Kvīnslandes draudzes 30 gadu jubileja

Palielināt / Enlarge

Draudzes valde. No kreisās: Daina Vanaga, Raimonds Vanags, Dace Damberga, prāvests Jānis Priedkalns, Māra Siksna, Ādolfs Lācis. FOTO Arnis Siksna.

Pirms 30 gadiem Brisbanē,1987. gada 21. novembrī apvienojās Brisbanes latviešu ev. lut. draudze un Brisbanes ev. lut. Māras draudze, veidojot Kvīnslandes latviešu ev. lut draudzi. Tā esam viena no jaunākām latviešu draudzēm, kaut arī liela daļa draudzes locekļu sen jau pārkāpuši 70 gadu slieksni!

Pēc dievkalpojuma, kuru apmeklēja gandrīz puse draudzes locekļu, un gardām pusdienām blakus zālē 19. novembrī Māra Siksna pastāstīja par draudzes 30 gadu darbību ar šādiem vārdiem.

„Bija jauki šodien baznīcu redzēt pilnāku, kā pēdējos dievkalpojumos. Par to mīļš paldies jums visiem – prāvestam Jānim Priedkalnam un it sevišķi mūsu jauniešiem – Annai Česlei un Jānai Vanagai par klavieru spēli un dziedājumu. Kaut mūzikas talants ir Dieva dots, to attīstīt līdz uzstāšanās līmenim, prasa darbu. Ceram arī nākotnē jūs abas dzirdēt dievkalpojumos!

Žēl, ka mūsu mācītāja Brigita Saiva vairs nevarēja būt klāt svinībās, jo kā viņa pati raksta: „Paldies, ka draudze mani joprojām uzskata par savu mācītāju, lai gan mana līdzdalība draudzes darbā var būt tikai rakstiska.“ Viņa mudina draudzi raudzīties nākotnē ar paļāvību, citējot Mateja evaņģēliju: „Neraizējaties par rītdienu, jo rītdiena pati par sevi parūpēsies“ (Mt.6:34).

Parasti jubilejās atceras vēsturi, un mēs to šoreiz ilustrējam ar nedaudz fotogrāfijām un rakstiem no katras desmitgades. Sīkāku draudzes vēstures aprakstu no Brigitas Saivas atmiņām varēsiet lasīt atsevišķā rakstā latviešu avīzēs.

Negarlaikošu jūs ar statistiku un skaitļiem, jo visi saprotam, ko izteic tas, ka šajos 30 gados iesvētīti tikai 3 jaunieši, kristīti nedaudz, bet ar Latvijas karodziņiem 3 lielākās kapsētās atzīmējām vairāk nekā 400 latviešu dusas vietas.

Svētkos tomēr gribu runāt par to, kas ir labs un jautrs. Par pirmo desmitgadi man ir tikai plāns dokumentu pūrs, ko iemantoju, iesaistoties draudzes valdes darbā 2000. gadā. Tur bija jautri lasīt, ka draudžu apvienošanās dievkalpojumu prāvests Arnolds Grosbachs dēvēja to par trīskāršu svinību – piedzimšana, kristības un iesvētības visas kopā vienā reizē!

Kad Brigita Saiva sāka strādāt, Oskars Rudzītis rakstīja, ka viņas skaņā balss un entuziasms piepildīja baznīcas solus un manāmi vairoja ieņēmumus kolektē. Mūsu draudzē kalpojot, viņa izauga no diakones par pilntiesīgu mācītāju ar viņas ordinācijas Rīgā 2014. gadā.

Tas, ka viņa nedzīvoja Brisbanē un bieži vasaras pavadīja Latvijā, deva mums iespēju aicināt un iepazīt gandrīz visus latviešu mācītājus Austrālijā – sarakstā uz sienas redzami 12 viesu mācītāju vārdi. Viņas prombūtne arī lika draudzei un valdei pašiem uzņemties aprūpes un mirušo izvadīšanas pienākumus. Fotogrāfijā redzam Rūdolfu Māliņu šai lomā, ko tagad iemantojis Arnis Siksna.

Pirmajā desmitgadē rīkojām arī skaistus Kultūru dienu dievkalpojumus un trīs reiz sagaidījām ciemos arhibīskapu Elmāru Rozīti. Pagājušā gadā iepazināmies arī ar mūsu jauno arhibīskapi Laumu Zušēvicu.

Ar Latvijas valsts neatkarības atgūšanu 1991. gadā bija aicinājums izvēlēties tur māsu draudzi un tai palīdzēt atjaunot baznīcu. Par piemiņu un godu nelaiķim mācītājam Alfredam Oliņam, sūtījām naudu uz Liezeri un par to saņēmām pateicību un precīzu atskaiti un fotogrāfiju par cik ķieģeļu ar naudu iegādāti. Atjaunotā baznīca Liezerē šodien stāv liela un lepna.

Draudze arī šodien turpina katru gadu sūtīt līdzekļus uz Latviju, atbalstot Latvijas Okupācijas muzeju, Zvannieku māju, vairākus bāreņu namus un mācītāja David Smethurst darbu Latvijā.

1994. gadā iesākām pārrunu grupu Svētdienas rīts Dievam ar mērķi tuvāk iepazīt Bībeli un apskatīt dažādas garīgas tēmas. Šajā grupā tiekoties ik mēnesi, izauga ciešas draudzības, kā arī plašāka kalpošana draudzei, rīkojot garīgu koncertu un laju dievkalpojumus Lieldienu rītā un Ziemsvētku priekšvakarā.

Draudzēs sastāvā ir daudzi, kas kalpojuši visus 30 draudzes pastāvēšanas gadus un vairs nespēj piedalīties dievkalpojumos. Mēs godinām un atzīstam viņu uzticību, atbrīvojot tos no gadskārtējās draudzes nodevas un Ziemsvētkos apciemojot visus, kas pārkāpj 85 gadu slieksni. Drīz vienai draudzes loceklei svinēsim pat 100 gadu jubileju!

Tātad, pēc 30 gadiem mēs vēl arvien:

• noturam dievkalpojumus latviski;
• atbalstam labdarību Latvijā;
• ar mīlestību rūpējamies cits par citu savā mazajā un sarūkošajā draudzē.“

Pēc runas dalījāmies ieskatos par draudzes lomu mūsu dzīvēs un sadzirdējām, cik to dziļi noteic iespaidi bērnībā piedzīvotie dievkalpojumi. Nācaretes baznīcas austrāliešu draudzes priekšnieks Ģirts Pārups mūs aicināja nākotnē pievienoties viņu draudzei, lai neizsīkstam sīkā grupiņā.

Sarunas turpinājām pie garda jubilejas kliņģera, kafijas un glāzes šampānieša. Atvadoties visi varēja sev izvēlēties jubilejas dāvanu.

Mīļš paldies draudzes locekļiem visiem, kas palīdzēja saklāt un novākt svinību galdus Vislielākais paldies draudzes valdei, kura ir uzticīgi kalpojusi jau vairāk nekā 10 gadus.

Māra Siksna
Laikrakstam „Latvietis“