Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Vai jau atkal Ziemassvētki aiz stūra?

Vanadzes cepj piparkūkas

Laikraksts Latvietis Nr. 482, 2017. g. 6. nov.
Gunta R. -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Piparkūku cepšana. FOTO Ilze Kūmbe (Coombe).

Gunta R. FOTO Ilga Vēvere.

Piparkūku cepšana. FOTO Ilze Kūmbe (Coombe).

DV

Daugavas Vanagi

Jā, patiešām; pēc septiņām nedēļām, dziedāsim Ziemassvētku dziesmas, mainīsimies ar dāvanām, apgrūtināsim savu kuņģi un prātu ar ēdienu un dzērienu pārmērību un mēģināsim iejusties vārdos Miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts, lai gan daudzviet pasaulē nav ne miera, ne laba prāta. Taču tas nenozīmē, ka Adelaides Vanadzes nevar piekopt savu gadskārtējo tradīciju un pavadīt divas dienas, cepot piparkūkas, ko pārdot Ziemassvētku tirdziņā. Čaklās Vanadzes un arī pāris Vanagi sanāca kopā un divu dienu laikā, 1. un 2. novembrī sacepa lielu kaudzi svētku garduma.

Galvenā saimniece bija Ilga Vēvere. Viņa visu sapirka, rūpējās par pareizo recepti un kopā ar Ilzi Mūsiņu piegādāja mīklu Mārim Miezim, kas to izlaida caur spageti gatavojamo mašīnu, tādā veidā nodrošinot vienmērīgu biezumu. Ar rokām nekad nevarētu izrullēt tik vienādu. Divās dienās seši milzīgi metieni, no kuriem piparkūku spiedējas veidoja visādas sirsniņas, zvaigznītes, mēnestiņus, utt., kurus Geņa Janmeija, Jānis Lindbergs un Rasma Lācis apsmērēja ar olu un greznoja ar mandelēm. Brīžiem lielās krāsnis Vanadžu virtuvē stāvēja tukšas, brīžiem galds bija noklāts ar gatavām panniņām, gaidot uz cepšanu, taču beigās viss izcepās, tika iesaiņots 250 gr paciņās un nolikts, gaidīt uz svētkiem. Par katras dienas darbu darba darītāji kā pateicību saņēma paciņu piparkūku.

Ilga rūpējās ne tikai par piparkūkām, bet katru dienu arī par pusdienām. Bija izvārījusi lielu grāpi skābeņu zupas, kas ar skābu krējumu un rupju maizi vareni labi gāja pie sirds. Un kur vēl saldais ēdiens – debesmannā! Otrā dienā Vanagu nodaļas priekšniece darbiniekiem pat izmaksāja šampānieti, lai neiet pie arodbiedrības sūdzēties par nepietiekošu samaksu! Otrās dienas pēcpusdienā visiem vajadzēja turēties klusiem kā pelītēm, jo blakus telpā atnākušajam klavieru skaņotājam vajadzēja klusumu, lai viņš dzirdētu, ko viņš dara. Taču līdz tam laikam, visi bija jau paguruši, un klusums nāca gluži dabīgi.

Vanadzes, katra jau sen no iepriekšējiem gadiem ievingrinājusies savā darbā, zin, vai spiedīs, vai smērēs, vai ceps utt. Nedod Dievs, ja kāds cits mēģina atņemt ierasto darbiņu! Ar zobiem jau smaida, bet aiz muguras roka velkas kulakā. Nu varbūt ne gluži tik traki, bet noteikti, darbs tik labi veicās tieši tādēļ, ka katra zin savu vietu un uzdevumu. Citām patīk sēdēt un spiest, citām skraidīt un piegādāt mīklu un panniņas vai aiznest gatavās piparkūkas uz virtuvi cepšanai, un visām patīk nogaršot un novērtēt, un tā jau labi vien ir. Protams, ar katru gadu kāds pietrūkst... pārvācies vai nu uz citu pilsētu, vai atteicies no šīs dzīves pavisam. Dažus ir grūti atvietot.

Un beidzot, darbs padarīts; divas garas dienas nostrādāts. Vēl garākas dienas Ilgai, jo viņa sāk pirms visām pārējām, un kur vēl plānošana, iepirkšana un viss pārējais. Liels paldies Ilgai, bet slavējami arī vergu darba darītāji: Regīna, Māris, Ilze M., Daina, Jānis B., Jānis L., Biruta, Geņa, Irmgarde, Daina, Ilze C., Valerija, Gunta, Ilze K., Rasma, Dzidra, Lia, Anita, Rasa un Lilija. Lai man lūdzu piedod tās, kuras esmu piemirsusi.

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com