

GN
2017. g. 26. augustā



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com