35. Jaunatnes dienas

Palielināt / Enlarge

Austrālijas Latviešu 35. Jaunatnes dienu Tautas deju uzvedums. FOTO Gunārs Nāgels.

Palielināt / Enlarge

Austrālijas Latviešu 35. Jaunatnes dienu Tautas deju uzvedums. FOTO Gunārs Nāgels.

Palielināt / Enlarge

Austrālijas Latviešu 35. Jaunatnes dienu Tautas deju uzvedums. FOTO Gunārs Nāgels.

Palielināt / Enlarge

Austrālijas Latviešu 35. Jaunatnes dienu Tautas deju uzvedums. FOTO Rūdis Dancis.

Palielināt / Enlarge

Austrālijas Latviešu 35. Jaunatnes dienu Tautas deju uzvedums. FOTO Rūdis Dancis.

Palielināt / Enlarge

Austrālijas Latviešu 35. Jaunatnes dienu Tautas deju uzvedums. FOTO Rūdis Dancis.

Sestdien, 30. decembrī, pulcējās ļaudis Sidnejas Latviešu nama zālē, lai skatīties populāro Tautas dejas uzvedumu. Uzveduma tēma bija Liel darbiņa padarīja. Priekšnesums sākās ar tautas deju grupas meitenēm, kuras piepildīja sieviešu deja, iesaistot maizes cepšanas darbu, Kukulītis. Kā bijušai Saules Jostas dejotājai, man bija prieks atkal redzēt šo deju no Saules Jostas plašā deju krājumu. Programmā arī bija vēl piecas Skaidrītes Dariusas horeogrāfētās dejas, kuras izpildīja Sidnejas Jautrais Pāris. Daudzi no Sidnejas astoņiem pāriem bija gados jauni un dziļi koncentrējās, lai pareizi nodejotu tūres. Tās arī iznāca. Varējam skaidri redzēt dejas prieku uz pieredzējušo dejotāju sejām, tā kā Strazdu pārim. Visjaunākā paaudze arī parādīja savu dejošanas prasmi. Sidnejas Latviešu skolas skolēni uzstājās ar zilās grāmatas favorītu – Ritenīti, un bērnudārzs pievienojās pie rotaļām. Koncerta beigās, kad visi dejotāji nodejoja Cūkas driķos, mātes vismazākos dejotājus tikai ar grūtībām savāca no deju grīdas; tik lieli bija viņu dejas prieki!

Skatoties uz Melburnas dejas kopu Ritenītis, ienāca prātā vārdi: braši, koši, precīzi. Mēs redzējām iespaidu, ko atstājuši 2017. gada viesu skolotāji no Latvijas, ir sevišķi – Jānis Purviņš, kurš vadīja meistarklases Melburnā un arī Vasaras Vidusskolā. Purviņa Galdiņam četri stūri bija viena no programmas izcilākajām dejām. Vadītāja Lāra Brennere ar palīdzēm bija izvēlušās interesantas dejas. Lija Andersones horeogrāfētā deja Skaisti cirti norāda, ka mūsu trešā paaudze uztur un pat paplašina mūsu dejas pūru.

No Auseklīša bija atbraukuši gandrīz četri pāri. Vadītāja Ieva Daenke slimības dēļ palika Adelaidē, un viņas vietā dejoja Ritenīšu meitenes. Adelaidieši bija izvēlējuši vietējo mūziķu – Alda Sila un Dailas Šmitas – rakstītas dejas. Adelaides puišiem, dejojot straujās un interesantās dejas Spērieni un Bumburdeja, – melnie svārki plivinājās vien.

Neskatoties uz to, ka tikai trīs grupas (un skolas bērni) piedalījās, programma bija labi izpildīta un daudzveidīga. Ceram atkal drīzā nākotnē redzēt Kanberas dejotājus – Sprigulīti.

Jāpiemin arī muzikantus; pazīstamas māte/meita kombinācijas – Ella un Viktorija Mačēnas un Kaija un Maija Upenieces. Palīgā pienāca mūžīgie jaunieši Andris Kariks (vijole) un Ojārs Greste (perkusija). Mūziķi pavadīja daudzas, bet ne visas dejas, un arī nospēlēja un nodziedāja divas tautas dziesmas klausītājiem pa prieku.

Vienīgais ieteikums būtu vairāk ievīt tēmu programmā. Uzvedums sākās ar Talkā eimu, bet vairāk nemanījām šo tēmu – vai nu dejās, vai starpspēlēs. Ir jāsaprot, ka koordinēt grupas, kas dzīvo tūkstošiem kilometru attālumā, nav viegli. Šķiet, ka mūziķi un dejotāji daudzus mēnešus ir strādājuši kopā, ne tikai divas dienas pirms uzvedumu. Jāpateicas Ivetai Ronei, Sarmai Strazdai un viņa palīgiem par lielo darbu savest kopā visus svarīgos elementus.

Ar Tautas deju uzvedumu Jaunatnes dienas tuvojās noslēgumam. Gints Kārkliņš, uzveduma koordinators, pateicās Tautas deju dalībniekiem un grupu vadītājiem, kā arī skatītājiem. Jāmin it sevišķi JD vadītāji – jaunieši Aija Dragūna un Tālis Štubis, kā arī šī jauniešu mātes, kuras redzējām aizkulisēs – Sandra Dragūna rīkoja kora Maska koncertu un Anita Štube strādāja virtuvē, zālē un arī fotografēja koncertus. Rūdis Dancis, LJAA pārstāvis, pateicās JD komitejai. Starp citu, Rūdis rīko nākamās Austrālijas Latviešu Kultūras dienas Adelaidē 2018. gada decembrī.

Karogu iznesot, jaunieši atvilka elpu un gatavojās uz Jaungadu sagaidīšanas balli, lai skaļi iedejotu 2018. gadu.

Ceru, ka Sidnejas jaunieša uzņēmību rīkot svētkus imponēs nākamās pilsētas (Melburna) jauniešus uzņemt JD rīkošanu 2019. gadā. Vienīgais ieteikums būtu, lai kārtīgi sagatavotu runas. Bija prieks klausīties tās uzrunas, kuras bija iepriekš izdomātas, uzrakstītas un pārbaudītas.

Pati pārdomāju savas tautas deju gaitas. Bija prieks, ka jaunieši vēl grib dejot. Latvijas viesi, kā arī mūsu viesošanās Latvijā, pastiprina saites ar mūsu vecāku un vecvecāku mantojumu. Piedalīties tautas deju kopā nenozīmē tikai uzstāties sarīkojumos, bet dejotājiem rodas draudzību sajūta, kura iesāka mēģinājumos, turpinās uzvedumos, apkūlībās un ik gadu stiprinās. Kamēr ir aktīvas tautas dejas grupas ar talantīgiem vadītājiem, es ieteiktu vecākiem, ja jaunieši grib iepazīties ar savām saknēm, lai viņi iestājās tautas deja grupā, sāk dejot un lai piedzīvo dejas prieku!

Linda Graudiņa
Laikrakstam „Latvietis“