Austrumkrasta Dziesmu un Deju svētku iespaidi

Palielināt / Enlarge

Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde Atklāšanā. FOTO Pēteris Alunāns.

Palielināt / Enlarge

Tautas dejas. FOTO Edgars Zālīte.

Palielināt / Enlarge

Kopkoru koncerts. FOTO Pēteris Alunāns.

Šie Dziesmu un Deju Svētki notika Baltimorā no 29. jūnija līdz 3. jūlijam 2017. gadā. Šajā kontinentā lielākā daļa sarīkojumu notiek viesnīcās. Šis rindiņas tiek rakstītas kā dalībnieku iespaidi, ne kā kritika.

Baltimora – vēsturiska pilsēta Amerika jūras krasts, kurā 1949. gada rudenī ieradās latvieši no Vācijas bēgļu nometnēm. Tur jau bija veclatvieši no 19. gadsimta; diemžēl atšķirīgo uzskatu dēļ saliedēšanās pamazām izsīka.

Piecdesmitajos gados iebraucēju skaits bija, apmēram, 300. Daudziem bija panākumi. Diemžēl, ejot dzīves gaitas, latviešu skaits samazinājies uz 120.

Kā tad varēja sarīkot Dziesmu un Deju svētkus!? Tas bija viens no galvenajiem iemesliem braukt un piedalīties. Protams, korī, kā parasti. Ja kāds vēlas to dabūt zināt, lai izlasa rakstu Svētku izdevuma Vadonis rakstu No sēkliņas izauklēts brīnumains zieds; autors – Vilnis Baumanis.

Īsumā, – kā pasaka dzejiski. Nameja dejotāji Marisa un Niks atrod zem Latvijas karoga Vašingtonas Latviešu nama panīkušu sēkliņu. Tā jāiestāda, – bet kur? Vašingtonā? To samīdīs tūristu pūļi. Ņujorkā? Apēnos debesskrāpji. Bostonā? Auglīgākās vietas aizņemtas. Baltimora! Jā, radīta latviešu dārziņam.

Un tāds arī bija. Jāapsveic, kad Jūs pat sanāksmēs centāties runāt latviski. Paldies par lielisko organizāciju. Apsveicam, ka esat Vadonim lietojuši Amerikā izdoto latviešu vārdnīcu, pat vārds choreografs; nebaidoties no kritikas. Bravo! Mēs arī to lietosim.

Visu svētku laiku pie galvenās viesnīcas plīvoja Latvijas karogs. Mums šis karogs izskatījās nepareizs. Sarkanā krāsa bija pareizā tonī, bet strīpas nebija pareizās proporcijas. Informācija par šiem svētkiem bija ļoti laba. Jau pagājuša gadā internetā parādījās visāda informācija, ieskaitot pieteikšanās anketa, kuru bija jāsūta elektroniski. Katru mēnesi interesenti saņēma informāciju par gaidāmajiem sarīkojumiem, Latvijas viesiem, biļetēm utt. Mūsu viesnīcā arī bija informācijas stūrītis ar dienas sarīkojumu kalendāru, pavadoni (kur jābūt un kad) un visa svarīgā informācija. Šeit arī uz grīdas pie parādes durvīm spīdēja šo svētku emblēma. Katrs cilvēks, ienākot iekšā viesnīcā, to varēja redzēt.

Atklāšana

Šis sarīkojums sākās ar lūgšanu, kuru novadīja prāv. Anna Paza no LELBA Austrumu apgabala. Tad apsveica dalībniekus Luterāņu Imigrācijas un Bēgļu Organizācijas pārstāve, minot, starp citu, ka Baltimora ir šīs organizācijas centrāle. Tad ienesa karogus – ASV, vietējo Latvijas karogu, ceļojošo Latvijas karogu un Dziesmu Svētku karogu. Kad ienesa Latvijas karogus, tad manījām, ka vietējam karogam baltā strīpa bija biezāka, tāpat kā karogam, kurš plīvoja virs viesnīcas. Karogus ienesa īpatnējā veidā – meitene viena pati ienesa ASV karogu, puisis viens pats ienesa vietējo Latvijas karogu, puisis ar divām asistentēm ienesa ceļojušo Latvijas karogu, un puisis viens pats ienesa Dziesmu Svētku karogu. Šoreiz nebija neviena vietējās amerikāņu valdības pārstāvja, kurš runātu, kā citos Ziemeļamerikas Dziesmu Svētkos, kuros esam bijuši. Sarīkojums ilga 2 stundas. Formāts – uzrunas pamīšus ar priekšnesumiem. Tādā veidā nepalika garlaicīgi. Rīcības komiteja sastāvēja no jauniem cilvēkiem, pēc izskata 25-30 gadu vecumā. Kad uznāca Rīcības komitejas priekšniece Marisa Gudrā, viņa dabūja ovācijas, sevišķi izteiktu no vīriešu publikas. Viens no priekšnesumiem bija tautas dejas – izpildīja vietējie. Uznāca un nostājās pamatstājā. Mūzikas nav, dejotāji gaida diezgan ilgi, apmēram, 5 minūtes. Visu laiku puišiem rokas plecu augstumā – nevienu reizi nenogura. Cepuri nost! Šo sarīkojumu nobeidza Apvienotais Austrumkrasta koris – ļoti iespaidīgi.

Garīgās mūzikas koncerts

Šis koncerts notika vecā Luterāņu baznīcā. Visa baznīca tika izmantota. Uzstāšanās – no priekšas, aizmugures un sāniem. Pirms paša sākuma bija lūgums neaplaudēt, tikai beigās. Iemesls, – lai mūzikas skaņas aptver klausītājus. Tā arī bija. Latvijas Kultūras Akadēmiskais koris Sōla uzstājas no priekšas, aizmugures un sāniem. Pēdējie divi gabali – koris sastājas aplī, un dziedāja viens otram pretī. Ļoti iespaidīgi. Aplaudēja ar ovācijām. Par vokālo un instrumentu solistiem varētu daudz ko teikt. Prieks bija būt klāt, bet atļaujos izteikt atzinību par mūziķim, bez kura koncertā reti varētu iztikt. Šajā reize Davids Heinze, kurš spēlēja klavieres un ērģeles (ieskaitot vienu solo) pusi programmai. Bija redzēts ar palīdzot korim.

Jaundeju skate

Šis sarīkojums patiesība choreografetas jeb raksturu dejas sacensība. Šāda veida sarīkojums bija pirmo reizi redzēts Klīvlandes Dziesmu Svētkos 1960. gados. Tagad tāda skate ir katros Dziesmu Svētkos. Choreografi iesniedz savas dejas novērtēšanas komitejai, izstāstot dejas struktūru un stāstu. Dejā jābūt latviskiem dejas elementiem, soļi, jēga un sajūta. Novērtēšanas komiteja arī ņem vēra dejas izpildījumu. Dejas bija interesantas un vienai pat bija pazīstama dejas meldija mazliet pārtaisīta. Dejoja vairākas deju kopas no Latvijas – dažas sauktas par ansambļiem, dažas par kopām. Viena bērnu kopa – Sienāzītis no Īrijas, ļoti skaisti un precīzi nodejoja. Jau no mazuma viņi dejo ar lieliem žestiem. Šī kopa guvusi zelta medaļu 2016. gadā Bulgārijā. Šī ir mūsu nākotne. Pirmo reizi mēs viņus redzējām Hamiltonā, Kanāda 2014. gadā. Viņi visus pārsteidza ar savu precizitāti. Mums arī likās, ka viņi nemaz nav novecojuši.

Teātris

Aktieri no Latvijas Nacionāla teātra, luga kanādiešu autora tulkota latviešu valodā. Aktieri caurmērā labi un dabīgi spēlēja. Ir vienmēr risks, ka tulkojumā pazūd situācijas izpratne un nozīme. Mēs to jūtam dažās vietās. Mēs jūtam, ka šī luga bija nevietā Dziesmu Svētkos; bija visādas kontroversiālas tēmas, piem., homoseksualitāte, precētai sievai gaidāms ārlaulības bērns utt. Šādos kulturālos svētkos vajadzētu latviešu autoru lugu, kuru visas paaudzes saprot.

Tautas dejas

Šim sarīkojumam telpa bija liels sportu stadions. Šeit laikam ziemā spēlē ledus hokeju. Piedalījās, apmēram, 700 dejotāju no 32 ASV, Kanādas, Īrijas un Latvijas deju kopām. Daži dejotāji bija diezgan gados, bet bija arī 12 bērnu kopas. Bija patīkami, ka vārds kolektīvs nebija lietots. Vai kur labi! Latvijas dejotāji tomēr izcēlās ar savu māksloto stilu. Sarīkojumā dejas bija sadalītas četros vēsturiskos posmos – Latvijas senos laikos, brīvvalsts laikos, otrā pasaules kara un Padomu Latvijas laikā un mūsdienās. Bija skatītājiem priekšā trīs ekrāni. Pa dejas laiku uz iekšējā ekrāna rādīja dejas nosaukumu un kad un kurš pierakstīja jeb choreografeja. Uz ārējiem ekrāniem rādīja, kā deja un dejotāji izskatījās Latvijā un ārzemēs. Kad dejoja senās dejas, bija ļoti patīkami redzēt, kā vairākas kopas dejoja to pašu deju. Izskatījās it kā ļaudis būtu sanākuši kopā kā uz zaļumballi un dejotu sava prieka dēļ. Dejas stilu un izpildījuma progresīvās pārmaiņas, kuras kādreiz notika nemanītas, bija ļoti gaumīgi parādītas.

Kopkora koncerts

Mēs paši piedalījāmies šajā sarīkojumā. Viss koris, kā arī lielākā daļa diriģentu bija tautas tērpos. Tas deva tādu siltu, tautisku sajutu. Bija arī ļoti patīkami dziedāt kopā ar vairākām paaudzēm un gada gājumiem. Koncertā spēlēja pilns orķestris. Bija ļoti pacilāta sajūta dziedāt, piemēram, Gaismas Pili, Saule, Pērkons, Daugava, Pērkonītis un citas dziesmas orķestra pavadījumā. Dažas dziesmas pavadīja kokles. Koklētāji – divi diriģenti (parādot savu vispusību) un koristi.

Koordinēt šādu sarīkojumu prasa ļoti lielas organizēšanas un deleģēšanas spējas. Kopkora koncerta vadītāja Krisīte Skare, veica šo ļoti labi un apzinīgi ar humoru. Visi koristi bija ļoti labi informēti par katru soli. Tas arī deva drošu sajūtu. Publika arī tika informēta par vairāku zemju dalībniekiem un arī to skaitu. Kā var iedomāties, Latvijas dalībnieki saņēma vētrainus aplausus. Kad Krisīte teica, un divi no Austrālijas, tad arī ļoti skaļi aplaudēja. Tas mums abiem deva tādu lepnu sajūtu, ka varējam ar godu pārstāvēt mūsu kontinentu.

Svētku bankets

Lai dotu kārtīgu un svinīgu nobeigumu šiem svētkiem, šis bija pēdējais formālais sarīkojums. Tika celti galda latviski ēdieni glaunā veidā. Daudzi produkti, ieskaitot Rīgas Melno balzamu, bija ievesti no Latvijas. Galvenais šefpavārs bija arī strādājis Latvijā.

Ir ļoti interesanti piedalīties Dziesmu Svētkos vairākas pilsētās un zemēs. Tomēr organizēšana un parašas ir citādākas. Vienmēr ir labi redzēt, kā latvieši dzīvo un darbojas visādās pasaules malās.

Šīs piezīmes ir tikai koristu/apmeklētāju atminas. Kaut arī visus sarīkojumus nevarējam apmeklēt, vispārēja sajūta bija, ka mēs esam ļoti latviskā vidē; jo tā sēkliņa, ko tagadējā brašā paaudze iestādīja, izplauka plašumā. Viens gandarījums mums ir, ka Austrālija vismaz tika pieminēta. Būtu jauki, ja mūsējie apmeklētu Ziemeļamerikas Dziesmu Svētkus (un arī otrādāk). Ja no sākuma ir šaubas, tad braucot mājas slēdziens – bija gan vērts braukt!!

Nākošie lielie Dziesmu Svētki – Kultūras dienas ir Latvijā – 2018. gadā, Adelaidē – 2018. gada nogalē un tad Kanādā – 2019.

BRAUCIET VISUR PĒC KĀRTAS!!

Māra un Ivars Medenieki
Laikrakstam „Latvietis“