Melburnas Latviešu vīru koris „Veseris“

Palielināt / Enlarge

Vīru kora „Veseris“ pēc koncerta Melburnas Latviešu namā. FOTO Kalvis Švolmanis.

Sestdien, 28. oktobrī, Melburnas Latviešu nams atkal bija ļaužu pilns. Melburnā vīru kora Veseris vārds ir labi pazīstams, un jau ir kā zīme: ja viņi piedalās sarīkojumā, tad būs labs koncerts. Bet lasītājiem, kam vīru kora Veseris vārds nav dzirdēts, atgādināšu mazliet par kora rašanās vēsturi.

Nu jau labu laiku atpakaļ, gatavojoties Dziesmu un Deju svētkiem Latvijā 2013. gadā vairāki Dainas kora puiši un vīri papildus jauktā kora repertuāram apguva arī vīru kora repertuāru. Pirmie mēģinājumi notika pie Sandras un Roberta Birzes mājās (Tie notiek tur joprojām jau trešo gadu. Laimīgie kaimiņi – koncerts katru nedēļu par brīvu!), jo dziedātāji vēlējās pēc iespējas labāk apgūt visu 2013. g. Dziesmu Svētku repertuāru. Toreiz Roberts uzņēmās atbildību neoficiāli koordinēt vīrus, kas gribēja dziedāt vīru kora daļā, un līdz ar to Dainas kora puiši piedalījās 2013. g. Dziesmu svētku Noslēguma koncertā gan vīru, gan jaukto koru rindās.

Roberts Birze atceras: „„Veseris“ radās pēc vairākām mūsu puišu/vīru pārrunām, ka būtu ļoti feini izveidot Melburnā vīru kori.“ Roberts saveda kopā savus ilggadējos draugus un kora biedrus, kā arī piesaistīja savus dziedošos draugus, kas vēl pirms tam nebija piederējuši koru sabiedrībai.

Roberta Birzes – kora priekšnieka, ideja realizējās, un 2016. gad 20. augustā Veseris, 26 dziedātāju sastāvā sniedza melburniešiem savu pirmo koncertu.

Man šķiet, ka te ir brīdis citēt Ivaru Cinkusu no intervijas ar viņu: „...ja rodas jauns vīru koris, tad tas ir notikums, tā nav ikdiena. Vīru kori tāpat nedzimst nekur, ar vīru koriem drīzāk ir otrādi, – tiem ir tendence sarukt un izmirt. Tā kā šis ir brīnišķīgs notikums vispār latvju kora mūzikas dzīvē, un latvju es domāju visas pasaules kontekstā...“*

Te ar lielu prieku piekrītu maestro, un melburnieši ir īpaši lepni, ka koris ir radies Melburnā.

Koris Veseris strādā nopietni; regulāri tiekas uz mēģinājumiem divas reizes nedēļā. Pēc sava pirmā koncerta gadu atpakaļ dziedātāji neatdusējās uz lauriem, tieši otrādi. Mēģinājumu grafiks kļuva vēl saspringtāks. Koristi un tā vadītāji Sandra un Roberts Birzes pacēla kvalitātes latiņu augstāk. Koris apguva jaunu repertuāru, piedalījās dažādos sarīkojumos gan Melburnas Latviešu namā, Latviešu Ciemā un Sv. Krusta baznīcā, gan arī ar savām balsīm sniedza atbalstu gan Sidnejas Latviešu Vīru kora, gan DV Daugava koru sastāviem, kā arī piedalījās AL56. KD Kopkora koncertā Melburnā pagājušā gada beigās un bija pamatkodols Uģa Prauliņa Pagānu Gadagrāmatas pasaules pirmatskaņojumam jauktajam korim (Veseris un Daina) Kultūras dienās.

Te nevar nepieminēt arī izaicinājumu, ko pieņēma koris Veseris, nolemjot piedalīties Latviešu ārvalstu koru 2017. gada koru skatēs. Šāda veida vērtēšana ārvalstu koriem notika pirmo reizi. Veseris latviešu ārzemju vīru koru skatē ieguva 1. pakāpi ar 42,80 punktiem; Veseris bija vienīgais vīru koris, kas piedalījās šī gada latviešu ārvalstu vīru koru skatē. (Salīdzinājumam, augstākā pakāpe vīru koriem Latvijā – 46,33 punkti bija Rīgas Tehniskās universitātes korim „Gaudeamus“. Diriģents Ivars Cinkuss.)

Tiktāl par vēsturi, bet šī gada 28. oktobrī Latviešu nama Lielajā zālē šķiet brīvu vietu atrast nebija viegli; vairāk nekā 200 skatītāju bija atnākuši uz Vesera divu gadu jubilejas koncertu. Bija vairākas sejas, kas Namā sen nebija redzētas; prieks ka Veseris tās bija atvilinājis. Vai koris būs tāds pats kā pirms gada? Nebija tāds pats, bija – labāks!

Silta pavasara diena, saule caur logiem apgaismoja zāli un koristus, un gaismu pastiprināja vēl prožektori – dziedātāji bija uzmanības un gaismas lokā.

Un pirmais skaņdarbs – Sandras Birzes komponētais pirmatskaņojums Introit (diriģē Edgars Vegners) – svinīgs; klusi iesākoties, ar enerģiski kāpjošu skaņu, izskaņā – spēcīgs, himnisks. Apsveicu Sandru ar pirmatskaņojumu, kas lieliski noskaņoja publiku turpmākajam!

Jau pirmajā priekšnesumā un arī visā turpmākajā koncertā viesmākslinieka Jāņa Laura čells piešķīra šim koncertam īpašu skanējumu, un bija neatņemama šī kora koncerta sastāvdaļa. Viņš noteikti bija vairāk nekā instrumentālists, jo čells, manuprāt, bija kā viena no kora balsīm, smalkjūtīgi un dziļi izjusti piedaloties skaņdarba muzikālajā sarunā: jautājot, piekrītot, pārdomājot, stāstot, atbalstot. Vairākās dziesmās čella balsij bija izcils solo (Piem: Es gulu, gulu).

Koncerta programma bija veidota, izvēloties dziesmas ne tikai no vīru koru dziesmu klasikas, bet šoreiz vairāk no mūsdienu komponistu darbiem, kā arī domājot par vīru koru dziesmu repertuāru nākamajiem Simtgades Dziesmu svētkiem Latvijā; apgūtas daudz jaunu dziesmu; tās ir sarežģītas, muzikāli un ritmiski interesantas. Savu prasmi un spējas koris lieliski demonstrēja ar a capella dziesmām; pavisam tās bija koncertā septiņas, un tieši tajās, manuprāt, pārliecinājāmies par koristu labu dikciju; teksts bija skaidri uztverams.

Visi trīs diriģenti bija lieliski, katram sava individualitāte, kopā veidojot lielisku komandu. Sandra Birze ar savu sievišķīgumu un ārkārtīgo muzikalitāti un smalkjūtību; Edgars Vegners – enerģisks, precīzs, manuprāt, dziedātājiem un arī instrumentālistiem viegli dziedāt, sekojot Edgara norādēm; Ivars Štubis ļoti akurāts, vadot kori caur interesantiem ritmiem, efektīgs plūstošais legato (Piem. dziesmā Aglona).

Nebija pārsteigums, cik vareni un pacilājoši izskanēja daudzbalsīgie, skaļie akordi, bet patīkami pārsteidza un īpaši atmiņā palikušas arī dziesmu klusajās vietās tik skanīgie un tīrie akordi.

Koris savā divu gadu jubilejas koncertā sniedza vērtējumam 19 dziesmas (pirms gada koncertā tika dziedātas 16 dziesmas). Par repertuāra līmeni; manuprāt, sarežģītākas dziesmas, daudzbalsīgas, a capella, ar solistiem, ar instrumentiem... tas ir liels Sandras Birzes nopelns. Viņa ar savu aizrautību, ar ārkārtīgi lielo mīlestību uz mūziku – šoreiz tieši uz kora dziesmu – iekustināja un iedvesmoja uz dziesmu šos puišus un vīrus: 1. tenori (Andis Graudiņš, Kalvis Jaunalksnis, Daris Leitmanis, Valdis Vagars); 2. tenori (Aldis Elberts, Pauls Kasparsons, Mārtiņš Kvins, Ēriks Stepaņuks, Ivars Štubis, Dāvids Zemdegs); baritoni (Roberts Birze, Viktors Brenners, Andrejs Daliņš, Pēteris Daliņš, Arnis Kalējs) un 2. basi (Kārlis Eimanis, Edmunds Eimanis, Tomas Kalējs, Edmunds Ronis, Aleksandrs Šmits, Miķelis Stepaņuks, Edgars Vegners, Dāvids Vējiņš).

Koncerta pirmajā daļā kora sniegumā dzirdējām 9 dziesmas: Introit (Sandra Birze), Lūgšana (Imants Kalninš/Knuts Skujenieks), Dod, Dieviņi (Raimonds Tiguls/Nora Ikstena) – solists Andrejs Daliņš, Aglona (Jānis Norvilis/A. Ancāns), Celies (Pēteris Barison/Jānis Gulbis/Jānis Bullis), Brīvība (Ēriks Ešenvalds/Andrejs Eglītis), Priedes (Valters Kaminskis/Kārlis Skalbe), Mirdzi kā zvaigzne (Emīls Dārziņš/Kārlis Jēkabsons), Mūžu mūžos būs dziesma (Valters Kaminskis/Imants Ziedonis).

Koncerta otrā daļa iesākās ar fragmentu no rokoperas Lāčplēsis (Zigmars Liepiņš, Māra Zālīte, Edgara Lindes pārlikums) – solisti Kalvis Jaunalksnis un Miķelis Stepaņuks; sekoja 5 dziesmas no Uģa Prauliņa no cikla Pagānu Gadagrāmata: Meitas gula ābolājē, Ganiņs biju, Es gulu, gulu – solo Annalīse Daliņa, Saucējs sauca – solo Kārlis Eimanis. Programmu turpināja: Mīlestībā viļņo krūts (Juris Kulakovs/Eduards Veidenbaums) – veltījums maestro Ivaram Cinkusam; The Longest Time (Billy Joel) – solo Andis Graudiņš; Vindo (Jānis Šipkēvics, Reinis Sējāns); Saule, pērkons, Daugava (Mārtiņš Brauns/Rainis); Lec, saulīte! (Raimonds Tiguls/Rasa Bugavičute-Pēce).

Sandra Birze – muzikālā vadītāja, diriģente, kormeistare, klavieres, apdares čellam, balss; Roberts Birze – kora vadītājs, stabule, dūdas; Jānis Laurs – čells, balss; Edgars Vegners – diriģents, stabule, balss; Ivars Štubis – diriģents, ģitāra, akordeons, balss; Dāvids Zemdegs – basģitāra, balss; Miķelis Stepaņuks – perkusijas, balss; Viktors Brenners – perkusijas, balss; Ingus Purēns – perkusijas. Jānis Kārkliņš un Kalvis Švolmanis – apgaismošana.

Koncerta pēdējai dziesmai – Lec, saulīte! – izskanot (klavieres, čells, abas ģitāras, perkusijas, stabule, dūdas...), Melburnas Latviešu nama Lielo zāli pāršalca aplausu vētra; sajūsminātā publika izteica savu gandarījumu par nule dzirdēto koncertu, un, protams, tika vēl labvēlīgi iepriecināta ar piedevu dziesmu.

Par vīru kora Veseris izveidošanos un par tagad jau divu gada jubilejas koncertu vislielākā pateicība diviem bezgala enerģiskiem un mūziku un kora dziesmu mīlošiem cilvēkiem – Sandrai un Robertam Birzēm.

Pēc koncerta Sandra Birze Vesera vārdā sirsnīgi pateicās visiem par piedalīšanos un lielo atbalstu!

Sirsnīgi paldies koncerta dalībniekiem – viesmāksliniekam Jānim Lauram; par Tavu izcilo čello spēli, kas ir devis sirdi un dvēseli šai koncerta programmai. Mīļiem draugiem, diriģentiem Edgaram Vegneram, Ivaram Štubim, par brīnišķīgo sadarbību, ka esmu varējusi sadalīt lielo uzdevumu šī kora vadīšanā. Jūs vienmēr ar smaidu un dziļu sajūsmu un iedvesmu veiciet jūsu darbu!

Mīļiem draugiem, instrumentālistiem un solistiem, par jūsu skanīgo un iedvesmoto muzicēšanu un dziedāšanu! Jūs esiet rādījuši jūsu profesionālismu gan mēģinājumos un vairākos koncerta sniegumos, un arvien turpiniet izsmalcināt jūsu talantus!

Mīļie draugi, koristi – sirsnīgs paldies par jūsu neatlaidību un disciplīnu, ka jūs turpiniet divreiz nedēļā dziedāt ar visu sirdi, un turpināt kopīgi šo kori izveidot un uzturēt! Un protams, sirsnīgs paldies visām koristu ģimenēm, ka jūs ar pacietību un sirsnību atbalstiet šos brīnišķīgos vīrus!

Robi, sirsnīgs paldies Tev par ļoti veiksmīgo vadību, Tavu mīlestību un atbalstu visur un vienmēr! Mīļš, mīļš paldies jums visiem par jūsu atbalstu mums!

Sidnejas Latviešu vīru kora diriģentes Daina Jaunbērziņas apsveikums nolasīja Edmunds Ronis: „Mīļie dziesmu draugi! Sūtu Jums visiem vissirsnīgākos sveicienus un laba vēlējumus savā un Sidnejas Latviešu vīru kora saimes vārdā Jūsu otrā pastāvēšanas koncertā. Lai labi skan! Ir tiešām liels prieks redzēt, ka Jūsu uzņēmība, sirdsdegsme un latvju dziesmas mīlestība nav samazinājusies un ka ar lielu entuziasmu un nopietnību Jūs turpināt savu iesākto dziesmas ceļu. Novēlu izturību, panākumus un Vesera spēku no kā smelties visu cēlu nākotnē, mūsu mīļiem kalējiņiem bāleliņiem! Sirsnībā un draudzībā!“

Anita Andersone pateicas Sandrai un Robertam Birzēm par lielo atdevi Vesera kora dibināšanā un attīstībā, un arī par plašāku Austrālijas latviešu koru tradīciju uzturēšanu nākotnē. Anita apsveica divus gadus veco lolojumu sakot, ka ja divus gadus vecs bērns ir tik talantīgs, lai padomā, kas no šī bērna izveidosies nākotnē!

Paldies visiem – dalībniekiem, rīkotājiem un apmeklētājiem! Uz tikšanos nākamajā Vesera koncertā!

Ilze Nāgela
Laikrakstam „Latvietis“

* Intervija ar Ivaru Cinkusu lasāma laikraksta „Latvietis“ Nr. 426; http://www.laikraksts.com/raksti/6571