Redakcijā

Palielināt / Enlarge

„Valdības Vēstnesis“, Nr.243, 1923.g. 2.nov., 2.lpp.

Palielināt / Enlarge

„Valdības Vēstnesis“, Nr.243, 1923.g. 2.nov., 3.lpp.

Sveicināti, lasītāji!

Atkal ir patriotiskais mēnesis ar svecītēm, lāpu gājienu un militāro parādi. Varbūt liekas ļoti vienkārši – 1918. gada 18. novembrī proklamējām Latvijas valsti, un tad to izcīnījām. 1919. gada 11. novembrī aizdzinām vāciešus, t.i. Bermontu, no Rīgas, un 1920. gada 11. augustā parakstījām miera līgumu ar Padomju Krieviju. Īstenība bija daudz sarežģītāka, un līdz pašām beigām pastāvēja iespēja, ka iznākums būs savādākas un sliktāks.

Latvijas brīvības cīņās bija iesaistīta Vācijas armija, Padomju Krievijas armija, dažādas vācu/krievu vienības, Igaunijas armija, Polijas armija, Lielbritānijas flote un Francijas flote. Tā arī bija vienīgā reize mūsu valsts vēsturē, kad Latvijas valsts ir oficiāli bijusi kara stāvoklī ar kādu citu valsti. Latvijas ārlietu ministra Zigfrīda Meierovica 1919. gada 25. novembra nota Vācijas Ārlietu ministram Hermanim Milleram (Müller) skaidri deklarēja, ka „...Latvija atrodas ar Vāciju kara stāvoklī“. Un mēs uzvarējām!

Varbūt šogad varētu Uzvaras laukumu* izmantot tās sākotnējā nozīmē – atzīmējot šo 1919. gada uzvara pār vāciešiem – bermontiešiem.

GN
2017. g. 6. nov.

* Rīgas dome 1923. g. 6. sept. nolēma pārdēvēt agrāko „Pēteŗa parku“ Pārdaugavā par „Uzvaras parku“.